Tiekties uz augšu

2016. gada 23. septembris 00:00

983

Uz Vidzemes centrālo augstieni pagājušajā nedēļā devās daudzi Latvijas kori. Ērgļu novada «Meņģeļos», kur dzimuši Latvijas mūzikas vēsturē tik svarīgie brāļi Jurjāni, notika šīs vasaras pēdējais koru kopdziedāšanas saiets, ko rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Ap 2000 dziedātāju vidū bija arī Bauskas novada jauktie kori «Mežotne» un «Dzīle», sieviešu koris «Skalve» un Rundāles novada sieviešu koris «Runda».

Pāri pakalniem
Pirms pagriezties uz «Meņģeļiem», ne viens vien koris devās dažus kilometrus tālāk, jo turpat Ērgļu tuvumā atrodas Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs «Braki». Bauskas novada korus turp vedināja doties Mežotnes kora dziedātāja Inga Briede.

Rīts 17. septembrī bija rudenīgi dzestrs un pelēks, bet «Brakos» nācās domāt par 19. gadsimta zemniekiem, kas savos bērnos ieaudzināja alkas tiekties uz augšu, zināt un redzēt tālāk par nākamo pakalnu. Blaumaņi «Brakus» nespēja izpirkt, tomēr dzīvojamās mājas goda istabā stāvēja tāfelklavieres, kuras spēlēja gan Rūdolfa māte, gan rakstnieks pats.

Muzejmājas ir rekonstruētas pēc senajiem plāniem, bet var iztēloties, kā šajā vidē audzis un strādājis Rūdolfs Blaumanis, kura darbu lielākā daļa tapusi tieši «Brakos». Pastaigas «ceļa zīmes» ir milzīgā «Braku» liepa, kas stiepjas pretī debesīm, Zibensšķeltais akmens, Edgara skulptūra, Simtsoļu taciņa, Noliņa ābele, piemineklis rakstniekam, Jāņkalniņš un Pirtsgravas avotiņš, turpat netālu «Dzelzkājas», no kurām nākuši līgotāji pie «Silmaču» ļaudīm Blaumaņa «Skroderdienās». No augļu pārpilnības ābeles nolīkušas, un pie šī rudens bagātības galda katrs mīļi aicināts.

Savukārt nonākot «Meņģeļos», ainava Zemgales līdzenumā dzīvojošajiem aizsit elpu. Tā ir kā glezna ar līkumainiem celiņiem, stāviem pakalniem un dzelmaino Pulgožņa ezeru, uz kuru veras «Meņģeļu» saimniecības ēkas. Šodienas cilvēkiem paliek mīkla, kā šos paugurus varēja apstrādāt, ko izaudzēt, lai spētu izskolot un pasaulē palaist Pēteri, Andreju, Pāvulu un Juri Jurjānus, kurus joprojām piemin Latvijā un pasaulē.

Atbalss ezerā
Andreja Jurjāna 160. jubileju ieskandināja svinīgi – ar garīgās mūzikas koncertu skaistajā Ērgļu luterāņu dievnamā, kas atstatu no ciemata slejas pakalnā. Tajā koncertēja Carnikavas kamerkoris «Vēja balss», Garkalnes novada jauktais koris «Pa saulei» un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris «Rīga». To diriģenti Jurģis Cābulis, Marta un Jānis Ozoli, Zane Zilberte «Meņģeļos» vadīja kopkoru dziedājumu līdzās Gintam Cepleniekam, Mārtiņam Klišānam, Jānim Zirnim, Ārijam Šķepastam, Valdim Tomsonam un citiem.

Koncertā piedalījās 70 jauktie, sieviešu un vīru kori. Tik prāvs dziedātāju pulks «Meņģeļos» sanāk kopā tikai ik pēc pieciem gadiem, atgādināja Bauskas «Dzīles» diriģents Jānis Āboliņš. Tiem, kuri neatbrauca šoreiz, jāgaida 2021. gads, kad pieminēs Jurjānu Andreja
165. jubileju. Dziedāšanai šajā vietā viss tikai pielāgots. Nav podestu, un koristiem jāspēj balansēt slīpajā nogāzē zem Jurjānu ozoliem, toties dziesma skan tālu, atbalsojoties ezerā.

Koncerts īstajā garumā
Jaukto, vīru un sievu koru izpildījumā skanēja Andreja Jurjāna, Jēkaba Graubiņa, Helmera Pavasara, Alfrēda Kalniņa, Ilonas Rupaines, Jura Vaivoda tautasdziesmu apdares, Emīla Dārziņa, Volfganga Dārziņa, Ārija Šķepasta, Pētera Barisona, Jāzepa Vītola, Raimonda Paula kora dziesmas.

Kopdziedāšana septembrī «Meņģeļos» koriem nav viegla, jo sezona tā īsti vēl nav sākusies pēc pārtraukuma vasarā. Diriģents Mārtiņš Klišāns vedināja atcerēties, kā pavasarī pēc skates skanēja Rīgas koru kopīgi dziedātā Pētera Barisona «Pa zvaigžņu ceļu». Šo tiešām grūto skaņdarbu daudzi vidējā līmeņa kori nav pat sākuši mācīties.

Andreja Jurjāna 160 gadu jubilejai veltīto koncertu jauktā kora «Mežotne» dziedātāji vērtēja atzinīgi – gana daudzveidīgs, interesants, ne par īsu, ne garu. Arī diena nebija nogurdinoši karsta.

«Meņģeļos» labi jutās diriģentes Ingrīdas Zemļinskas vadīto sieviešu koru «Skalve» un «Runda» dziedātājas. Rundāliete Inese Skujiņa stāstīja, ka «Runda» šovasar piedalījusies vairākos kopdziedāšanas pasākumos, lepodamās ar saviem jaunajiem tautas tērpiem, par ko gādājusi Rundāles novada dome.

Izjust kopdziedāšanas prieku
Latvijas Nacionālais kultūras centrs šajā vasarā koriem piedāvāja izjust kopdziedāšanas prieku un paplašināt repertuāru, piedaloties IV Virsdiriģentu svētkos Alojā, Vidzemes un Latgales dziesmu dienā Alūksnē, Kurzemes dziesmu svētkos Kuldīgā, Jāzepa Vītola mūzikas dienās Gaujienā un brāļu Jurjānu jubilejas koncertā «Meņģeļos».

Vīru un sievu koru salidojums notika Cēsīs, bet senioru kori tikās Tukumā. Nākamajā vasarā Dziesmu svētku noslēguma koncerta modelēšana turpināsies kopdziedāšanas pasākumos citviet, un tiem kori drīz varēs sākt pieteikties.
Oktobrī kolektīvi atsāk mēģinājumu sezonu, gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Tie notiks 2018. gadā.

UZZIŅAI

Ērgļu novada «Meņģeļos» dzimušie brāļi Jurjāni ir unikāla ģimene Latvijas mūzikas vēsturē.

Andrejs Jurjāns, Latvijas Konservatorijas profesors, viens no Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentiem un organizētājiem, bija pirmais vispusīgi muzikāli akadēmiski izglītotais latviešu tautas pārstāvis. Viņš rakstījis simfoniskajam orķestrim un koriem, bijis mūzikas kritiķis, pedagogs un folklorists.

Juris Jurjāns vadīja mežraga un pūšamo instrumentu klasi Latvijas Konservatorijā.

Pāvuls Jurjāns bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu dziedāšanas pedagogs, simfonisko koncertu organizētājs un diriģents, latviešu operas trupas radītājs.

Pēteris Jurjāns, vecākais brālis, savu dzīvi ar aktīvu muzicēšanu nav saistījis. Mežraga spēli viņš apguva pašmācības ceļā, jo visi četri brāļi Jurjāni muzicēja Andreja vadītajā mežragu kvartetā.

Šogad aprit 165 gadi kopš Pētera dzimšanas, 160 gadu jubileja Andrejam, 155 gadi Jurim, 150 – Pāvulam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tiekties uz augšu

Kategorijas