Ražošanas process konstruktoru galvās neapstājas

2016. gada 6. decembris 00:00

4184

Ražošanas process konstruktoru galvās neapstājas

Iecavas novadā strādājošā SIA «Aisis» ir unikāls, tehnoloģiski spēcīgs uzņēmums ar augsti kvalificētu darbaspēku. Tur top produkcija ar lielu pievienoto vērtību – metāla cisternas, rezervuāri, tilpnes.

Ivars Upmalis, SIA «Aisis» valdes priekšsēdētājs, ar domubiedriem 2008. gadā bija uzkrājis pietiekami daudz pieredzes, lai veidotu pārtikas nozarei domātu metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošanas rūpnīcu. Dažādu notikumu sakritības dēļ SIA «Aisis» uzņēmumu atvēra Iecavā.

Krīze, kas nebeidzas
«Sapratām, ka, piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, augstas kvalitātes produktus var ražot arī Latvijā,» stāsta I. Upmalis. Viena no jomām, kurā varēja iespraukties, bija pārtikas nozarei nepieciešamās metāla tvertnes. Pirms ražotnes izbūves uzņēmēji pieredzi guvuši daudzās rūpnīcās, lai saprastu, kā citur organizē ražošanu, kā strādā un uzlabo efektivitāti.

Iecava izvēlēta tāpēc, ka šeit bija īpašums, arī Eiropas fondu procentuālais atbalsts bija lielāks. Rūpnīca uzbūvēta 2008. gadā, taču drīz vien sākās krīze. «Pirmie gadi mums bija nevis mācīšanās, bet mocīšanās. Nevienam neko nevajadzēja. Pirmie pasūtījumi un reāla darbība sākās tikai 2010. gadā,» atceras uzņēmuma vadītājs. Viņš vērtē, ka negatīvās ekonomiskās sekas nav novērstas, Latvijas uzņēmumi joprojām strādā krīzes situācijā. Vienīgais pozitīvais faktors – tā ir stabili nemainīga krīze, un tas ir svarīgi rūpniecībā.

Pazīst visus
Pieprasījums auga, tāpēc 2013. gadā rūpnīcas platība palielināta no diviem tūkstošiem kvadrātmetru līdz četriem tūkstošiem. SIA «Aisis» nācies strādāt ar ļoti daudziem Latvijas pārtikas uzņēmumiem. «Nu jau vieglāk sameklēt kādu, kam mēs neesam neko izgatavojuši. Pazīstu visus, kas darbojas šajā nozarē,» atzīst I. Upmalis. Viņš nosauc uzņēmumus, kas iegādājušies viņu būvētās tvertnes mūspuses novados – a/s «Balticovo», SIA «Iecavnieks», «Jaunpagasts Plus», «Baltic Dairy Board» un citi.

Lielākās tvertnes tilpums bijis 230 kubikmetru. Aizvešana bijusi iespaidīga – ar policiju un maršruta plānošanu. Šajā gadījumā noteicošais ir diametrs, kas lielajai tvertnei bija 4,8 metri, garums – aptuveni 15 metru. Rūpnīcas vārtu platums ir pieci metri, pa kuriem saražoto iekārtu var izvest. Tvertni ar lielāku diametru diez vai ražos, jo to nav iespējams transportēt. Garāka tā var būt, bet platāku nav iespējams aizvest. Savulaik Krievijas uzņēmēji vēlējušies aptuveni 200 kubikmetru lielu alus raudzēšanas mucu. Par aizvešanu transporta firma paprasījusi 50 tūkstošus eiro, un ar to sarunas beigušās. Visas tvertnes nākas transportēt ar kravas mašīnām.

Aizmūk no «korķiem»
Uzņēmumā ir aptuveni 80 strādājošo jeb četras darbinieku grupas. Ir ceha darbinieki – atslēdznieki, metinātāji un iekārtu operatori. Montāžas grupa strādā objektos, uzstādot iekārtas. Projektētāji uzņemas vislielāko atbildību – projektē un īsteno ieceri. Viņi virza idejas, kontrolē ražošanu un atbild par rezultātu. Vēl vienu darbinieku grupu veido tie, kas tieši ražošanā nav iesaistīti – tā ir administrācija un visi, kas pārdod produktu, kontrolē kvalitāti.

Darbinieku dzīvesvietas ir Bauskā, Iecavā un Jelgavā, daži brauc no Rīgas. I. Upmalis uzsver, ka šis fakts savulaik noteicis vietas izvēli. Ja rūpnīca būtu Rīgā, tad darbiniekiem būtu jātērē daudz laika, dodoties uz darbu un stāvot «korķos». Tas tomēr nogurdina. Tāpēc izdevīgāk bijis atvērt ražotni Iecavā, kur mazāk laika jāpavada ceļā.

Strādnieku varētu būt vairāk, bet uzņēmums to nevar atļauties. «Galvenais iemesls ir ļoti augstie darbaspēka nodokļi. Nevaram pieņemt strādniekus ar mazāku darba atdevi kā tagad. Protams, būtu vieglāk, ja varētu mācīt jaunos, tam atvēlot laiku. Bet mums vajag speciālistus, kas ļoti ātri sasniedz nepieciešamo produktivitāti, lai varam segt viņa algu un nodokļu maksājumus,» situāciju raksturo I. Upmalis.

Intelektuālais ieguldījums
Metālu mūsu valstī vairs neražo, arī neko citu, ko uzņēmums varētu izmantot ražošanā, Latvijā vairs nerada. Izejvielas pamatā ieved no Vācijas. Toties katrs produkts ir unikāls. Ir gadījumi, kad tvertnes atgādina iepriekš veidotus produktus, bet arī tās speciāli piemēro. «Katram izstrādājumam ir ar pasūtītāju saskaņots un apstiprināts projekts,» uzsver I. Upmalis.

Tas ir produkts ar augstu pievienoto vērtību. «Mūsu gadījumā pievienotā vērtība ir arī roku darbs, bet vislielākā tomēr ir intelektuālais ieguldījums. Jauki, ka mūsu speciālisti spēj projektu izstrādāt un tas ir dzīvotspējīgs, pilda uzdevumu,» vērtē I. Upmalis.

«Konstruktori uz ielas nemētājas. Nevar ciematā pie dzērienu veikala viņus savākt,» smaidot bilst uzņēmuma vadītājs. Te pārsvarā strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes absolventi. Sākumā par konstruktoriem strādāja speciālisti no bijušās RAF rūpnīcas Jelgavā, tagad notikusi paaudžu maiņa – no vecajiem palicis tikai viens, pārējie ir jauni speciālisti. Konstruktoru darbu vada iecavnieks Aleksandrs Redkins.

I. Upmalis slavē izglītības iestāžu paveikto, jo bez labiem konstruktoriem uzņēmums nespētu darboties: «No Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes nāk izglītoti, zinoši un apķērīgi inženieri.»

Dzelži jājūt
Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2015. gadā bija ap 3,5 miljoniem eiro, šogad tas varētu būt mazāks. «Man šis cipars neko īpašu neizsaka. Galvenais – vajag peļņu, lai katru mēnesi varam atdot bankai kredīta summu. Uzņēmējdarbības uzturēšanā nepārtraukti jāveic dažādas investīcijas, ko var tikai no peļņas,» stāsta I. Upmalis. Viņš uzsver, ka brīvajā tirgū visu nosaka cena. Lai cik labs draugs kāds būtu, tas vienalga pērk to, kas lētāks.

Šogad iegādāts slīpēšanas robots, lai mazinātu roku darbu. Ierīce ir iespaidīga – sver 20 tonnu un aizņem ražotnes vienu stūri. Nepārtraukti jāpērk jauni metināšanas aparāti, instrumenti, jo vecie lūst un ir jāmaina. Tā kā darbinieki metina titānu, bija jāiegādājas speciālas maskas, kas maksā virs tūkstoš eiro. Tomēr šādas investīcijas ir vajadzīgas. «Neviens cits Latvijā daudzas mūsu gatavotās lietas nevar izdarīt. Nepietiek ar zināšanām vien. Dzelži ir jājūt,» teic SIA «Aisis» vadītājs.

Pašlaik vislielāko uztraukumu raisa valsts iestāžu kavēšanās ar Eiropas Savienības fondu naudas apguvi. Nepārtraukti tiek solīts, ka nākamgad tā būs. «Kāds ir attaisnojums? Ierēdņu atbildība – nekāda. Toties katra uzņēmēja kļūda ir sodāma,» sarūgtināts ir Ivars Upmalis.

Klienti ārzemēs
Pagaidām firmai pasūtījumu Latvijā tikpat kā nav. Drīz Cesvainē nonāks vien divas krējuma ražošanas tvertnes.

Daudz preču pasūta Skandināvijas valstis un Beļģija. Pašlaik top liela apjoma projekts Azerbaidžānas uzņēmumam. Ir arī eksports uz Lielbritāniju. I. Upmalis uzskata, ka «Brexit» šo jomu neietekmēs. Neesot svarīgi, kādā naudā maksā par preci, galvenais – lai var samainīt uz eiro pēc izdevīga kursa.

Projekti ārzemēs nozīmē arī to, ka turp brauc darbinieki, lai vienotos ar pasūtītāju un pārliecinātos, ka viss paveikts, kā klients vēlas. Parasti noslēgumā uz uzņēmumiem dodas arī projektu vadītāji.

Sāk aktivizēties Krievija, un uzņēmuma vadītājs cer, ka izdosies to izmantot jaunu pasūtījumu iegūšanai, jo tieši šo produkciju sankcijas neskar. Uzņēmums savus ražojumus tirgo arī Lietuvā un Igaunijā – tur pieprasījums ir lielāks nekā Latvijā. Divas alkohola ražošanas tver-
tnes top Lietuvas uzņēmumam «Vilniaus degtinė».

Ivars Upmalis, SIA «Aisis» valdes priekšsēdētājs, pagaidām rīdzinieks, bet jau nākamgad viņš iecerējis pārcelties uz dzīvi tuvāk darba vietai. Padomju laikā strādājis uzņēmumā «Sojuzmjasomolmontaž» par saldēšanas iekārtu regulētāju. Pēc tam jūkošajā ražotnē kļuvis par direktoru. Uzņēmumu neizdevās glābt, bet vadošos speciālistus pie sevis uzaicinājis uz SIA «Friteks».

Kad parādījās iespēja apgūt Eiropas fondu naudu un sākās pārtikas uzņēmumu rekonstrukcija atbilstoši Eiropas standartiem, vadošie speciālisti bija no viņa pirmā uzņēmuma SIA «Friteks». «Mēs zinājām, kā rekonstruēt un pārbūvēt pārtikas iekārtas. Pamatā nodarbojāmies ar piena pārstrādes uzņēmumu rekonstrukciju. To bieži veicām ārzemju speciālistu uzraudzībā un uzzinājām, kā strādā Eiropā,» atceras I. Upmalis.

Aleksandrs Redkins, iecavnieks, konstruktoru biroja vadītājs:
– Darbā pilnībā varu izmantot savas prasmes, zināšanas un iemaņas. To, ko mēs šeit paveicam, var saukt par inženiermākslu. Katru reizi, kad radām kādu tvertni, ir jādomā, kur izmantos saražotās iekārtas. Visas nianses rūpīgi jāizpēta, jāzina, kādas virsmas un papildu aprīkojums vajadzīgi. Līdzīgi pasūtījumi ir ļoti reti. No konstruktoru viedokļa tas ir interesanti. Katram produktam, pat ja tas ir līdzīgs
iepriekšējam, vajag jaunas tehnoloģijas un zināšanas. Strādāt tur, kur diendienā ražo vienu un to pašu, man būtu ļoti garlaicīgi.

Grūtākā ir morālā atbildība. Procesi, kuros iesaista mūsu ražotās iekārtas, brīžiem ir bīstami. Tas uzliek atbildības slogu, ir ļoti smagi, ja gadās kļūdīties. Gandrīz visi iedzīvotāji patērē to, ko uzņēmumi iegūst ar mūsu ražotām iekārtām.

Savulaik atnācu šeit strādāt praksē un paliku. Visa pieredze gūta šeit. Tagad konstruktoru paaudze ir mainījusies, bet iepriekš te strādāja speciālisti no Jelgavas RAF, viņu padomi bija ļoti lietderīgi.

Konstruktoru lielākā problēma – nav pogu, ar ko izslēgt ražošanas procesu galvā. Par projektiem jādomā visu laiku, pat mājās un atpūtā.

FAKTI par SIA «Aisis»

Juridiskā adrese – Iecavas novada «Krūzes».

Darbības veids – metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana.

Apmaksātais pamatkapitāls – 1 253 600 eiro. Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2015. gadā – 577,13 tūkstoši eiro, no tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 100,99 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 193,60 eiro.

Avots: lursoft.lv.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ražošanas process konstruktoru galvās neapstājas

Kategorijas