Kas vainīgs – nervi vai asinsrite?

2016. gada 3. oktobris 00:00

114

Ja ir sūdzības par roku vai kāju tirpšanu, salšanu, svīšanu, sejas bālēšanu vai sarkšanu, izpētot interneta avotus, daudzi kļūdaini nolemj – vainojamas asinsrites problēmas. Terapeite Iveta Šime šo pieņēmumu noraida, apgalvojot: «Patiesībā vainojama nervu sistēmas darbība, uz ko reaģē asinsvadi. Asinsrites problēmas ir saistītas ar vēnu un artēriju darbību.»

Daži sarkst, citi bālē
«Ja svīst, salst vai tirpst kāda ķermeņa daļa, cilvēks konkrētā situācijā kļūst sarkans vai ģībst, pārklājas aukstiem sviedriem. Tie nav asinsrites sistēmas simptomi, šādas problēmas liecina par nervu sistēmas kaitēm,» skaidro I. Šime. Vienlaikus viņa piemetina, ka arī asinsvadi reaģē uz nervu sistēmas impulsiem. «Asinsvadi sašaurinās vai paplašinās,» stāsta daktere. Iespējams, tieši tādēļ daudziem rodas nepamatotas aizdomas, ka ar asinsriti kaut kas nav kārtībā.

Veģetatīvā nervu sistēma sastāv no parasimpātiskās un simpātiskās daļas. Simpātiskā daļa stimulē orgāna darbību, aktīvās enerģijas izlietošanu, parasimpātiskā – palēnina orgānu darbību, veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanu. «Simpātiskā nervu sistēma atbild par to, ka cilvēks stresa situācijā nosvīst, kļūst sarkans, jo paplašinās asinsvadi. Parasimpātiskā daļa nosaka, ka āda kļūst bāla, ķermeni klāj auksti sviedri, cilvēks ģībst, jo asinsvadi reaģējuši sašaurinoties un smadzenēm trūkst skābekļa,» skaidro ārste.

Noģībušais jānogulda uz zemes, kājas atstājot piepaceltas. Tas ļauj normalizēt asinsvadus – asinis, kuru darbība īslaicīgi sašaurināto asinsvadu dēļ tika kavēta, plūst uz galvu. Mājas apstākļos noģībušajam bieži vien veic skausta, pēdu vai apakšstilbu masāžu. «Tas tonizē nervu sistēmu, uz ko reaģē asinsvadi,» skaidro I. Šime.

Runāt ar ģimenes ārstu
«Visbiežāk asinsvadi veģetatīvās sistēmas impulsu dēļ sašaurinās vai paplašinās un izraisa sarkšanu vai ģībšanu jaunākiem cilvēkiem, bet pārāk izplatīti tas nav,» skaidro daktere. Parasti tas notiek neapzinoties, nervu sistēmas reakcijas nav iespējams kontrolēt.

Daktere piekodina, ka nekādā gadījumā diagnozi nevajag meklēt internetā. Tā rodas kļūdaini uzskati. «Patiesība ir pavisam cita, kad to meklē pie ārsta. Vislabāk par problēmām runāt ar ģimenes ārstu. Lai atrastu cēloņus, kas pacientam rada veģetatīvās nervu sistēmas reakciju, jārunā ar psihoterapeitu,» iesaka speciāliste. I. Šime uzsver, ka svarīgi analizēt organisma reakcijas. Ārste apliecina, ka bieži vien ar vizīti pie speciālista pietiek, medikamenti nav pat vajadzīgi.

Nopietnas sekas
Ja kāda ķermeņa zona vai loceklis – roka, kāja, plauksta, pēda – ilgstoši ir nosaluši, auksti un nejutīgi, tad ir aizdomas par asinsrites traucējumiem. I. Šime uzsver, ka asinsrites traucējumus biežāk novēro vecākiem ļaudīm. Taču arī jauniešiem šādi signāli jāuztver nopietni, īpaši, ja ir kāda iedzimta problēma. Ja paplašinātas vēnas bijušas gan vecmāmiņai, gan mammai, tad arī nākamajai paaudzei ir risks tikt pie šādām vēnām. «Ik pa laikam jāpārbauda, vai nav izveidojušies un izspiedušies vēnu mezgli. Vīriešiem ar asinsrites problēmām sāk sāpēt apakšstilbu muskulatūra,» skaidro daktere.

Asinsrites traucējumi var izraisīt saslimšanas ar nopietnām sekām. Ja ir traucējumi sirds apvidū, veidojas trombi, var rasties infarkts, ja galvas apvidū – insults. Asinsrites slimības pavada paaugstināts asinsspiediens. Šādos gadījumos nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un pēc tam – rehabilitācija.

I. Šime apliecina, ka risku saslimt ar asinsrites slimībām palielina neveselīgs dzīvesveids un regulāra smēķēšana.

Ja asinsrites traucējumi kāju pēdās vai pirkstos ilgstoši netiek ārstēti, nospiesto asinsvadu dēļ var atmirt audi un veidoties gangrēna. «Tie, kuri pie ārsta vēršas laikus un veic izmeklējumus, ar zālēm un dažādām medicīniskām manipulācijām problēmu var atrisināt, asinsrite drīz vien normalizējas un atjaunojas,» mierina daktere.

Jāpārbauda pulss
Ļoti būtiski gan slimniekiem, gan viņu tuviniekiem ir sekot līdzi jebkādām ķermeņa pārmaiņām. To vislabāk izdarīt, rūpējoties par sevi, apskatot ķermeni no galvas līdz kājām. «Lai novērstu asinsrites problēmas, jāpievērš uzmanība ķermenim un organismam, jābūt elementārām zināšanām par veselību,» pauž I. Šime.

Vienkāršākais veids, kā sevi pārbaudīt, – jāmēra pulss. Cilvēkam pulss ir kaklā, pie plaukstu locītavas, cirkšņos, pacelē un pēdu virspusē. «Ja visur tas jūtams, asinsvadi strādā, asinsrite nav traucēta, asiņu nosprostojumi neveidojas un nav jāuztraucas,» mierina daktere. Ja jūtami pulsa traucējumi un ir sūdzības par kāda apvidus nejutīgumu, jādodas pie speciālistiem, kas izmeklē asinsvadus.

PIEREDZE

ZITA, 65 gadi, pensionāre:
– No pavasara līdz vasaras beigām staigāju slēgtos apavos un visbiežāk, dzīvojot laukos, visu dienu strādājot un esot uz kājām, kurpes novelku tikai vakarā. Ilgstošā laika posmā labās kājas īkšķi apavos biju iespiedusi tā, ka bija nosprostojusies asinsrite – pirksts likās tāds kā nejutīgs, bet apkārt āda tāda pabāla. Slodzes dēļ tai pašai kājai man ir radušās arī varikozas vēnas, taču īpašu uzmanību nepievērsu, kamēr viens mezgls nebija kļuvis aizdomīgi liels. Devos pie ģimenes ārstes, kura uzreiz konstatēja, ka nepieciešami papildu izmeklējumi. Slimnīcā man pārbaudīja kāju asinsvadus un ieteica iegādāties gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojamus medikamentus. Gan vēnas, gan pirksts man ir jānovēro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas vainīgs – nervi vai asinsrite?

Kategorijas