Dzimtsarakstu nodaļu vadītāji tiekas Bauskā
Dzimtsarakstu nodaļu vadītāji no visiem Latvijas reģioniem šonedēļ tikās Bauskā. Pilsētas rātsnamā notika darbinieku asociācijas «Dzinda» kārtējā sanāksme.
Bauskas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Inese Dombrovska paskaidroja, ka šādas kolēģu tikšanās notiek regulāri: «Tajās ir lietišķas sarunas par darbu, iepazīšanās ar jaunumiem, dalīšanās pieredzē. Mēs šogad sākām darbu jaunajās telpās, tādēļ ar prieku uz Bausku aicinājām kolēģus.»
Asociācijas «Dzinda» vadītāja Inese Bumbiere-Kaže «Bauskas Dzīvei» pauda prieku par skaistajām telpām, kurās tagad strādā viņas kolēģes: «Ēkas atrašanās vieta, plašs laukums ap to, vēsturiskais interjers – šī tiešām ir ideāla vieta svētkiem. Tā kā tagad jaunie pāri var izvēlēties, kur noritēs viņu laulību ceremonija, Bauskas rātsnams var droši konkurēt ar apkaimes pilīm un muižām. Pazīstot kolēģes, zinu, ka viņas šeit spēs svinīgi un emocionāli skaisti novadīt jebkuru laulības slēgšanas ceremoniju.»
Pozitīvi telpas Bauskā novērtēja šīs nozares ilggadējā darbiniece, dzimtsarakstu nozares leģenda, tagad pensionāre Ārija Iklāva. Viņa civilstāvokļu aktu reģistrācijas jomā nostrādājusi 49 gadus. «Bauskas Dzīvei» Ā. Iklāva atklāja savas pārdomas, ievijot tajās pa kādam jokam, kā arī kritiskai notij.
«Lieliska zāle, plaša, gaiša. Tā nav piebāzta ar mēbelēm, dažādiem citkārt traucējošiem sīkumiem. Tomēr kādu nepilnību vajadzētu novērst. Galdam, aiz kura stāv laulību reģistrētāja, vēlams būt nosegtam, lai aiz tā nevar redzēt kājas. Jums tikai šķiet, ka laulātājas stājai šajā brīdī neviens vērību nepievērš. Līgavainis noteikti neko citu kā tikai savu līgavu neredz. Bet viesi izpēta visu, līdz pēdējam sīkumam, līdz pēdējai vīlītei. Zinot, ka tu šajā situācijā esi kā zem mikroskopa, labāka sajūta būtu, ja vismaz nedaudz būtu, kur noslēpties. Vismaz kājas,» tā iesaka pieredzējusī darbiniece.
Ā. Iklāva skeptiski vērtē dažus šo laiku jaunievedumus: «Var jau būt ļoti skaisti laulāties jūras krastā, rasas pielietā pļavā. Ir bijuši lūgumi reģistrāciju veikt gaisa balonā, zemūdenē, siena šķūnī. Man tomēr šķiet, ka ir kaut kāda robeža jāievēro. Mēs tomēr jaunlaulātos pasludinām par vīru un sievu valsts vārdā, lietojot valsts simbolus: ģerboni, zīmogu. Gaisīgās izdarības lai seko pēc tam, bet laulības reģistrācijai tomēr vajadzētu notikt atbilstošos apstākļos. Mirkļa nozīmīgumu tomēr var izjaukt skudra, kas rāpo pa kāju, vai aukstumā sastinguši līgavas pirksti, kuros viņa nespēj noturēt rakstāmo.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»