BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nomaina vairākas «cepures»

Antra Ērgle

2016. gada 7. novembris 00:00

626
Nomaina vairākas «cepures»

Novadnieks Kristaps Rikāns ir Amerikas Savienoto Valstu kompānijas «Ubiquiti Networks» Latvijas meitas firmas «U-Labs» vadītājs. Viņš izveidojis 40 vietējo profesionāļu komandu, kas rada inovatīvus informācijas un komunikāciju produktus mājas lietotājiem.

Iepatikusies Rīga
Vietējais uzņēmums un tā darbības virziens ir Kristapa piepildīta iecere, ko viņš izloloja, strādājot ASV. «U-Labs» produktu idejas rodas Kalifornijā, tās īsteno Latvijā un produktus ražo Ķīnā, globalizācijas pozitīvo pusi raksturo Kristaps, piebilstot – ķīnieši strādā ļoti precīzi un ar augstu kvalitāti.

Bijušā iecavnieka tiešais vadītājs ir kompānijas dibinātājs un īpašnieks Roberts Dž. Pera, kuram tā iepatikusies Rīga, ka viņš šurp braucot arvien biežāk un apmeklējot arī citas Eiropas un Āzijas filiāles. «Roberts, kurš patiešām reiz strādājis kompānijā «Apple», ir mūsu «Stīvs Džobss»,» palepojas Kristaps, «Ubiquiti Networks» ir viena no lielākajām un progresīvākajām tehnoloģiju kompānijām pasaulē.»

Kristapa komandā ir dažādu kvalifikāciju inženieri – mehānikas, elektronikas, programmatūras, kā arī dizaina speciālisti. «Mēs spējam radīt no idejas stadijas līdz dzīvam produktam. Mēs novērtējam, vai to var īstenot saprātīgā termiņā un augstā kvalitātē, lai to var pārdot un izmantot cilvēki. Latvijā inženieru kompetence un talanti ir visaugstākajā pasaules līmenī, ar to varam lepoties. Zināšanas un smadzenes ir mūsu nākotnes potenciāls,» izrādot «Bauskas Dzīves» žurnālistiem Rīgas biroju, saka firmas līderis.

Jaudīgs un smuks
«U-Labs» rada mājas lietotāju elektronikas iekārtas bezvadu tīkliem un datu pārraidei. Pirmais produkts ir mājas bezvadu tīkla rūteris. Parasti tā ir kastīte ar antenām, ko vairākums cilvēku noslēpj aiz televizora, plauktā vai kaktā. «Pēc tam brīnās, ka signāla stiprums ir slikts,» nosmej speciālists, ar lepnumu raksturojot darba rezultātu, «mēs to uztaisījām jaudīgu un smuku, tādēļ to var likt redzamā vietā. Tā iegūstam labāku tīkla pārklājumu, turklāt ekrānā redz laiku, datumu, interneta lejuplādi un augšuplādi, pieslēgtās iekārtas, piemēram, dators, telefons. Ja redzi, ka pieslēgtas vairāk iekārtu, nekā tev zināms, piemēram, arī kaimiņš bez atļaujas ir tavā internetā, tad atliek nomainīt paroli. Ja ar interneta pieslēgumu kaut kas atgadās, rūtera ekrānā uzreiz var nolasīt, kas par vainu – nav ienākošā interneta signāla, bojāts vads, jāzvana pakalpojuma sniedzējam vai tamlīdzīgi.»

Tas ir viens no ātrākajiem mājas rūteriem pasaulē, un iekārtai var pievienot antenas jeb bāzes stacijas, ar kurām internetu paplašināt uz mājas otro stāvu, pirti, darbnīcu, garāžu, pat līdz kaimiņam. Tādi rūteri labi noderētu zemnieku saimniecībās, viesu namos u. tml. Jauno rūteri pagaidām var nopirkt tikai Amerikā, un tas ir tik ļoti pieprasīts, ka Ķīnas rūpnīca nespēj uzreiz saražot vajadzīgo skaitu. «Ļoti ceram, ka tas varētu nonākt Eiropas veikalu plauktos jau šogad,» teic K. Rikāns.

Dators no 12 gadiem
«Tagad noņemšu IT cilvēka cepuri un uzlikšu Kristapa cepuri,» smaida zemgalietis, lūgts aprakstīt karjeras gaitu. Viņš piedzimis 1982. gadā Bauskā, uzaudzis Iecavā. «Bauskā pie vecvecākiem pavadīju daudz laika – kāpelēju pa pilsdrupu mūriem, peldējos Mūsā un Mēmelē. Pabeidzu Iecavas vidusskolu. Jau no zēna gadiem interesēja un vilka uz citām zemēm, īpaši Ameriku, par ko skatījos filmas. Tur dzīvoja onkulis. 16 gadu vecumā pārdevu mūzikas centru un datoru, ar tēta Pētera atbalstu nopirku biļetes un pavadīju vasaru Amerikā. Tas bija «game changer» jeb pagrieziena punkts manā dzīvē – sapratu, kas un kā notiek pasaulē un kurā virzienā doties,» stāsta Kristaps.

IT virziens viņam tuvs kopš bērnības – pirmo datoru zēnam uzdāvināja 12 gadu vecumā, un laiks pie tā pavadīts lietderīgi. «Jauniešiem iesaku braukt uz ārzemēm izglītoties, iegūt darba pieredzi, iemācīties valodas, paplašināt redzesloku un pēc tam to visu vest mājās,» pārliecināts Kristaps, «tad labas lietas var notikt. Mans otrais brauciens uz Ameriku bija Ventspils augstskolas studentu apmaiņas programmā. Sāku vadīt Latvijas uzņēmuma «SAF tehnika» pārstāvniecību Amerikā un Kanādā, pārcēlos uz turieni ar ģimeni un nodzīvoju dažus gadus.»

Nav īstās mājas
«Man Amerikā bija stabila karjera un sakārtota dzīve – darba atļauja, mājoklis, auto, bērnam bērnudārzs. Kad biju pa īstam iekārtojies, sapratu, ka Amerika ir fantastiska mācībām, darba pieredzei, ceļošanai, bet nav labākā vieta, kur dzīvot. Tur valda brīvība, viss it kā ir iespējams, tomēr tur nav viegli pieejamas lietas, kas Latvijā ir pašsaprotamas – kultūras dzīve, tikšanās ar draugiem, veselīgs ēdiens, patiesas cilvēciskās attiecības, drošība, miers,» skaidrojot atgriešanās iemeslus, atklāj Kristaps.

«Nolēmu atgriezties dzimtenē, lai izmantotu savas zināšanas, pieredzi un prasmes šeit. Es sapratu, ka Latvijā ir potenciāls radīt daudz ko unikālu, un nu to ar savu komandu darām. Pats par uzņēmēju negribētu būt. Neesmu ideju ģenerētājs, bet labs īstenotājs un organizators. Kaut arī darba laiks reizēm ievelkas, mājās es tomēr varu atpūsties un par darbu nedomāt,» skaidro Kristaps.

«Šeit tomēr ir lietas, kas mani tracina, un reiz varbūt es varētu iet politikā,» atzīst uzņēmuma vadītājs, «te ir tāds potenciāls – maza, stratēģiski novietota, gudru cilvēku zeme, kas joprojām nespēj savākt savu virtuvi! Igauņiem jau sen «Skype» un līdzīgas lietas taisa katrā pagrabā, mums to veiksmīgi «norok» birokrāti, un darbīgi cilvēki savas spožās idejas aizbrauc piepildīt uz ārzemēm. Tas mani dusmo. Valsts un pašvaldību iestādēs lietām ir jāmainās. Pirmkārt, skaitliski, otrkārt, jāpārtrauc padomju domāšana un «shēmošana», kas tur valda.»

Saredz potenciālu
Kristaps ar sievu Santu un diviem dēliem tagad dzīvo Ozolniekos, un salīdzinājums dzimtajai pusei nav glaimojošs. «Arī Bauska un Iecava ir Rīgas guļamrajoni, bet ar to naudu, kas ienāk pašvaldības budžetā, Ozolniekos izdara daudz vairāk,» uzskata uzņēmējs, «Iecavai ir milzīgs potenciāls gan ģeogrāfiski, gan stratēģiski. Daudzdzīvokļu māju skaits ciemos ir līdzīgs, bet Ozolniekos tikai viena nav renovēta. Ciemi ir līdzīgā attālumā no Rīgas, Iecava ģeogrāfiski ir pat labākā vietā. Novadam ir vajadzīga stratēģija. Un nekas neiznāks, ja novados neattīstīs uzņēmējdarbību. Tomēr galvenais šķērslis ir nepārtrauktā likumu maiņa un ierēdniecības milzīgās masas patvaļa valstī.»

Kristapa hobijs ir antīko automobiļu restaurācija un dalība vēsturisko spēkratu rallijā – šogad Latvijas čempionātā viņa ekipāžai bija pirmā vieta. Viņš restaurē vēsturiskos auto, un mērķis ir kopā ar stūrmani Ingmāru Birku, vēl vienu jauno profesionāli no Iecavas novada, startēt Montekarlo antīko automobiļu rallijā. Kristaps stāsta, ka aizraujas arī ar fotografēšanu un ceļošanu, klausās elektronisko mūziku un kultūras pasākumos priekšroku dod rokkoncertiem.