Atņemot tiesības, cer piespiest uzturēt bērnus

2016. gada 2. decembris 00:00

Mūspuses alimentu nemaksātāji valstij parādā nepilnus sešus miljonus eiro. Kopumā valstī parāds mērāms vairākos desmitos miljonu eiro. Tieslietu ministrija (TM) rosinājusi grozīt Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, rosinot nemaksātājiem liegt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, cerot, ka tā tiks sekmēta parādu atmaksa.

Draud ceturtdaļai
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā ceturtdien, 1. decembrī.

TM pārstāve Lana Ivulāne skaidro, ka paredzēti izņēmumi, proti, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) vērtēs transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizlieguma samērīgumu. Pirmkārt, tiks ņemts vērā, vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības parādniekam nav nepieciešamas darbam, jo tad aizliegums netiks uzlikts. Otrkārt, tiks vētīts, vai auto vadīšanas tiesību aizliegums nevar radīt kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm.

Ja parādnieks ar tiesību liegumu tomēr vadīs transportlīdzekli, viņam tiks uzlikts administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Līdzīga prakse ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Aplēses rāda – stājoties spēkā jaunajai kārtībai, transportlīdzekļa vadītāja tiesību liegums Latvijā tiktu noteikts aptuveni 25 procentiem parādnieku.

Efektīvs mehānisms
Valdība vairāk nekā pirms gada bija atbalstījusi citu TM ierosinājumu – uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošanu. Daļa alimentu nemaksātāju sarosījās un savas saistības izpildīja. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Šauriņa apstiprināja, ka kopš ziņu par parādniekiem publiskošanas būtiski palielinājies regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs. Salīdzinot atgūto līdzekļu apmēru gadu pirms publiskošanas un gadu pēc, var redzēt, ka to apmērs ir palielinājies par vairāk nekā 35%. S. Šauriņa akcentē, ka straujākais kāpums bijis apmēram pusgadu pēc publiskošanas, taču joprojām esot pozitīva tendence izmaksāto līdzekļu atgūšanā – atpakaļ saņemtā apmērs turpina pieaugt katru mēnesi, salīdzinot ar situāciju pirms parādnieku vārdu publiskošanas.

«Var secināt, ka šis mehānisms nepārprotami ir bijis efektīvs un sasniedzis savu mērķi,» uzsver S. Šauriņa.

Pieejami elektroniski
Tomēr šī likuma norma nav bijusi ilgtspējīga un spēku zaudēs ar nākamā gada 1. februāri. Par to lēmusi Satversmes tiesa, atzina S. Šauriņa, atklājot, ka turpmāk informācija par vecākiem, kuri neuztur savus bērnus, būs daļēji publiski pieejama portālā www.latvija.lv. Dati par parādniekiem būs atrodami, autentificējoties portālā ar elektronisko identifikācijas karti, elektronisko parakstu vai internetbankas palīdzību. Informāciju varēs iegūt tikai tad, ja būs zināms parādnieka vārds, uzvārds un personas kods.

S. Šauriņa pozitīvi vērtē faktu, ka būs papildu mehānisms, kas mudinās vecākus pildīt pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus bērniem un uzlabos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātā atgūšanu.

Pamanīta rosība
Tiesu izpildītāji, kas cenšas atgūt valsts līdzekļus no alimentu nemaksātājiem, atzīst, ka jau vērojama paaugstināta parādnieku aktivitāte.
«Cilvēki ir dzirdējuši, iepazinušies ar publiskajā vidē pieejamo informāciju un sākuši rosīties. Daļai jānokļūst uz darbavietām ārpus Bauskas, tālab ir sasparojušies. Interesējas pat tādi, kuri iepriekš nav nākuši. Jautā, kāds ir atlikums, mēģina summu sadalīt pa daļām,» stāsta Bauskas rajona tiesu izpildītāja Aelita Meimere.

Viņa gan piebilst – ir arī bezatbildīgo personu daļa, kam pat jaunā norma nav bieds.

«Viņi nedomā par nākotni, dzīvo vienai dienai. Daudzi neoficiāli strādā gadījuma darbus un ir pārliecināti, ka visu mūžu varēs tā dzīvot, izvairoties no uzturlīdzekļu, kā arī nodokļu maksāšanas. Viņi nedomā, kā būs nākotnē, nedomā, vai būs pensija, jo arī no tās tiks atvilkti nemaksātie uzturlīdzekļi. Ar šiem indivīdiem ir visgrūtāk cīnīties, jo viņi uzskata, ka viņiem nekā nav un neko nevar izdarīt. Viņus arī nebiedē paredzētā kriminālatbildība par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas,» situāciju raksturo A. Meimere.

Viņa stāsta, ka citi valsts uzturlīdzekļus izmanto iztikai, minot piemēru – ģimeni Bauskas novadā ar sešiem bērni. «Vīrs dzīvo kopā ar sievu, bet viņa prasa valstij uzturlīdzekļus. Tas ir vienīgais ienākumu avots visai ģimenei. Ja viņi saņem par sešiem bērniem uzturlīdzekļus, kur par vienu maksā 111 eiro, tad viņi vismaz var dzīvot tālāk,» atklāj A. Meimere. Sarunā gan ar vīru, gan sievu tiesu izpildītāja noskaidrojusi, ka cilvēki «domā tikai par šo dienu, bet par nākamo neaizdomājas».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atņemot tiesības, cer piespiest uzturēt bērnus

Kategorijas