Tik uzber šaujampulveri uz astes

2016. gada 24. oktobris 00:00

839

Mednieku kolektīvs «Vecumnieki» pirms nedēļas dzina pēdas vilku baram. Medību laikā atskanēja arī šāvieni, bet lodes pelēčus neskāra.
Lai arī Vecumnieku novadā sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību spēkā ir aizliegums medībām ar dzinējiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Jelgavas virsmežniecība mednieku kolektīvam «Vecumnieki» deva atļauju vilku medībām, pamatojot to ar potenciālo dzīvnieku apdraudējumu mājlopiem, mājdzīvniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Plēsoņām labvēlīga vide
Bijušo Bauskas rajonu pēdējo gadu laikā ļoti reti apmeklē vilki. Ņemot vērā nelielos mežu masīvus un klajos laukus, pelēčiem šāda vide netīk. Šiem plēsoņām vairāk piemērotas vietas, kuras ir cilvēku neskartas – aizauguši krūmāji, meža biezokņi un ūdens tuvums, kur ne miņas no ogotājiem vai sēņotājiem.

Kā novērojuši mednieku kolektīva «Vecumnieki» mednieki, situācija mainījusies. Kolektīva dalībnieks Jānis Bite seniors stāsta, ka vilku bars iecienījis nelielu mežu, aizaugušas, nepļautas un cilvēku neskartas pļavas un meža masīvu netālu no Vecumnieku cietuma teritorijas.

«Aizdomas par vilku esamību radās rudens medībās uz gaidi, kad mednieki izdzirdēja viņu gaudas. Kad vilks gaudo, neko vairāk kā šermuļus un stāvus matus nevar sagaidīt. Skaņas ir iespaidīgas un biedējošas,» stāsta J. Bite. Pieminētajās medībās mednieki vilkus neieraudzīja, bet pie barotavām uzstādītās videokameras plēsējus fiksējušas.

Mērķim netrāpa
Pirmais mēģinājums uziet un nomedīt vilkus notika 15. un 16. oktobrī, jo, kā minēts, atļauja bija dota. Sestdien 32 vīru liela brigāde ielenca vietu, kur rudens medībās dzirdētas vilku gaudas. Bažas bija pamatotas. Mastā zāļu un krūmu biezoknī tika manīts liels vilks. Medniekiem, izvērtējot situāciju, izšaut nebija iespējams. Arī plēsējs ļoti ātri pazuda no mednieku redzesloka.

Dienu vēlāk, svētdien, medības turpinājās vietā, kur manīts pelēcis. Divi pieauguši, lieli vilki tika redzēti šķērsojam ceļa braucamo daļu. Dzinēju dzīti, pelēči izskrēja uz lauka, lai patvertos mežā paralēli mednieku līnijai 150 metru atstatumā. Attālumam samazinoties, mednieks ar vītņstobru ieroci raidīja šāvienu, bet diemžēl nesekmīgu. «Attālums bija par lielu, bet izšaut vajadzēja, lai vilki vismaz sabīstas,» situāciju apraksta J. Bite.

Pēc neilga laika, ielencot to pašu apgabalu, tā dēvētos «Sīpolus», starp dzelzceļu un upīti pieredzējis mednieks pamanīja citu vilku 30 – 40 metru attālumā. Atskanēja šāviens, bet arī šoreiz garām. Kā pēc notikuma smējās mednieki, pieredzējušajam kolēģim drīz gaidāma 70 gadu jubileja. Šāvējs tik ļoti sapriecājās par jau domās iegūto trofeju, ka no priekiem aizblieza garām, trāpot pa desmitiem centimetru attālo bērzu.

Rudenī jaunie mācās nogalināt
Mednieku kolektīva «Vecumnieki» vadītājs Egils Reinbergs pastāstīja, ka piegaudošanas laikā atsaukušies divi lielie vilki un vairāki jaunvilki: «Lai arī piegaudošana jeb «sarunāšanās ar vilku» man ir nesen izkopts process, varu teikt droši, ka Vecumniekos mājo vismaz septiņi vilki – trīs pieauguši un četri jaunvilki. Uz manām gaudām atbildēja četri plēsoņas.» Viņš «gaudojis» agrā rītā pēc pulksten pieciem. Vilku aktivitātes sākas vēlā vakarā un ilgst visu nakti, kad plēsēji medī. Mazāk aktīvi pelēči ir dienas gaišajā laikā.

«Rudenī medībām tiek apmācīti jaunvilki. Šajā laikā plēsēji ir sevišķi aktīvi. Nogalināšanas prasmju uzlabošanai vilki mēdz izvēlēties mazāk aizsargātus mājdzīvniekus un lopus – suņus pie ķēdes, aitas un govis aplokos. Septiņdesmitajos gados vilki trenējoties aizkoda, ievainoja un nobeidza 90 no 250 dzīvnieku liela ganāmpulka,» vilku paradumus atklāj Jānis Bite, kurš ilgus gadus bijis Bauskā pazīstams veterinārārsts un ir labs dzīvnieku pazinējs.

Apdraud mājdzīvniekus un cilvēkus
Lai vilku bars izdzīvotu, ar vienu 20 kilogramus smagu buku ir par maz. Jāapēd vismaz divi. Ja plēsoņu teritorijā buki un citi dzīvnieki ir nogalināti, tad apdraudējums mājlopiem, mājdzīvniekiem un pat cilvēkiem tikai pieaug. «Joki ir mazi. Vecie vilki, kuri vairs nespēj nomedīt jaunu, ātru buku, izvēlas vājākus, mazākus un lēnākus pretiniekus. Ir fiksēti daudzi gadījumi, kad tiek saplosīti suņi pie ķēdes, aitas un govis aplokos. Uztraucamies par bērnu drošību vilku ieskautās teritorijas tuvumā,» nepieciešamību izšaut vilkus skaidro Jānis Bite.

Mednieku kolektīvs «Vecumnieki» novada vadībai iesaka izveidot mednieku komisiju, lai risinātu jautājumus par aizliegumu medīt ar dzinējiem. «Noteikti ir jāsamazina vai jālikvidē plēsoņu bars. PVD atkārtoti lūgsim atļauju iziet medībās, neskatoties uz ĀCM riska zonu aizliegumu. Aizliegums medīt nozīmē medniekiem liegt iespēju novērot un izzināt savas medījamās platības, apsekot mežus. Ja mednieki neies mežā, kas cits zinās un novērtēs situāciju?! Jā, rīkojoties nepareizi, slimību var izplatīt tālāk, bet, ievērojot visus sanitāros noteikumus, medības nav kaites izplatīšanas iemesls,» teic Jānis Bite.

Vilku teritorijas tuvumā mītošo iedzīvotāju bažas
Inese Dātava, Vecumnieku novada Umpārtes bibliotēkas vadītāja: «Vilku gaudas neesmu dzirdējusi, pašus dzīvniekus arī nemanu. Tomēr ir diezgan neomulīgi apzināties, ka šie dzīvnieki ir tepat blakus. Jācer, ka plēsējus no mūsu apkaimes padzīs.»

Maiga Štelfa dzīvo līdzās cietuma teritorijai, «Klīvos», kas ir tikai pāris simtu metru no vietas, kur redzēti vilki. «Neesmu manījusi vilkus. Patīkams šis atklājums man nešķiet. Jācer, ka mednieki savu darbu padarīs godam un plēsējus padzīs. Saprotu, ka dzīvniekiem jādzīvo, bet vilki apdraud mājlopus, suņus un pat cilvēkus. Pietiek jau ar lapsām un citiem meža zvēriem, kas apēd vistas. Mēs, vietējie ļaudis, paši neko nevaram izdarīt, ar slotas kātu jau prom vilkus neaizdzīsim,» pārdomās dalās M. Štelfa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tik uzber šaujampulveri uz astes

Kategorijas