Pelnītā atpūtā bauda dzīvi

2016. gada 2. decembris 00:00

Jubilāre Ieva Vētra sarunas sākumā atzīst: «Man nepatīk par sevi runāt. Darbu es mīlēju, bet ar prieku devos pelnītā atpūtā. Dzīve mani vairākas reizes ir piespiedusi pie zemes, bet vienmēr esmu pratusi piecelties.»

Cerēja pāraudzināt
Ieva mūža garumā strādājusi tikai divās darbavietās. Nākusi no tēva mājām Vecsaulē, viņa pārcēlās uz Jelgavu. Apguvusi frizieres arodu, skaistumkopšanā nostrādāja septiņus gadus. Jelgavā gaviļniece dzīvoja desmit gadus, līdz atgriezās Bauskā.

Kopš 1967. gada jubilāre strādāja Bauskas milicijā. «Vienā darbavietā tik ilgu posmu var pavadīt laikam tikai tāpēc, ka es savu darbu darīju apzinīgi un cerēju, ka spēšu kādu pāraudzināt,» smaidot noteic gaviļniece.

Darbs vairāk prasījis emocionālo, nevis fizisko slodzi. «Atceros, kad jau brīvā Latvijā atbrīvoja ieslodzītos. Viņi izturējās ar tādu attieksmi, it kā es un valsts viņiem būtu kaut ko parādā. Morāli bija ļoti grūti strādāt ar cilvēkiem, kuri savas neapdomības dēļ nonāca cietumā un iztika par nodokļu maksātāju naudu,» atmiņās par darba gadiem kavējas gaviļniece.

Dzīve kā drāma
Iemeslu nesmaidīt Ievai esot daudz, tomēr viņa izvēlas priecāties. Viņai patīk melodiska mūzika, dziedāšana, ceļošana, laba lasāmviela un krustvārdu mīklas. Jubilāres tēvs bija muzikants. Gaviļniece pati mūzikas skolā spēlēja akordeonu.

«Instruments bija liels un smags. Nesot akordeonu, man sāpēja mugura, rokas un kājas,» ikdienas ceļu uz mūzikas skolu atceras baušķeniece. Viņai patīk klausīties mūziku: «Kas var būt brīnišķīgāks par dzejoli vai stāstu, kuru izdzied skaistā muzikālā pavadījumā!»
Ieva dzied senioru korī «Sarma» un darbojas folkloras kopā «Trejupe». Gaviļniece pēc došanās pelnītā atpūtā apceļojusi Horvātiju, Itāliju, Vāciju, Franciju un Turciju. Tagad jubilāre atzīstas: «Bail kaut kur braukt. Visur slepkavo un spridzina. Bīstami. Priecājos, ka paspēju izbaudīt Parīzi pirms drausmīgajiem teroristu uzbrukumiem. Daudzi man zināmi cilvēki teic, ka tagad Francijas galvaspilsēta vairs nav tā Parīze, kuru gribēja iepazīt katrs ceļotājs. Skumji,» prāto jubilāre.

Ieva lasa grāmatas, priekšroku dodot populāriem izdevumiem, bet ne «krimiķiem». «Visa dzīve viena drāma vai traģēdija. Kam man kriminālos gabalus lasīt? 42 gadus dzīvoju «krimiķī»,» smaidot noteic jubilāre.

Nevajag «cepties»
Jubilāre aizrāvusies ar krustvārdu mīklu minēšanu. «Cerēju, ka vārdu minēšana uzlabos manu atmiņu. Ne vella,» smejas baušķeniece.
Ieva cenšas neskatīties televīziju, bet vairāk lasa, savukārt uzticamais ikrīta notikumu informators ir radio. Viņasprāt, ziņās tomēr esot pārāk daudz negatīvu vēstījumu. Tauta nevajadzīgi «uzvelkas», un iedzīvotājus pārņem pelēcīgums.

«Kļūstot dzīves pieredzējušākai, laikam ejot, mainās ne tikai apkārtējā vide, bet arī mana uztvere pret apkārt notiekošo, tāpēc grūti salīdzināt, vai tiešām agrāk dzīve bija rožaināka. Cilvēki pārāk daudz «cepas» par notikumu attīstību valstī, mēs, parastie iedzīvotāji, tos nespējam mainīt,» uzskata jubilāre.

Baušķeniece smaidot atklāj: «Gribētos atkal aizbraukt uz Vāciju, īpaši uz Bavāriju. Man patīk vāciešu nesteidzīgums un pedantiskā kārtība. Braucot kalnos, gan acis turu ciet.» Viņas mīļākais gadalaiks ir pavasaris, kad zaļo koki, zied puķes, mostas daba un kļūst silti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pelnītā atpūtā bauda dzīvi

Kategorijas