AUDIO: Četrus gadsimtus izdzīvo vienā vakarā
Bauskas 400 gadu jubilejas centrālais notikums 25. jūlijā bija režisora Kārļa Anitena gatavotais pusotru stundu garais uzvedums. Tajā tika ietverti nozīmīgākie notikumi pilsētas garajā un raibajā mūžā.Vecais pravietis, kuru atveidoja Uldis Dumpis, bija piestājis Bauskā, lai lielajā māla krūkā, kas runāja aktrises Lāsmas Kugrēnas balsī, savāktu pilsētas mūža liecības. Par 400 gados Bauskā notikušo vēstīja gada 12 mēneši. Katram no tiem bija savs stāsts, sava emocionālā un vizuālā atklāsme. Uzvedumā organiski tika apvienoti visdažādākie mākslas žanri un stili, kas lieliski iekļāvās koptēlā, atklājot to raibo laikmetu daudzveidību, kas piedzīvota Bauskā. Dziedāja folkloras kopas, skanēja popmūzika, šlāgeri un krievu dziesmas. Austrumu motīvus raisīja vēderdejotājas, savukārt līnijdeju izpildījums lika apjaust globālās pasaules elpu, kas neizbēgami skārusi arī Bausku. Publika atzinīgi novērtēja K. Anitena ideju laikmetu raksturojumam izmantot dažādus transporta līdzekļus. Skatuves laukumā cits pēc cita izripoja daudzu iemīļotais vecais žigulītis, superātrs bagijs, šī brīža modernākais ugunsdzēsēju automobilis, melns retrovāģis, ātrās palīdzības mašīna un katafalks, arī zirga pajūgs un SIA «Aips» mikroautobusiņš. Publikas aplausu vētra Rātslaukumu pāršalca brīdī, kad izskanēja Edvīna Zariņa leģendārā melodija «Dzeltenie aizkari». Režisors K. Anitens bija spējis Bauskas tēlā apvienot vairāk nekā 300 novada amatiermākslinieku: «Esmu gandarīts, kā savus uzdevumus veica visas uzvedumā iesaistītās personas. 99 procenti no viņiem bija pašu ļaudis. Tas pierāda, ja ir vēlēšanās, baušķenieki spēj un var paveikt lielas lietas. Ideja par šādu vēstures izklāstu radās, šķirstot kalendāru. Vēlējos pilsētas vēsturi atklāt ne tikai lielajos, globālajos notikumos, bet parādīt arī ikdienišķus, dažiem varbūt nebūtiskus, tomēr citiem ļoti svarīgus notikumus. Vēlējos, lai šajā vakarā publiski izskan arī Bauskas simboli: alus, autokrosa trases, «Dālderu» vārds. Pēdējā bildē, kad laukumā bija visi braucamie, uz skatuves dalībnieki, vēlējos ietvert vienā mirklī visu 400 gadu kopnoskaņu. Pateicos visiem, kas ļāva man šo ieceri īstenot.» Pēcāk koncertuzveduma dalībniekus uz skatuves nomainīja ap 200 novada koristu, kas skatītājus aicināja kopīgā līdzdziedāšanā. Savukārt pēc tam Bausku jubilejā sveica galvaspilsētas mākslinieki: Dailes teātra aktieru ansamblis «Ilga», dziedātāji Liene Šomase, Normunds Rutulis un Kaspars Antess, arī Intars Rešetins un Jana Key. Ballēšanās Rātslaukumā un pilsētas pagalmos ilga līdz četriem rītā. Bauskas kārtībnieks Aldonis Buls «Bauskas Dzīvei» uzteica pilsētnieku un viesu prasmi jauki atpūsties: «Atšķirībā no citām reizēm publika bija ļoti labestīga, pozitīva. Miestiņš tika lietots uz nebēdu, dažās tirgotavās alus pat aptrūka, tomēr ballētāji bija priecīgi, kārtīgi, rīta gaismai austot, Rātslaukums tika atstāts nesapostīts.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»