Vācijā izgāztuvēs nav sadzīves drazu

2016. gada 26. septembris 00:00

Bauskā un novada daudzos lauku ciematos, kopā vairāk nekā 120 vietās, ir novietoti konteineri šķiroto atkritumu vākšanai.

Pašvaldības uzņēmuma «Vides serviss» (VS) atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Dzintars Kļava uzteica publicitātes kampaņas, sabiedrību izglītojošus pasākumus ar «Latvijas Zaļā punkta» iesaistīšanos, tās daudz palīdzējušas izprast atkritumu šķirošanas nozīmi. Viņš stāsta: «Bija konkursi, varēja laimēt naudas balvas, piemiņas suvenīrus. Izglītojošas akcijas notika skolās, masu pasākumos. Iedzīvotāji, manuprāt, ļoti izprata šķirošanas nozīmi. Viņus izglītoja, cik tas ir svarīgi vides aizsardzības jomā, cik tas ir ekonomiski izdevīgi pašiem. Pagājis laiks, šķiet, būtu lietderīgi šādas plašas kampaņas izvērst atkal. Iedzīvotājiem daudz kas ir aizmirsies.»

Sadales slīdlente
Daudzi iedzīvotāji, kuri ir skeptiski pret atkritumu šķirošanu, to argumentē ar neizpratni – kāda esot jēga šķirot papīru un plastmasu, ja pēc tam viss nonāk kopīgā konteinerā un tiek sabērts vienā auto kravas kastē. «Kāpēc jāšķiro, ja visu saber kopā un aizved kaut kur izgāzt?» spriež iedzīvotāji.

«Šajā apgalvojumā patiess ir tikai sākums – papīru, plastmasas izstrādājumus, kartonu tiešām savāc vienā mašīnā. Tad no Bauskas to ved uz mūsu šķirošanas punktu, tur visu sadala un apstrādā,» tā «Bauskas Dzīvei» skaidro SIA «Zemgales EKO» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis.

Apmeklējot uzņēmuma sadzīves atkritumu šķirošanas laukumu Jelgavā, par to pārliecinājās arī «Bauskas Dzīve». Milzu angāra vienā malā krājas no mašīnām izbērto atkritumu kaudze: papīri, plastmasa, kartons. Tas viss pa slīdlenti nonāk atkritumu apstrādes telpā, kur darbinieki to sašķiro. No tās atsevišķi krīt laukā kartons, papīrs, tumšās un krāsainās plēves, baltās plēves, PET pudeles. Pēc tam sašķirotos atkritumus ved pārstrādātājiem.

Transportē uz Ķīnu
Plēves nonāk uzņēmumā Olainē, PET pudeļu pārstrādes ražotne ir uzbūvēta Jelgavā, papīru sapresē ķīpās un ved uz Klaipēdu Lietuvā, dažkārt to transportē pat uz Vāciju un Ķīnu. «Mūsu uzņēmumam tomēr ir jāpelna, tādēļ vērojam tirgu. Ir brīži, kad, piemēram, Vācijas pārstrādes uzņēmumi ir pārpildīti un tur samazina iepirkuma cenas. Tad mums izdevīgāk pārdot kartonu vai papīru Ķīnai, kur ir augsts pieprasījums pēc izejvielām. Latvijā makulatūras pārstrādes uzņēmuma nav,» skaidro A. Jankovskis.

Mašīnas ar sašķiroto papīru un plastmasu no Bauskas uz Jelgavu ceļo divas reizes nedēļā. Reizi divās nedēļās uz Jelgavu aizved stikla konteineru saturu. Šīs pudeles ber atsevišķā novietnē, no kurienes tās ved pārstrādei.

Labāk vest uz Jelgavu
Dz. Kļava skaidro, ka līdz šai vasarai Bauskas uzņēmuma teritorijā Biržu ielā bija sava papīra un plastmasas atkritumu šķirošanas līnija: «Tā bija vienkārša, strādājošo darba apstākļi bija ļoti nepiemēroti. Šauras telpas, kurās ziemā valdīja sals, vasarā bija smacīgi. Izvērtējot šķiroto atkritumu apjomu, secinājām, ka būvēt pašiem jaunu šķirošanas laukumu nav ekonomiski izdevīgi. Mums lētāk visu vest uz moderni aprīkoto šķirotavu Jelgavā.»

A. Jankovskis skaidro, ka patlaban atkritumus šķirošanai te ved no Jelgavas, Dobeles, Bauskas, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Auces, Tērvetes, Dobeles, Bauskas un Rundāles novada. Tomēr uzņēmuma jaudas joprojām netiek maksimāli noslogotas.

«Cilvēki varētu dzīvot daudz zaļāk. Joprojām ap sevi radām milzīgu atkritumu daudzumu. Diemžēl tādi ir paradumi – visu iepakot, iesaiņot. Viens no veidiem, kā mazināt atkritumu slogu, ir nemest visu kopējā konteinerā, kura saturu pēc tam aizved noglabāšanai poligonā. Pēc iespējas rūpīgāk jāšķiro atkritumi. Tas būs ekonomiski izdevīgāk katram indivīdam, ieguvēja no tā būs sabiedrība kopumā,» pārliecināti iesaka A. Jankovskis. Eiropas Savienības prasības virza uz to, lai 50 procenti visu atkritumu tiktu šķiroti.

Latvijā no visiem savāktajiem sadzīves atkritumiem 83 procenti atkritumu nonāk izgāztuvēs.

ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati par 2013. gadu liecina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs 2013. gadā vidēji saražoja 312 kilogramus sadzīves atkritumu.

Rumānijā 97 procenti savākto atkritumu nonāk izgāztuvēs, Lietuvā – 64 procenti. Vācijā sadzīves atkritumu izgāztuvēs nav, viss tiek sašķirots un nodots otrreizējai pārstrādei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vācijā izgāztuvēs nav sadzīves drazu

Kategorijas