BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Mediķe: Iedzīvotājiem jāskaidro, cik lielā mērā viņi var cerēt uz valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2009. gada 27. jūlijs 20:13

1178
Mediķe: Iedzīvotājiem jāskaidro, cik lielā mērā viņi var cerēt uz valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu

Premjera Valda Dombrovska (JL) un veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) svarīgākais uzdevums šobrīd ir nevis "cīkstēties" par 45 miljonu latu atrašanu veselības nozarei, bet gan steidzami un skaidri definēt un skaidrot iedzīvotājiem, kā turpmāk valsts plāno garantēt Satversmē noteikto medicīniskās palīdzības minimumu ikvienam iedzīvotājam, uzskata veselības klīnikas "Premium Medical" vadītāja Signe Dauškane-Platace.Dauškane-Platace tāpat norāda, ka pēdējā laikā valsts iedzīvotājiem veido priekšstatu, ka medicīnas pakalpojumi turpmāk vairs nebūs pieejami, jo slimnīcas slēgs gan Rīgā, gan reģionos, bet plānveida medicīniskā palīdzība šobrīd nav pieejama nevienā valsts slimnīcā, un rudenī arī tās bankrotēs. Taču pacientiem netiek paziņots, ka palīdzību viņi saņems, tikai par to būs jāmaksā, jo pāreja uz maksas medicīnu jau ir notikusi, uzsver klīnikas vadītāja.Mediķe uzsver, ka daudzus gadus ministri šo jautājumu "viļājuši kā karstu kartupeli", atrunājoties, ka definēt minimumu ir grūts uzdevums. Taču šobrīd šāda definīcija ir nepieciešama, lai ikvienam būtu pilnīgi skaidrs, kas pacientam pienākas kā valsts apmaksāti pakalpojumi, par ko turpmāk būs jāmaksā pacientam no sava maciņa, kā arī pakalpojumu saraksts, par kuriem būs jāveic līdzmaksājums.Ar laiku valsts šo sarakstu varētu arī mainīt, taču patlaban ir jāzina, ar ko 100% ikviens no mums var rēķināties krīzes laikā, lai cilvēki "nemirtu savās mājās tikai tāpēc, ka baidās vērsties pēc palīdzības", uzskata Dauškane-Platace.Klīnikas vadītāja arī uzsver, ka 45 miljonu latu meklēšana veselības aprūpes sistēmas glābšanai neko neatrisinās. Valsts budžeta izdevumus, tostarp arī veselības aprūpei paredzētos, nāksies turpināt samazināt, jo nodokļu ieņēmumi krītas un budžeta deficīts palielinās. Kā ziņots, Rozentāle vairākkārt ir uzsvērusi, ka nepieciešamais finansējums veselības aprūpei jāatrod, turklāt tas esot nevis premjera, bet visas koalīcijas jautājums. Līdzšinējās aktivitātes, cenšoties samazināt veselības aprūpei atvēlēto finansējumu, Rozentāle raksturoja kā "voluntāras".Kā skaidroja ministre, tas, ka absolūtajos skaitļos finansējums medicīnai būs 2006.gada līmenī, nenozīmē, ka tiks sniegti līdzvērtīgi pakalpojumi, jo šajā laikā pieaugušas dažādas izmaksas - pievienotās vērtības nodoklis medicīnas precēm, gāze, ūdens, transports.Pašreizējie plāni nozīmētu, ka veselības aprūpe atgriežas 90.gadu vidū, brīdināja Rozentāle.LETA jau ziņoja, ka šonedēļ VM valdībā gatavojas iesniegt budžeta grozījumus, kas paredzētu papildu 45 miljonus latu veselības aprūpes finansēšanai. Ministre uzsvērusi, ka bez šiem papildu līdzekļiem vairākas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu varētu pārtraukt jau pēc diviem mēnešiem.Budžeta grozījumi nepieciešami nekavējoties, pretējā gadījumā medicīnas iestādes nonāks uz maksātnespējas robežas, apgalvoja Rozentāle.

Kategorijas

Kategorijas