Nākotnes attīstību saredz kooperatīvos

Piena cena pasaules tirgū sākusi kāpt, to palielina arī Latvijas pārstrādātāji, tāpēc mūspuses ražotāji uzskata par neefektīvu valsts piedāvāto atbalstu piena ražošanas samazināšanai.
Pirmajā atbalsta pieteikšanas dienā pagājušajā nedēļā Lauku atbalsta dienestā (LAD) saņemti vairāk nekā 40 pieteikumu, vēstīja aģentūra LETA. Jau ziņots, ka zemnieki pieteikumus var iesniegt līdz 21. septembra dienas vidum.
Svarīgs pasaules tirgus
Bauskas novada Ceraukstes pagasta piena saimniecības «Strautnieki» īpašnieks, Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka ražošanas samazināšanas atbalsts ir neefektīvs, jo Latvija ir Eiropas piena eksportētāju pirmajā piecniekā.
«Izvedam 60% piena, tāpēc jāatbalsta nevis samazināšana, bet eksportspējīgi pārstrādātāji, lai ražošanas efektivitāti un apjomu varētu palielināt,» uzskata M. Cimermanis. Pēc nozares dalībnieka domām, ražošanas samazināšanas atbalsts ir izdevīgs tikai tām saimniecībām, kuru īpašnieki nolēmuši pilnībā pārtraukt ražošanu, jo tie ir gados veci, viņiem nav mantinieka u. tml.
M. Cimermanis iesaka saimniecībām, kas jau samazinājušas ražošanas apjomu, salīdzinot ar pērno gadu, atbalstu izmantot, lai turpinātu strādāt. «Patlaban vērojama pozitīva cenas kāpuma tendence. Taču katram zemniekam jānovērtē, vai 14 centu kompensācija par kilogramu nesaražotā piena ir tā vērta, lai zaudētu partnerus,» saka ražotājs, «labāk būtu pievienoties kādam vietējam kooperatīvam, jo tiem ir labāki iepirkuma nosacījumi un nākotnes perspektīvas.»
Diktē cenu
«Strautnieki» piedalās kooperatīvā «Piena ceļš», kas katru dienu eksportējot ap 100 tonnu piena uz Lietuvu un pārstrādā to «Jaunpils pienotavā».
«Eiropā kopumā ir pārprodukcija, saražotā piena apjoms jāsamazina par 1,5 miljoniem tonnu,» skaidro M. Cimermanis, «ar piešķirto atbalstu to arī sasniegs, taču tas dod signālu citiem pasaules tirgus dalībniekiem, ka piens drīz būs ļoti pieprasīts, un cena atsāk kāpt. Jautājums – vai mūsu sadrumstalotie pārstrādātāji to būs gatavi maksāt? Tāpēc zemniekiem jāapvienojas kooperatīvos, jo tikai to pārstāvji ar ražotāju masu aiz muguras sēž pie sarunu galda un diktē cenu. Piena ražotāji Latvijā ir nodzīti tik tālu, ka gandrīz nav pamata strādāšanai, tāpēc, ja iepirkuma cena netuvosies Polijas līmenim, mēs varam nonākt piena badā.»
Rezultatīvs piemērs M. Cimermaņa skatījumā ir Ziemeļvalstu kooperatīvu sekmīgā darbība vairāk nekā 100 gadu garumā un Igaunijas pieredze. Vietējā tirgū viņš uzteic arī «Latrapu», kas piedalās ražotnes «Latvijas Piens» attīstībā. «Tiekoties ar zemniekiem, redzu jaunus līderus ar mērķtiecību un izpratni, tas dod cerību par nozares nākotni,» saka LLKC vadītājs.
Līdzvērtīgu atbalstu
Zemkopības ministrijā apspriests Eiropas naudas izlietojums pārstrādātāju atbalstam, ziņojot valdībai par nodomu to piešķirt lielākajiem tirgus dalībniekiem. Vecumnieku novada Stelpes pagasta bioloģiskās piensaimniecības «Ozoli» īpašnieks Andris Kalniņš «Bauskas Dzīvei» teic, ka nepiekrīt šādam risinājumam, jo ar nodokļu naudu nedrīkstētu radīt papildu atbalstu vienai tirgus dalībnieku grupai.
«Bioloģiskajām mazajām piena saimniecībām jau tagad ir sarežģīti strādāt, ja līdzās ir liels parastais lauksaimniecības uzņēmums, jo nodrošināt prasības ķīmijas lietotāju ielenkumā ir sarežģīti,» skaidro zemkopis, «Eiropas tirgus regulēšanas mehānismus nedrīkstētu izmantot vienas grupas izcelšanai, bet atbalstam jābūt līdzvērtīgam visiem.»
Par trešdaļu vairāk
Pēc industriālo piena produktu cenu kāpuma pasaules tirgū svaigpiena iepirkuma cenu par 30% mēneša laikā paaugstinājis pārstrādes uzņēmums «Food Union», informē sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile. No 15. septembra vairāk par pienu saņem 400 piegādātāji «Rīgas piena kombinātam», «Rīgas piensaimniekam» un «Valmieras pienam». «Food Union» šogad piena iepirkuma cenu paaugstinājis jau 15. augustā un 1. septembrī.
«Pašlaik ir grūti prognozēt, vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmāk, taču [..] pēc ilgākās piena krīzes šī tendence ir pirmais nopietnais simptoms nozares atveseļošanā,» secina «Food Union» stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs. Viņš gan piebilst, ka ar laiku cenu kāpums būs jūtams arī piena produktiem veikalos.
«Food Union» ik dienu iepērk ap 400 tonnas svaigpiena no teju 400 piena piegādātājiem Latvijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»