Rokas darba nebīstas

2016. gada 23. septembris 00:00

85 gadu jubileju svin Jautra Balode Bauskā.

Jautras Balodes nerimstošais darītprieks un vēlme rušināties dārziņā viņai neļauj iesēsties krēslā un gausties par dzīvi. Lai arī būtu, par ko sūdzēties. Jubilāre mazāk runā, bet vairāk dara.

Atminas kara šausmas
Zīmīgā jubileja nosvinēta ģimenes lokā. Baušķenieci sveikt sabrauca tuvāki un tālāki radinieki. Dienas gaitā suminātāju pulkā netrūka laba vēlējumu no kaimiņiem, draudzenēm un paziņām. 19. septembrī svētkos Jautras telefons «dziedāja» jo bieži.
Jubilāre dzimusi Gailīšu pagasta Pamūšas muižā Mūsas krastā. Viņas tēvs bijis galdnieks, un teicamo amata prasmju dēļ ģimene pārcēlusies uz Bausku.

Kara šausmas pārciestas Uzvarā. Balodes kundze vēl šodien atceras, kā Bausku bombardēšanas laikā pārklājuši melni dūmu mākoņi. «Pilnas debesis lidmašīnu. Troksnis bija nenormāls, bet dūmi klāja visu horizontu. Bauska bija ieskauta dūmos. Tās šausmas vērojām no Uzvaras mājām. Tas bija drausmīgi,» asarām acīs bērnībā piedzīvoto atceras J. Balode. Četru bērnu ģimenē viņa bijusi vecākā. Diemžēl abi brāļi un māsa jau viņsaulē.

Mūsas krastā miers
Jautra Balode 30 gadu strādājusi agrākajā autotransporta uzņēmumā «ATU» par grāmatvedi. Darba pienākumi veikti ar patiku. Jubilāre daudzus gadus un vēl pat līdz šai dienai ir Lepšu dārziņu pārraudzītāja. «Pazīstu katru Lepšu dārziņu nostūri, katru īpašnieku. Cilvēki savus īpašumus kopj un tādējādi vidi dara pievilcīgāku. Šogad, labiekārtojot vienu no retajiem pamestajiem nostūriem, man kājā iekoda svešs suns. Izkoda caurumu. Dažkārt gadās arī tā,» piedzīvotajā dalās J. Balode.

Baušķeniece dzīvo Ziedoņu ielā Mūsas krastā. Svaigs gaiss, miers, klusums un putnu dziesmas jubilārei rada prieku un sirdsmieru. Ik dienu mājas darbos palīdz dēls Aivars.

Jautra Balode lepojas ar diviem mazbērniem un vienu mazmazdēliņu. Mazākais, Andžejs, vecvecmammu sauc par Cacīti, bet savu vectētiņu, Jautras dēlu, par Tātīti. «Un maz pamēģini nosaukt citādāk! Andžejs par to ļoti sadusmojas,» ar smaidu sejā noteic jubilāre.

Mammas mūžu nodzīvot
J. Balodei patīk strādāt dārzā. Kad pie jubilāres ciemos ieradās «Bauskas Dzīve», viņa vēl steidza novākt pēdējo ražu. No rīta jau paspēts salikt burkās burkānus. «Dārzā aug viss nepieciešamais. Arī puķēm jābūt obligāti. Bez ziediem nevar. Audzēju visu pašas lietošanai, lai veikalā nav jāpērk. Pensija ir, bet kāpēc lieki tērēties, ja, ieguldot nedaudz pūļu, varu tikt pie tādiem pašiem labumiem kā veikalā?!» pārdomās dalās jubilāre.

Pārdodot pupiņas, šo to sanāk arī nopelnīt. «Tagad katrs eiro svarīgs. Būtu kaut tos piecus eiro pensijai pielikuši,» noteic J. Balode. Ziemā viņa mielojoties ar vasarā gatavotiem ievārījumiem, bet vēlajos rudens un ziemas vakaros jubilārei patīkot adīt zeķes.

Veselība turoties ļoti laba. Jautra Balode stāsta, ka viņas vecmamma dzīvojusi 110 gadu, mamma – 94. «Ceru, ka arī manos gēnos ir kas saglabājies, lai vismaz tikpat ilgu mūžu kā mamma nodzīvotu,» mazliet aizdomājusies, noteic jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rokas darba nebīstas

Kategorijas