Nitrātu direktīvu nepārkāpj

Bauskas novada trīs saimniecībās – Rundāles pagasta «Lielupēs», Īslīces pagasta «Turaidās» un Gailīšu pagasta «Brīvzemniekos» – vakar, 30. jūlijā, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori pārbaudīja mēslošanas plānus un to dokumentāciju, kā arī to, vai plānotās slāpekļa normas atbilst normatīvo aktu prasībām.VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Jausma Sudmalniece uzsver, ka baušķenieki ir vieni no pirmajiem, kur vērtē mēslošanas plānu izstrādi un to izpildi.Kā zināms, Latvijā saskaņā ar Nitrātu direktīvu par riska zonu ir noteikti trīs Zemgales rajoni (Bauskas, Dobeles un Jelgavas) un Rīgas rajons. VAAD mēslošanas līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Skaidrīte Rulle atklāj, ka nitrātu jutīgajās teritorijās, izstrādājot augsnes mēslošanas plānus, galvenais mērķis ir vides, īpaši ūdeņu, pasargāšana no pārliekas piesārņošanas ar nitrātiem. Saskaņā ar zinātnieku pētījumiem ir precizētas maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas, kādas var lietot iepriekš minētajā reģionā.Rundāles novada Svitenes pagasta «Palejas», piemēram, izmantojušas datorprogrammu, ko bez maksas piedāvājusi Latvijas Zemnieku saeima. Saimniecības pārstāve uzskata, ka programmas priekšrocība ir tā, ka iespējams datorizēti noteikt optimālās mēslojuma normas, ņemot vērā augsnes īpašības. «Palejās» novērtēti augšņu agroķīmiskās izpētes un kartēšanas plusi. Proti, tapis skaidrs, kāpēc kādā laukā parasti nav padevušies rapši – agroķīmiskās analīzes uzrādījušas, ka augsne ir pārlieku skāba un tai piemērotāki ir, piemēram, rudzi, vai arī jāveic augsnes kaļķošana.Agroķīmiskā kartēšana atklājusi arī platības, kur mazāk var lietot minerālmēslus, un tas devis līdzekļu ekonomiju. Taču iebildes ir par agroķīmiskās kartēšanas lietu derīguma termiņu, kas varētu būt ilgāks nekā pieci gadi. VAAD šogad mēslošanas plānus pārbaudīs tikai savstarpējās atbilstības ietvaros, t. i., saimniecībās, kas Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikušās atbalsta maksājumiem. Saskaņā ar LAD informāciju Zemgales reģiona trīs rajonos un Rīgas rajonā mēslošanas plāni jāizstrādā 1479 zemnieku saimniecībām vai statūtsabiedrībām. Plāns jāsagatavo saimniecībām, kas mēslošanas līdzekļus lieto 20 hektāru un lielākā platībā; ja specializējas dārzeņu un ogulāju audzēšanā – trīs hektāru un lielākā platībā. 2009. gadā VAAD visā nitrātu jutīgajā teritorijā kopumā plāno pārbaudīt 30 saimniecību.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»