Likvertenu sils iegūšot labāku veidolu

2009. gada 20. augusts 13:15

1667

Interese par piepilsētas zaļās zonas nākotni 19. augustā pulcināja gan sabiedrības, gan pašvaldības pārstāvjus. Satiekoties Likvertenu mežā, visi ieklausījās akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektora vietnieka plānošanas jautājumos Kaspara Rižes skaidrojumā.«Latvijas Valsts mežu» pārstāvis precizēja, ka meža kopējā platība ir 147 hektāri. Galvenās izlases cirte un kopšanas cirte paredzētas 49 hektāros, citās audzēs darbus neizvērsīs. Rēķinot kubatūrā, koksnes daudzums samazināšoties par vienu trešdaļu. K. Riže sacīja: «Beidzot ir radusies iespēja šo mežu sakārtot. Braukāju te garām sen, man šis čūkslājs ir kritis uz nerviem. Esmu mēģinājis vairākas reizes panākt, lai šeit kaut ko dara. Kaut arī izlases cirte ir ekonomiski neizdevīga, ņemot vērā saimniecisko mežu plašu izstrādi, iespējams veikt arī izlases cirtes.»Izrādās, ka Zemgales reģionā līdz šim nav tik plaša uzskatāma piemēra šādas cirtes veikšanai. To varot skatīt, piemēram, Ložmetējkalnā un piejūras mežos. Tikšot sakārtots arī meža ceļš, kas pašlaik ir bedrains. Savu redzējumu par gaidāmo mežizstrādi pauda Bauskas novada Domes deputāts Alvis Feldmanis, kurš darbojas Vides un attīstības komitejā. Viņaprāt, paredzētie darbi, ja vien būs nodrošināta to precīza un mežam saudzīga izpilde, nemazinātu zaļās rotas vērtību, tikšot izdarīts labs darbs. Tikai iedzīvotājiem jāizskaidro, kas notiks mežā, lai viņi zina un saprot procesu. Bauskas novada Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Laimdota Kolberga atzina, ka sarunā ir gūta svarīga informācija, kas tiks izmantota, raksturojot vecsauliešiem gaidāmās meža pārvērtības. Viņa cer, ka sadarbībā ar «Latvijas Valsts mežu» darbiniekiem būs iespējams sakārtot un turpmāk sakopt Otrā pasaules kara laikā nošauto ebreju piemiņas vietu, kas pašlaik ir palikusi likteņa ziņā.Baušķenieks Herberts Mucenieks, izklāstot iedzīvotāju bažas, pieminēja jau iepriekš veiktus meža darbus. Kāds izcirtums pēc tiem ir pārvērties džungļos. K. Riže uzsvēra: ««Latvijas Valsts meži» neatbild par privātajām platībām.» H. Mucenieks sprieda, ka mežizstrādes tehnika arī sabojāšot zemsedzi un ietekmēšot ogu un sēņu bagātību. K. Riže piebilda, ka augu valsts ātri atjaunojas un zemsedzei trauma esot nosacīta, ka strādāšot moderna mežizstrādes tehnika. «Tas būs vājprāts, kad sāks ārdīt šo mežu, es varu iedomāties, kas notiks Bauskā,» pieļāva baušķenieks, jo daudzi šeit vāc ogas un sēnes.Zemgales virsmežniecības Bauskas mežniecības mežzine Sarmīte Jankovska, vērtējot situāciju, atzina, ka, viņasprāt, Likvertenu mežs vēl nav tik vecs, lai šeit nevarētu atlikt veicamos darbus. Likumdošana, kaut arī 146 hektāri zaļās rotas kopš 1993. gada ir definēta kā piepilsētas aizsargjosla, neliedz tajā veikt izstrādi. Šajā gadā Ministru kabineta noteikumos «Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika» ir veikti grozījumi, un tajos nav striktu prasību par izstrādes nosacījumiem.K. Riže precizēja, ka darbi varētu notikt 2010. gada otrajā pusē. Tie ritēšot ļoti intensīvi. «Latvijas Valsts mežu» Zemgales apaļkoksnes iecirkņa speciālisti strādāšot visu diennakti, un strauji būšot organizēta arī lietaskoku izvešana. Pārpalikušos zarus pārstrādāšot šķeldā. Jācer, ka akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» Vidusdaugavas mežsaimniecības teorētiski izstrādātais risinājums Likvertenu meža sakopšanai veiksmīgi tiks īstenots un meža aizsargjosla ap pilsētu saglabāsies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Likvertenu sils iegūšot labāku veidolu

Kategorijas