Dārgākās un vērtīgākās pastmarkas ir bojātās

Iecavnieks Raimonds Jonītis ir Latvijas Filatēlistu savienības (LFS) prezidents. Viņš aizraujas ar pastmarku kolekcionēšanu un nelielā intervijā atklāja interesantās nodarbes aizkulises.
Valdība grib nopelnīt
Pastmarkas ražo kopš 19. gadsimta 40. gadiem. Teju uz visām pirmajām pastmarkām tika attēloti valstu vadītāji, ģerboņi vai nacionālā simbolika. Vācijā uz pirmajām pastmarkām drukāja tikai ciparus. Lai mazie papīra gabaliņi iepatiktos bērniem, tos padarīja krāsainus. «20. gadsimta sākumā valstu vadītāji saprata, ka pastmarku izdošana ir labs veids, kā veicināt ienākumus. Pastmarkas kalpoja arī kā valsts propagandas veids, piemēram, amerikāņi izlaida pastmarkas ar karogu simboliku, ģerboni un karavīriem. Mūsdienu piemērs ir Ziemeļkoreja. Varam trīs reizes minēt, kurš cilvēks uz pastmarkām būtu attēlots,» smaidot noteic Raimonds.
Iecavnieks pastmarkas sācis kolekcionēt tāpēc, ka gribējās kaut ko krāt. «Pamatskolas laikā visi kaut ko kolekcionēja. Meitenes – kartītes un kalendārus, puiši – pastmarkas,» atceras iecavnieks. Viņa pirmā pastmarka ir no Kubas. Raimonda tēvs bija elektriķis, kurš darba pienākumus veica dažādos pasaules nostūros. Viņaprāt, tieši Kubā ražotās pastmarkas ir krāsainākas un interesantākas nekā citas.
Kas veido cenu?
Raimonds uzteic hobija plusus – ērtu pastmarku glabāšanu. Ļoti mainījies ieguves veids. «Agrāk cilvēki uzmeklēja kolekcionārus, tikās izsolēs. Arī tagad tas viss tā notiek, tikai pēdējo 15 gadu laikā lielākais pastmarku meklēšanas veids ir «rakņāšanās» internetā. Vācieši izdod visu pieejamo pastmarku katalogus, kuros norādīta pat vērtība,» stāsta Raimonds. Pastmarkas ne tikai pērk un pārdod, bet notiek arī lietu apmaiņa. «Ja tu krāj pastmarkas, ir labi kolekcionēt vēl ko, kas citiem cilvēkiem varētu interesēt, piemēram, senlietas vai banknotes. Lai kārotā lieta nav jāpērk, to var iemainīt,» vienu no eksponātu iegūšanas veidiem atklāj kolekcionārs.
Pastmarkas ierasti krāj tematiski. Četrstūrainā papīriņa cenu nosaka vecums, kvalitāte, krāsu tonis, tirāžas apjoms un pieejamība. Lai cik dīvaini neizklausītos, bet dārgākās un vērtīgākās pastmarkas ir bojātās. «Bojāta pastmarka ir unikāla, otras tādas nav. Nav noslēpums, ka lielākā daļa šādu pastmarku tiek radītas apzināti, bet ir arī dabiskie brāķi, piemēram, papīram salīstot, izveidojas krāsu noplūde, vai rievotai pastmarkai nav rievots viens sāns,» dažādas nianses raksturo Raimonds.
Vērtību nosaka arī papīra kvalitāte un zīmogs. «Zīmogs norāda pastmarkas izcelsmi, kur tā bijusi, kur radusies. Arī tā ir vērtība,» skaidro iecavnieks.
Izbauda meklēšanas prieku
Raimonds kolekcionē Kubas, Latvijas pirmskara un Baltijas valstu pastmarkas. Krāšanas veidi pasaulē ir dažādi. Piemēram, daļa vāciešu kolekcionē pastmarkas krāšanas pēc, tāpēc viņu īpašumā ir desmitiem un pat simtiem albumu. Raimonds stāsta, ka Latvijas pastmarkas ir pasaulē pieprasītas. «Esam maza valsts. Par ASV un Kanādas pastmarkām interese nebūs tik liela, jo tās tiek izdodas lielā daudzumā, turpretī Latvijā iedzīvotāju ir mazāk un tādējādi pastmarkas izdrukā mazākā tirāžā,» stāsta LFS prezidents.
Raimondu pastmarku kolekcionēšanā aizrauj pats meklēšanas process. «Var gadīties, ka 30 gadus meklētu pastmarku iespējams atrast nejauši, piemēram, nopirkt albumu par 10 eiro un tajā uziet nepieciešamo marku, kuras vērtība ir 20 eiro. Tomēr ne jau naudā ir markas vērtība, bet tieši dažādajās ar to saistītajās niansēs,» skaidro Raimonds Jonītis.
INTERESANTI
Pirmā pastmarka izlaista 1840. gadā ar Anglijas karalienes attēlu;
dārgākā pastmarka – 5 miljoni eiro;
Latvijā ir aptuveni 500 pastmarku kolekcionāru, kuri ir reģistrējušies kolekcionāru biedrībā;
aptuveni 1000 Latvijas kolekcionāru biedrībā nav reģistrējušies;
pastmarkas pamatvērtība ir 0,50 vai 1 eiro;
Latvijas tirgū pastmarku cenas svārstās no 1 līdz 50 eiro, bet trīsciparu summas prasošās ir liela vērtība;
pastmarkas cenu teorija – ja marka ir unikāla, bet par to nav intereses, tā ir vērtīga, bet cena pielīdzināma nullei, un to nosaka pircējs. Ja par pastmarku interesi izrāda kaut divi pircēji, pastmarkas vērtība pieaug, un summu nosaka tās īpašnieks;
Latvijas Filatēlistu savienība (LFS) atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 234.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»