Periodontīts – ne tikai vecu cilvēku problēma

2016. gada 6. decembris 00:00

Vai tik tā nav drausmīgā smaganu slimība, kas beidzas ar zobu kustēšanos un izkrišanu, ābolā un uz zobu birstes pamanot asins pēdas, satraucamies ne pa jokam. Zobus pazaudēt taču negribas nevienam! «Periodontīts ir ne tikai vecu cilvēku problēma, tā ir iekaisuma radīta zobu balstošo audu slimība, kas tiešām var izraisīt šo balstaudu bojājumu – zudumu. Bet ne katra smaganu asiņošana par to liecina,» precizē periodontoloģe Ilze Antāne.

Kaulu apēd ļaunās baktērijas
Periodontīta izraisītāji ir dažādas patogēnās baktērijas, skaidro ārste. Uzkrājoties aplikumam, baktērijas savairojas un rada izteiktu iekaisuma reakciju. Šīs reakcijas rezultātā audos rodas daudz dažādu vielu, kuras bojā to struktūru.

«Ļoti nozīmīgs ir arī cilvēka ģenētiskais faktors. Mēdz būt ģenētiski defekti, kuri, būdami pavisam niecīgi, var ietekmēt imūno šūnu darbību – tās neiznīcina «ļauno» baktēriju. Periodontīta straujāku attīstību ietekmē iedzimtas lietas, piemēram, rievas zobos un ļoti plāna smagana. Slimības norisi tāpat iespaido vispārējas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, sirds, asinsvadu u.c. slimības. Uz šūnu darbību iespaidu atstāj arī smēķēšana, bet uz baktēriju vairošanos – ēšanas paradumi,» norāda daktere Ilze Antāne. «Teorētiski skūpstoties šo slimību otrai personai nevar nodot. Katram cilvēkam mutē ir sava mikroflora, pat ap katru zobu dzīvo konkrētas baktērijas, kuru sastāvu ir grūti nomainīt: zobs ir kā planēta ar saviem iedzīvotājiem, kas svešiniekus neielaiž. Tas arī izskaidro, kāpēc slimības agresīvās formas gadījumā pirmsākumā bojājumi neizplatās uz citiem zobiem.»

Situācija vispirms būtu jāpamana, jānovērtē zobārstam un higiēnistam, ko ikvienam vajadzētu apmeklēt vismaz reizi gadā. Tomēr smaganu asiņošana ne vienmēr norāda uz periodontītu, tas var būt tikai smaganu iekaisums, kaut gan smaganu iekaisums ir viena no periodontīta pazīmēm. «Ja pacientu pie manis nav nosūtījis zobārsts vai higiēnists, viņš parasti saka: nekas nebija, un pēkšņi zobi sāka kustēties, pārvietoties. Dažkārt pacients atceras par kādu abscesu, bet biežāk šo smago slimību nejūt: sāpju nav, un pie asiņošanas viņi ir pieraduši,» novērojusi zobārste ar 17 gadu pieredzi.

Diagnoze «periodontīts» tiek uzstādīta, kad ir kaula zudums, ko var noteikt tikai rentgenoloģiski, un slimības stadija tiek noteikta atkarībā no kaula zuduma pakāpes. Periodontītu iedala agresīvā un hroniskā formā.

Ja ir osteoporoze, kauls kļūst porains, bet nesamazinās, turpretī periodontīta gadījumā kaula kopējā struktūra nemainās, tā reāli samazinās apjomā. Baktērijas rada vielas, kas reāli kaulu izšķīdina.

Agresīvo formu nevar apturēt
Latvijā nav ieviesta baktēriju uzsējuma veikšanas metode, bet parauga nosūtīšana uz laboratoriju Vācijā izmaksātu dārgi. Toties ir pietiekoši daudz vadlīniju, pēc kurām speciālists šo slimību nosaka. «Pie periodontīta agresīvās formas cieš konkrētas zobu grupas: vispirms tiek skarti sestie un priekšējie zobi. Rentgenā skaidri redzami vertikāli kaula defekti, kas norāda uz izteikti patogēnu baktēriju klātesamību. Arī tas, ka nav daudz aplikuma, bet pacientam novēro smaganu kabatas un zoba kustēšanos, liecina – mazs baktēriju skaits jau izraisījis lielu defektu.»

Zobārste un periodontoloģe apgāž pieņēmumu, ka šī slimība būtu mūsu gadsimta iezīme vai urbānas vides ietekmēta kaite. Ir pētīta kā slimības hroniskā, tā agresīvā forma, un šī agresīvā forma konstatēta vidēji divpadsmit procentiem populācijas gandrīz jebkurā valstī, tautā. Piemēram, Šveicē un Latvijā statistika neatšķiras.

Iekaisuma hroniskās formas gadījumā, ko izraisa citas, «ne tik ļaunas» baktērijas, ārsts var palīdzēt ar saviem instrumentiem un pacientam iemācīto mutes dobuma kopšanu. Savukārt agresīvo periodontītu nespēj atvairīt pat vispareizākā higiēna: tīri mehāniski tīrot zobus, «ļaunās» baktērijas spēj dzīvot arī mīkstajos audos. Arī periodontologs to pilnībā nespēj, tāpēc pacientiem papildus tiek nozīmētas antibiotikas. «Cīnoties mēs samazinām slimības progresēšanas ātrumu – lai pēc iespējas ilgāk saglabātu kaulu un zobus.»
Pasaulē esot gan aprakstīti pašizārstēšanās gadījumi, bet I. Antānes praksē tādu nav. Hroniskās formas gadījumā slimību var apturēt, taču kauls atpakaļ neataugs, tāpēc ir būtiski saslimšanu diagnosticēt pēc iespējas agrāk.

Skalojamie līdzekļi nenotīra
Aplikums ir smaganu slimību iemesls, periodontīta hroniskā forma ir no nevīžīgas attieksmes pret veselību, tāpēc ļoti svarīgi kopš mazotnes bērnu pieradināt pie zobu tīrīšanas un higiēnista apmeklējuma.

Mēles tīrīšana var samazināt baktēriju skaitu, bet mutes skalojamie līdzekļi bieži vien padara cilvēkus slinkus, uzskata daktere. «Viņi saklausās reklāmas, kas sola iznīcināt deviņdesmit procentus baktēriju, un nodomā, ka zobus tīrīt nav vērts. Tas ir pilnīgs ārprāts! Aplikumu, kas ir olbaltuma plēvīte, no zoba nevar aizskalot, to var notīrīt tikai mehāniski. Spirtu saturošie skalojamie līdzekļi sausina gļotādu. Citu sastāvā ir antibakteriālas vielas. Vai to mums vajag katru dienu? Tad labāk skalot ar kumelīšu vai kliņģerīšu tēju. Kad būs indikācijas, tad dakteris nozīmēs atbilstošu skalojamo līdzekli,» norāda ārste. Viņa piekrīt dažu vācu kolēģu atziņai: ja neesi starp augsta riska kariesa pacientiem, ja nav predispozīcijas kādai no saslimšanām, zobu pasta vispār nav vajadzīga. Savukārt, ja ir tendence uz kariesu, flors zobu pastā nostiprinās zobu, uz augu bāzes ražotās pastas veicinās šūnu augšanu un nostiprināšanu. Gribam baltākus zobus? Izvēlamies baltinošu zobu pastu, izvairoties no ļoti abrazīvām pastām. Tātad pietiek veselus zobus tīrīt tikai ar zobu birsti, ko nomaina reizi sezonā? «Kādreiz birstes taisīja no cūku sariem, caurajā vidū salīda baktērijas, turpretī pašlaik tās ražo no sintētiska materiālam. Ja birstīti ikreiz pēc lietošanas izskalo, baktērijas tur nevairosies. Jāmaina birste, kad tā nolietota, parasti tas ir pēc 3 – 4 mēnešiem.»

Vairāki dakteres I. Antānes pastāvīgie pacienti zobu pastas vietā lietojot jūras sāli, kas noņem smaganu tūsku. Līdzīga iedarbība ir dzeramajai sodai. Kāda sieviete ar stabilu zobu stāvokli eksperimentējusi un ieguvusi baltākus, spīdīgākus zobus, lietojot kurkumu, sajauktu ar eļļu.

Ļoti labs antibakteriāls līdzeklis ir propoliss, pēc tam gan ķepīgais vasks no zobiem kārtīgi jānotīra, jo cukurs veicina baktēriju augšanu un kariesa attīstību. Ozolu mizu novārījumam ir laba ietekme uz smaganām, bet tas iekrāso zobus brūnus. Šie līdzekļi nav zinātniski apstiprināti, un, iespējams, katram būs individuāls efekts.

UZZIŅAI

Zoba pamatus veido zoba balstaudu aparāts jeb periodonts – nosaukums veidojies no grieķu valodas vārdiem peri-, kas tulkojams kā ‘apkārt’, un odontos – ‘zobs’, tātad periodonts ir zobu aptverošais un balstošais kauls un saistaudi – smagana, saites.

Periodontīta galvenās pazīmes:
smaganu iekaisums – piepampums, asiņošana, apsārtums, kas ir klasiskie gingivīta rādītāji;

smaganu kabatas – vietas, kur izzūd saites, kas balsta zobu. Saites ir saistaudu sakopojums, kas apņem zoba sakni un aizpilda visu telpu starp zoba sakni un zoba balstošo kaulu;

zoba balstošā kaula zudums – kauls noārdās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Periodontīts – ne tikai vecu cilvēku problēma

Kategorijas