Bauskas mākslas dārgakmeņi

2016. gada 21. septembris 00:00

527

Mūsu laikmeta cilvēkiem patīk konkursi, nominācijas, izcilību parādes. Personas, kas nokļūst viļņa virsotnē, sabiedrības acīs izpelnās teju vai izredzētības statusu. Latvijā īpaši jūsmo par sportistiem. Saprotams, jo viņu rezultāti visātrāk un visplašāk tiek atspoguļoti. Un jādomā arī nav daudz – visu nosaka rezultāts. Diezgan bieži piemin arī pasaules standartus sasniegušus mūziķus, solistus, korus, bet vizuālo mākslu izcilniekus – tikai retumis.

Jaunākie starp labākajiem
Katrā novadā un reģionā ir pieņemts nosaukt vārdā personības, ar kurām lepojamies. Lielākoties viņi ir pusmūžā un vēl cienījamākos gados. Bet kas mums liedz lepoties, piemēram, ar Bauskas novada mākslas nozares dārgakmeņiem, kuriem ir tikai 30 gadu? Atbildi meklēju, izlases veidā aptaujājot daudzus nepazīstamus cilvēkus. Un, lūk, – tā ir rokā! Neviens par tādām izcilībām pat nebija dzirdējis.
Tāpēc gribu pastāstīt par ceraukstieti Ati Jākobsonu un baušķenieci Kati Krolli. Pusaudžu vecumā abi ir beiguši Bauskas mākslas skolu, pēc tam – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, Latvijas Māk-slas akadēmiju. Kate 2015. gadā ir absolvējusi arī pēcdiploma studiju mākslas augstskolu «Les Fresnoy» Francijā.

Atis Jākobsons un Kate Krolle ir visjaunākie starp Latvijas laikmetīgās mākslas redzamākajiem pārstāvjiem. Tikai ar savu darbu, idejām, nevis protekcijām vai grozīšanos smalkajās aprindās nokļuvuši šajā apritē Latvijā un Eiropā. Viņi darbojas multimediālās mākslas jomā. Tas ir integratīvs virziens, kas apvieno ar rokām radīto vizuālo mākslu, skaņu, gaismu, attēlu. Atis dzīvo Berlīnē, bet Kate – Briselē, ļoti aktīvi iesaistoties Latvijas mākslas dzīvē.

Vientuļais valis
Fon Stricka villā, kas atrodas A. Briāna ielā Rīgā, līdz 25. septembrim var aplūkot starptautiskas laikmetīgās mākslas izstādes «Survival Kit» dalībnieka Ata Jākobsona instalāciju «Klusuma istaba», bet viņa kolēģes Kates Krolles un dzejnieces Agneses Krivades kopīgā performance «Mala» šajā vietā bija skatāma tikai trīs dienas.

Stāsta Kate Krolle: «Kopā ar astoņu cilvēku komandu esam radījuši skaņas, gaismas un kustību telpu. Performanci iedvesmoja pētījums par nezināmas sugas vali, kura saucienus fiksēja ASV armijas zemūdenes. Zinātnieki ir pierādījuši, ka neviena līdz šim izpētītā vaļu suga nespēj nedz uztvert, nedz dzirdēt 52 hercu frekvencē, tādēļ šis īpatnis tika nodēvēts par visvientuļāko vali pasaulē, kurš, iespējams, mēģina atrast partneri. Mēs piedāvājam savu versiju par šo tēmu, runājot par pieskārieniem, tumsu, vienatni. Mēs vēlamies ieklausīties savā ķermenī un kustībās, lai apturētu prāta izmisīgo griešanos ap savu asi.»

Ārpus komforta zonas
Pagājušajā gadā par grafikas ciklu «Dark Matter» Atis Jākobsons saņēma «Dienas Gada balvu kultūrā», kas ir viens no diviem prestižākajiem apbalvojumiem Latvijas mākslā. Apbalvošanas ceremonijā Rīgā viņš neieradās, jo bija Indijā, lai pētītu apziņas robežas un gūtu jaunus impulsus radošajam darbam. Viņa «Klusuma istabu» ir inspirējuši Austrumu iespaidi. Apstāties, piedzīvot klusumu sevī nozīmē būt ceļā uz apziņas augstāku līmeni. «Pārstāj meklēt, un tu atcerēsies visu. Tu esi viss. Viss ir tevī,» koncepciju skaidro autors.

Abi jaunie mākslinieki savos darbos vienmēr uzdod eksistenciālus jautājumus, kas izraisa rezonansi sabiedrībā. Atis un Kate ir jaunā laikmeta cilvēki. Viņi apzinās, ka 21. gadsimta māksla vairs nevar atrasties mīlīgajā komforta zonā, kas ieaijā un padara kūtrus gan tās radītājus, gan skatītājus. Laikmetīgā māksla ir tieša, skaudra un nepārprotama tuvošanās apziņas arvien augstākam līmenim.

Domubiedri un sekotāji
Ata un Kates darbu pirmās vērtētājas, uzmundrinātājas un domubiedres ir viņu mammas Ilze Jākobsone un Inga Krolle. Gan izstādēs, gan virtuālajā vidē jauniešu radošajai virzībai seko arī viņu pirmās skolotājas Bauskas mākslas skolā Signe Pansova un Mārīte Šulce. Viņas krāj visas publikācijas presē un izstāžu katalogus.

Savas domas «Bauskas Dzīvei» uztic Mārīte Šulce: «Ata Jākobsona darbi mani suģestē. Lūkojoties uz lielformāta ogles zīmējumiem izstādē «Dark Matter», sapratu, ka tas ir maksimums, ko mākslinieks, šajā virzienā ejot, var sasniegt. Tā ir virsotne. Iznācu no izstādes un nodomāju – cik labi, ka Atis ir plašajā pasaulē, jo Rīga viņa domas lidojumam, vibrējošajam jūtīgumam un iztēlei ir par mazu! To pašu varu teikt par Kati Krolli. Mākslas skolas gados viņa bija perfekcioniste, bet pieaugot ieguva ārkārtīgu iekšējo brīvību, pārsteidzošu radošumu un drosmi. Šoruden Mākslas skolas vecāku sapulcē stāstīju par abiem jauniešiem, citēju Ata intervijas fragmentus izdevumā «Kdi». Pēc daudzu vecāku reakcijas sapratu, ka viņi it neko nebija dzirdējuši par Bauskas novada diviem izcilākajiem jaunajiem māksliniekiem. Žēl. Varbūt mēs pārāk maz un reti par viņiem informējam sabiedrību?»

Sazinās virtuālajā vidē
Signe Pansova Bauskas mākslas skolā Atim un Katei mācīja gandrīz visus priekšmetus. Viņa atceras: «Tas bija lielisks kurss, viens no labākajiem, kāds skolā vispār ir bijis! Atis bija vērotājs, cilvēks ar savām domām jau desmit gadu vecumā. Viņš un Kate šajā grupā bija visradošākie. Zīmēšanas un citu māk-slas priekšmetu stundās mums vienmēr notika aizrautīgas sarunas. Es biju Ata diplomdarba vadītāja. Viņš izstrādāja tušas zīmējumu ciklu par Bauskas, Rundāles un Mežotnes pili. Tās bija visnotaļ sarežģītas figurālas kompozīcijas ar pilīm fonā – lielisks darbs. Mani aizkustināja arī Atim raksturīgais klusais mulsums, kas apvienots ar lielu drosmi un neordināru uztveri. Kopš tā laika sekoju audzēkņa gaitām. Tagad visbiežāk sazināmies sociālajos tīklos. Rakstu savas atsauksmes par izstādēm, uzmundrinu, priecājos par izciliem, negaidītiem risinājumiem. Ata pateicība ir neviltota un bieži vien negaidīta.»

Šogad izstādē «Frekvences (Eiforija)» Signe Pansova, būdama māksliniece, piedzīvojusi īstu brīnumu. Viņa atklāj: «Atis eksponēja portretus savā gluži neticamajā autortehnikā. Vispirms viņš uzgleznoja reālistiskus portretus, ko izdzēsa ar tikai pašam zināmiem līdzekļiem – it kā iepludināja miglā, dūmakā, bet tomēr pavisam neatlaida. Skatītājam aizvien tālāk atkāpjoties, parādījās trīsdimensiju attēls. Izjūta, kad to ieraudzīju, nav izsakāma vārdos.»

ATIS JĀKOBSONS

Dzimis 1985. gadā.

Beidzis Bauskas mākslas skolu, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu.

Kopš 2006. gada piedalījies vairāk nekā 15 izstādēs Latvijā un ārzemēs.

«Dienas Gada balvas» laureāts mākslā 2015. gadā.

Divas reizes nominēts Purvīša balvai; arī šogad.

Pēdējo gadu nozīmīgākās izstādes Latvijā: «Dark Matter» (2015. g.), «Frekvences (Eiforija)» (2016. g.).

KATE KROLLE

Dzimusi 1984. gadā.

Beigusi Bauskas mākslas skolu, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu.

Absolvējusi augstskolu «Les Fresnoy» Francijā.

2015. gadā saņēmusi «Les Fresnoy» gada labākā studenta balvu.

Brīvi runā franču un angļu valodā.

J. Purvīša balvas nominante 2012. gadā kopā ar Ati Jākobsonu.

«Dienas Gada balvas» nominante 2015. gadā.

Pēdējo gadu nozīmīgākie darbi: videointstalācija «Mūsu sirdis pieder mums» (2014. g.), «Es varētu būt citur» (2016. g.), performance «Mala» (2016. g.).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas mākslas dārgakmeņi

Kategorijas