Māsas atdod Dievam vislabākās stundas

2016. gada 9. decembris 00:00

333

Viņas ir trīs māsas – Anita Bužeriņa, Marita Jaungaile un Janīna Zubko – Bauskas katoļu draudzes locekles. Janīna dzied baznīcas korī, bet Anita ir Codes jauktā kora «Mēmele» ilggadēja dalībniece. Marita ir Rundāles novada Eiropas deju kopas «Magnolijas» dejotāja. Māsas kopā dodas uz baznīcu, svētceļojumos un tūrisma braucienos.

Pin adventes vainagu
Saruna ar māsām par adventes noskaņām un ticības gaismu notiek Anitas mājīgajā dzīvoklī. Satikties trijatā nemaz neiznākot bieži, jo sievietes ir aizņemtas savos darbos. Janīna strādā par ārsta palīdzi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Marita ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības dārzniece, bet Anita – pārdevēja pulksteņu un sadzīves elektronikas veikalā «Pus12».

Katra advente Maritai sākas ar vainaga pīšanu baznīcai. To viņa veic sadarbībā ar Bauskas katoļu draudzes locekli Annu Buku, kura sagādā priežu zariņus un citus dabas materiālus. Marita savā telefonā rāda jaunā adventes vainaga attēlu un piemetina, ka noformējumā izmantojusi dažādu toņu violeto. Tā ir gavēņa laika krāsa, katoļu tradīcijā ļoti īpaša pirms Ziemassvētkiem un Lieldienām.

Pienākums draudzē
Anitas svarīgākais pienākums draudzē jau sesto gadu ir Svēto Rakstu lasīšana pie altāra Svētās mises laikā. To viņai uzticēja Bauskas katoļu draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns. Cilvēkus, kuri dievkalpojumā lasa Bībeles fragmentus, katoļu konfesijā dēvē par lektoriem. Svēto Rakstu lasīšana dievnamā nav rakstītā vārda mehāniska atkārtošana. Tam ir nopietni jāgatavojas, jāattīra sirds un prāts, jānožēlo grēki.

Anita skaidro: «Svētdienu un svētku dienu lasījumus izvēlos no ikmēneša garīgās dzīves tekstu krājuma «Mieram tuvu», kura saturs veidots atbilstīgi Romas katoļu baznīcas liturģiskajam kalendāram. Man ir daudzas pierakstu klades un citi materiāli, kuros ir skaidrots Dieva vārds. Pašai ir jābūt personiskās attiecībās ar Dievu, citādi jebkura darbība kļūs tukša un formāla. Jo vairāk nododos kristīgajai kalpošanai, jo priecīgāka kļūstu. Mana atgriešanās pie Dieva notika pirms desmit gadiem lielu pārbaudījumu laikā. Es bezgalīgi pateicos Dievam, ka Viņš ir mani pārkausējis, pārveidojis un mainījis dzīves prioritātes.»

Bērni gaida kaladiņas
Jaungaiļu ģimene ar pieciem bērniem no toreizējā Jēkabpils rajona uz Bausku pārcēlās 1975. gadā, kad vecākā māsa Marita ieprecējās Zemgalē. Tolaik Anita un vidējā māsa Janīna vēl gāja skolā. Jaungaiļu ģimenē ticība bija tik pašsaprotama kā gaiss, ko elpojam. Ticības dzīvā gara uzturētāja bija mamma Johanna Jaungaile, kura pēc dzīvesvietas maiņas uzreiz atrada ceļu uz Bauskas katoļu draudzi.

Māsas dalās atmiņās par bērnību un Ziemassvētku izjūtām: «Mēs esam latgalieši. Dzīvojām viensētā. Tētis strādāja mežniecībā, bet mamma aprūpēja mūs, meitenes, brāļus Antonu un Jāni. Visi esam kristīti Jēkabpils katoļu baznīcā. Tuvākais lauku dievnams no mūsmājām atradās diezgan tālu. Mamma nevarēja mūs visus piecus svētvakarā aizvest uz baznīcu. Meitenes palika mājās. Mēs berzām grīdas, tīrījām istabas, ar vates piciņām rotājām tēta atnesto eglīti un gaidījām mammu, kura no baznīcas atnesa kaladiņas. Tagad tās sauc par dievmaizītēm. Mums bija liels galds, ko pārsedza ar mammas austajiem baltajiem linu galdautiem. Pēc tam skaistā šķīvītī ieklāja smaržīgu sienu un uzlika kaladiņas. Svētvakars mūsu ģimenē tika svinēts klusumā.»

Anita atceras, ka adventē Jaungaiļu bērni no aitu taukiem lēja sveces, bet reiz Ziemassvētku dienā istabā tika ienests mazs jēriņš. «Kad dzirdu cilvēkus sarunājamies latgaliski, acīs allaž sariešas asaras – tik ļoti man pietrūkst mātes valodas,» neslēpj Anita.

Sākt rītu ar pateicību
Janīna, Marita un Anita apgalvo, ka katoliskās tradīcijas un Ziemassvētku svinēšanas rituālus viņām jau šūpulī ielikuši vecāki un vecvecāki. Māsas to turpina savās ģimenēs. Maritai ir meita, dēls un četri mazbērni, Janīnai – dēls, meita un mazmeitiņa, bet Anitai – divas meitas, dēls un mazbērns. Visi ir kristīti katoļticībā.

Mamma Johanna Jaungaile pieradināja savus jau pieaugušos bērnus ik gadu doties svētceļojumā no Bauskas uz Aglonu. Sākumā viņi brauca ar savām mašīnām. Jaungaiļu meitas ņēma līdzi arī savus mazos bērnus, Aglonā nakšņoja teltīs un nebēdāja par neērtībām. Jau daudzus gadus Anita, Janīna un Marita piedalās baušķenieces Zentas Maziļevskas organizētajos svētceļojumos ar autobusu. Anita divas reizes ir apmeklējusi arī Medžugorjes svētvietu Bosnijā kopā ar katoļu priestera Arņa Maziļevska ceļinieku grupu.

«Man vajadzēja turp doties, lai izsūdzētu grēkus, atbrīvotos no smagās nastas. Vienu nedēļu Medžugorjē pavadījām gavēņa rekolekcijās – tikai maize, ūdens, grēksūdze un lūgšanas. Veltīt Dievam laiku, labprātīgi atteikties no ierastā komforta – tāds ir mans izaugsmes ceļš ticībā. Es mācos katru dienu uztvert kā svētkus, paužot neizsakāmu pateicību Dievam. Mūsu ģimeņu pieaugušie bērni dzīvo Latvijā, viņiem nav jābrauc strādāt uz ārzemēm. Mums, māsām, ir darbs, laba iztikšana, jauki mājokļi. Mēs varam dzīvot savā valstī un runāt dzimtajā valodā. Tās ir neizmērojamas Dieva dāvanas. Pateicībā es cenšos Viņam atdot savas vislabākās stundas, kalpojot draudzē un lūdzoties,» uzsver Anita.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Māsas atdod Dievam vislabākās stundas

Kategorijas