BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katrā valodā ir labie vārdi

Vilnis Auzāns

2016. gada 21. septembris 00:00

132
Katrā valodā ir labie vārdi

Latviešu valoda kā viena no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām tiks īpaši godināta 26. septembrī – Eiropas Valodu dienā. Šogad šīs dienas devīze ir «Labie vārdi Eiropas valodās».

Piecpadsmit gadu laikā, kopš tiek organizēta Eiropas Valodu diena, tās dažādās aktivitātes risinās krietni ilgāku laiku nekā viena diena. Šogad Latvijā tas jau ir viens mēnesis. Dažādi konkursi rit pilnā sparā, savukārt galvenie publiskie pasākumi vēl ir tikai priekšā.

Sarīkojumi mēneša garumā
Latviešu valodas aģentūras pārstāvji ieteic vairākas aktivitātes, kuras būtu saistošas ne tikai valodniekiem, bet ikvienam, kam interesē valodu daudzveidība Eiropā, kā arī latviešu valodas lietošanas iespējas. Interesantām jaunatklāsmēm bagāta solās būt Vācijas valodnieka Rolfa Filmaņa vieslekcija «Rūdolfa Blaumaņa «Nāves ēnā» kā kristīga alegorija: daudzlīmeņu rakstības nozīme divās valodās». Klausītājus uz šo lekciju 23. septembrī gaidīs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Franču valodas pratējus saistīs Francijas institūta Rīgā organizētais spēļu vakars franču valodā 29. septembrī.

Rakstnieces Laimas Kotas esejas «Latvieši un to Dieviņš» «attulkojuma» atklāšana Baltijas Starptautiskajā akadēmijā paredzēta 30. septembrī. Savulaik rakstniece šo eseju uzrakstīja krieviski, tagad minētās augstskolas studenti to ir pārtulkojuši jeb «attulkojuši» latviešu valodā. Valodnieku, kā arī pedagogu, augstskolu pasniedzēju, valodu lietotāju gaidīts ir aģentūras pētījums «Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015». Tā prezentācija notiks Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā 5. oktobrī.

Ceļot pa Latviju
Valodas kultūra, lietojuma daudzveidība, attīstības tendences, valodas draugi un kopēji – tās bija galvenās sarunu tēmas Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu meistarklasē «Valodas vēstnieku vēlbrokastis». Latviešu valodas aģentūra tās 19. septembrī rīkoja kopā ar Latvijas Institūtu.

Līdztekus daudziem interesantiem ziņojumiem pieminēšanas vērts ir projekts, ko īstenojusi SIA «Maplant». Kopīgā darbā ar valodas vēstures pētniekiem tapusi «Lingvistiskā karte». Tā saistoša ne tikai nozares speciālistiem, bet arī ikvienam, kurš vēlas apzināt, piemēram, vērtības savā novadā. «Šī karte, iespējams, rosinās vairāk izpētīt sev tuvējo apkārtni, uzzināt par personībām un notikumiem, par kuriem, iespējams, nemaz nav bijusi nojauta. Vēstures un latviešu valodas skolotājiem tā palīdzēs mācību procesa dažādošanā. Vecāko klašu audzēkņus šī virtuālā mape var rosināt kādam pētnieciskajam darbam, lingvistisko karti pieteic viens no tās autoriem, SIA «Maplant» projektu attīstības direktors Dainis Kreilis.

Valodnieki mūsu pusē
Interesanti jaunumi šajā kartē atrodami arī mūsu pusē. Te uzzinām, ka Gothards Frīdrihs Stenders jeb tā dēvētais Vecais Stenders no 1740. līdz 1742. gadam bijis mājskolotājs fon Grothūsu ģimenē Bērstelē, deviņus gadus kalpojis par luterāņu mācītāju mums kaimiņos esošajā Lindes-Birzgales draudzē, pēc tam netālajā Žeimes latviešu draudzē Lietuvā.

Valodnieks, sabiedriskais darbinieks un jurists Andrejs Stērste (arī Stērstu Andrejs), dzejnieces Elzas Stērstes tēvs, kādu laiku dzīvojis Bauskā. Interaktīvajā kartē rodamas ziņas par mācītāju, valodnieku un arī literātu Gustavu Braži, kurš 19. gadsimta pirmajā pusē neilgu laiku strādājis par mājskolotāju Vecsaulē. Nozīmīgs ir viņa ieguldījums tautas izglītošanā, sarakstot vairākas mācību grāmatas latviešu valodā. Pievērsis lielu uzmanību jēdzienu, parādību precīzākam atspoguļojumam, centies rast tiem nosaukumus, kā arī pilnveidot rakstu valodu. 1862. gadā izdotā «Mērīšanas mācība» bija pirmā grāmata latviešu valodā par ģeometriju. G. Braže ieviesis vairākus ģeometrijas terminus, no kuriem daži saglabājušies līdz mūsdienām (līnija, trijstūris, katete). Liela daļa tomēr nav pieņemta (spickaktains, klaijums).

EIROPAS VALODU DIENA

Eiropas Valodu diena ir gadskārtējs pasākums, kas notiek 26. septembrī. Tajā cildina valodu daudzveidību kontinentā, kurā lieto vairāk nekā 200 valodu.

Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas. Eiropas Valodu dienu izsludināja Eiropas Padome, kas pārstāv 800 miljonus eiropiešu no 47 valstīm. Pirmo reizi Valodu dienu atzīmēja 2001. gadā – Eiropas Valodu gadā. Kopš tā laika to atzīmē katru gadu.

Avots: europa.eu.