Vērtē mūspuses rapšu audzētājus

Divas Bauskas rajona saimniecības - Rundāles pagasta «Vangaļi» un SIA «Pīlādžlauki» - šogad piedalās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» konkursā «Zelta rapsis». Šādu konkursu organizējam otro gadu, precizē Līga Ruža, sabiedrības lauksaimniecības nodaļas vadītāja. Šogad tajā iesaistījušās vairāk par 20 saimniecībām. Pērn «Zelta rapša» skatē piedalījās divas mūspuses zemnieku saimniecības - Svitenes pagasta «Vārpas» un Codes pagasta «Vaidelotes». Ingrīda Purmale sacīja, ka šī ir pirmā reize, kad pieteikusies kādam konkursam: «Rudenī šķita - sējumi neveidojas pietiekami labi. Taču pavasarī izskatījās citādāk un, agronomes Līgas Ružas rosināta, pieteicos. It kā jau zinu, kādi ir manas saimniekošanas rezultāti, taču interesanti, kāds būs speciālistu un zinātnieku vērtējums, analizējot ekonomiskos aspektus, kas šajā konkursā ir noteicošie.» Pirmajās apskates reizēs zemniece vēlējās, lai ražas vākšanas laiks būtu labs un visu platību varētu ātri novākt. Tas arī izdevās, bilst I. Purmale un priecājas, ka rapšu sēklas jau aizvestas uz glabātavām Elejā. «Vangaļos» vidējā ražība sasniedza 3,6 tonnas no hektāra, konkursam pieteiktajā laukā - 4,29 tonnas, audzēts Zviedrijā selekcionētas šķirnes 'Benjo F1' hibrīds.«Vangaļu» saimniece atzīst, ka bijis interesanti. Vasaras sākumā «Latrapša» speciālisti apskatījuši un izvērtējuši sējumus. Kulšanas laikā ņemti ražas kontrolparaugi, nosakot ražību un kvalitātes rādītājus, kā arī novērtējot slimību un kaitēkļu postījumus rapšu laukos. «Pīlādžlaukos» audzē vasaras rapšus, tādēļ jāgaida to kulšanas laiks. Vizuāli visi konkursam pieteiktie lauki izskatās «Zelta rapša» vārda cienīgi, tā secina «Latraps» sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Krauze. Viņa arī akcentē: «Noslēdzoties konkursa trešajai kārtai, uzzināsim augstākās ražas ieguvēju, taču galvenais uzdevums ir noskaidrot ekonomiski efektīvākās ražas audzēšanas tehnoloģiju. Tādēļ nākamais solis būs, ņemot palīgā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes speciālistus un veicot ekonomiskos aprēķinus, nokļūt līdz konkursa finālam un nominēt uzvarētājus.»Ražas vākšanas laikā no katra lauka izlases kārtībā tiek ņemti četri kontrolparaugi, katrs 0,25 kvadrātmetri lielā laukumā un dažādās vietās, lai tādējādi redzētu pieteiktās platībās vidējos kvalitātes rādītājus: katrā paraugā tiek saskaitīts rapšu augu skaits, noskaidrots, kādi kaitēkļu un slimības augus ir bojājuši. Pēc tam, kad šis process ir veikts, ņem paraugus no nokultajām rapšu sēklām, lai redzētu produkcijas mitruma un piemaisījumu rādītājus, kas ļoti ietekmē izmaksas sēklu pirmapstrādē un realizācijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»