Mājās atved pīrāgu smarža un sports

2016. gada 6. decembris 00:00

3096

Brunavas pagasta jaunieši Liene un Māris Akmentiņi atkal dzīvo kopā Latvijā. Septiņi gadi aizvadīti Anglijā gan kopā, gan šķirti. Latvijā viņi pašlaik dzīvo kopā ar Lienes vecākiem privātmājā «Rainī». Vecākais puika Ralfs ir Mežgaļu pamatskolas 5. klases audzēknis, jaunākajam dēlēnam Eduardam līdz skolas gaitām vēl divi gadi jāpaaugas.

Sūta «izlūkos»
Pirms aizbraukšanas Liene bija bērnudārza audzinātāja Mežgaļos, Māris Jaunsaules skolā vadīja sporta stundas. Ar pienācīgu slodzi un algu īsti neveicās. Liene Mežgaļos strādāja kā aizvietotāja, un drīz viņai darbu nācās pamest. Māris bija sācis studijas Sporta akadēmijā, bet nebija pabeidzis, tāpēc arī viņam strādāšana Jaunsaulē kļuva problemātiska. Ekonomiskā krīze Latvijā bija sasniegusi kulmināciju, un jaunieši nolēma – vajadzīgas radikālas pārmaiņas.

«Atceros pilnīgi precīzi – bija 2009. gada 7. septembris, kad es aizlidoju uz Angliju. Viena pati. Māris ar četrgadīgo Ralfu palika Latvijā. Pilnīgi «uz dullo» gan nebraucu, Londonā jau dzīvoja Māra brālis Dainis ar savu sievu. Sākumā iekārtojos pie viņiem, drīz vien izdevās atrast darbu netālajā Hītrovas lidostā,» aizbraukšanu atceras Liene.

Māris piebilst – Lieni «izlūkos» sūtījis tāpēc, ka viņa daudz labāk zinājusi angļu valodu. Pie sievas Māris ar Ralfu aizlidoja decembrī. Strādāt viņš uzreiz nesāka, jo abi ar puiku pamazām iedzīvojās svešajā vidē. Turklāt Lienes atalgojums jau bija tik liels, ka viņa spēja nodrošināt dzīvi sev, vīram un dēlēnam. Nākamā gada pavasarī arī Māris sameklēja darbu.

Maksas medicīna
«Par algu gan es, gan Liene nevarējām sūdzēties. Turklāt ļoti būtisks bija valsts atbalsts, īpaši tad, ja ģimenē ir mazs bērns un vecāki strādā,» finansiālo situāciju raksturo Māris. Liene piebilst, ka par abiem bērniem Anglijā pabalsts pārsniedzis 160 eiro, turpretī Latvijā tas pašlaik ir ap 20 eiro.

Mārim nepatīkamas atmiņas ir par medicīnas pakalpojumu pieejamību mūsu valstī. Puisim bija nepieciešama ceļgala operācija. Šķita, ka Latvijā ierastā vidē, pie savā valodā runājošiem mediķiem, process varētu būt drošāks. Taču jau pirmais speciālista apmeklējums kādā Rīgas slimnīcā Māri «nolika pie vietas». Valsts apmaksātu magnētisko rezonansi piedāvāja pēc trim mēnešiem, nenoteikti termiņi bija citām manipulācijām. Ja slimnieks bija ar mieru maksāt 120 eiro, mediķi izmeklējumu bija gatavi izdarīt jau nākamajā dienā. Anglijā Māris bija oficiāls nodokļu maksātājs, tādēļ viņam operācija tur notika bez maksas un īsā termiņā. «Mūsu valsts attieksme pret saviem pilsoņiem man ļoti, ļoti liek aizdomāties, kādēļ šeit ir oficiāli jāstrādā un jāmaksā nodokļi,» prāto Māris.

Sniegotās pastaigas
Londonā Māris šad un tad apmeklēja sporta sacensības, iepazinās ar citiem latviešiem. Televīzijā bija iespēja skatīties Latvijas kanālus. Lienei ļoti patika apmeklēt teātri. Tā sauktajos «krievu» veikalos varēja iegādāties Latvijā ražotus produktus. Liene salīdzina, ka cenas dažām precēm Hītrovas apkaimes tirgotavās bijušas zemākas nekā dzimtenē. Ralfs bija sācis skolas gaitas Londonā, mācības grūtības nesagādāja.

«Arvien biežāk braucām ciemos uz Latviju, jo pieauga vēlme dzimtenē pabūt vēl un vēl. Dzīvei Londonā nebija nekādas vainas, bija darbs, labas iespējas pavadīt brīvo laiku. Tomēr nemiers brieda. Reiz Ziemassvētkos pīrāgu smarža, eglīte un sniegotās pastaigas uzjundīja skumjas pēc Latvijas, kas vairs neatkāpās. Arī Māris arvien biežāk sāka runāt par iespējamo atgriešanos. Viņam darbs bija ļoti grūts, zuda gandarījums. Viņu arvien vairāk pārņēma ilgas pēc draugiem, pēc florbola. Tā nobrieda mūsu lēmums atgriezties,» stāsta Liene.

Māris piebilst, ka tas tiešām bijis ģimenes kopīgs lēmums. Valdības par dārgu naudu organizētās aizbraucēju mājās saukšanas kampaņas viņu rīcību nekādi nav ietekmējušas. Liene 2016. gada pavasarī atgriezās Latvijā un 31. martā sāka strādāt Rīgas lidostā. Pēc diviem mēnešiem uz Latviju atbrauca Māris, un Akmentiņu ģimene atkal bija kopā. Šoreiz Latvijā.

Skola būs jāslēdz
Liene pārliecināta, ka atgriezties mājās visvairāk mudina atbraukušo vēstījumi par dzīvi Latvijā, kas gan ne vienmēr ir pozitīvi: «Šķiet, šeit nekas nav mainījies kopš 2009. gada, kad aizbraucām. Ar to domāju attieksmi pret jaunajām ģimenēm, nodokļu politiku. Dažbrīd šķiet, ka viss kļuvis tikai sliktāk. Ralfs tagad mācās Mežgaļu pamatskolā, ar mācībām galā tiek. Grūtāk iet latviešu valodā, jo vairums lietu un parādību vispirms viņš iepazinis angliski. Domājot par nākotni, mani satrauc lēmums par skolas likvidēšanu. To var nosaukt par reorganizāciju, bet tā nebūs. Ja pēc 7. klases Ralfam būs jādodas mācīties uz Bausku, loģiski, ka mazais brālis brauks kopā ar viņu. Vecākiem taču nebūtu prātīgi vienu bērnu sūtīt uz vienu, otru – uz citu skolu. Zinu, ka līdzīgi rīkosies arī citas ģimenes. Tā skola būs jāslēdz.»

Liene pašlaik Rīgas lidostā par savulaik Hītrovai līdzīgu darbu saņem reizes trīs mazāk. Anglijā pienākumus apguvusi augsti profesionālā līmenī, tādēļ tagad viņu aicina vadīt nodarbības jaunajiem darbiniekiem. Tas ir labs papildu ienākumu avots. Pašlaik Liene studē biznesa augstskolā «Turība». Augstākā izglītība organizācijas vadībā ļaus doties augšup pa karjeras kāpnēm.

Brālis palicis
Māris atradis darbu privātfirmā, kur ir «pats sev boss un strādnieks». Brīvajā laikā viņš atkal var spēlēt florbolu, Liene ar draudzenēm apmeklē galvaspilsētas teātrus.

«Ja tagad mums vaicātu, vai gribas atpakaļ uz Angliju, pirmajā brīdī apstiprinoša atbilde skanētu tikai no mazā Eduarda. Puikam bērnības iespaidi Londonā ir vēl spilgtā atmiņā. Ralfs ir stingri pateicis, ka mācīties grib tikai Latvijā. Mani arī darbs un izaugsmes iespējas Rīgas lidostā apmierina. Atalgojums ir niecīgs, salīdzinot ar Hītrovu, bet to kompensē māju izjūta, kāda ir tikai Latvijā,» atklāj Liene Akmentiņa.

Londonā nodzīvotos gadus jaunieši nenožēlo. Kad Ralfs izaugs liels un gribēs rīkoties līdzīgi kā vecāki, viņi neiebildīs. Māris teic, ka ārzemēs gūta laba dzīves pieredze, bet par iespēju atkal dzīvot un strādāt Anglijā neesot drošs. Viņa brālis Dainis ar ģimeni joprojām ir tur un par braukšanu uz Latviju īpaši nedomājot.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mājās atved pīrāgu smarža un sports

Kategorijas