Komentāri: riteņbraucēju sezona izskan

2016. gada 16. septembris 00:00

Kādi jūsu vērojumi, secinājumi, ieteikumi par velobraukšanas iespējām novados?

Pietrūkst turpinājuma
ĢIRTS DONERBLICS, Bauskas Bērnu un jauniešu centra velopulciņa vadītājs:
Infrastruktūra velobraucējiem Bauskā tiek attīstīta, bet ne pienācīgā apmērā. Vēlētos vairāk trotuāru ar velojoslām. Pozitīvs piemērs ir Uzvaras iela, diemžēl Dārza ielā paveiktais nav īsti piemērots velobraucējiem – pārāk daudz nobrauktuvju, kurām ir asas kantes. Jauno veloceliņu uz Īslīci vēl neesmu iemēģinājis.
Mūsu lielākā problēma ir ceļš A7. Droši to nevar šķērsot pilsētā, pa nomalēm nav iespējams braukt laukos. Labi izbūvēta brauktuve līdz Mūsas ciemam, taču veloceļotājiem tā ir par īsu. Loģiski būtu to «aizvilkt» ideālajā gadījumā līdz Ribbes dzirnavām, kaut līdz tiltam uz Mūsas trasi. Tad varētu veidot loku uz Gailīšiem, kur var droši braukt pa ceļa malu, jo satiksme nav pārāk intensīva.
Velotūristiem ļoti vajadzīgs celiņš līdz Rundālei, jo tas ir populārs tūrisma objekts. Te izveidotos lielisks loks uz Mežotnes pili un atpakaļ uz Bausku. Pilsētnieki un viesi labprāt brīvdienās izbrauktu šo apli. Uz Saulaini ar velosipēdiem labprāt stūrētu jaunieši, kuri tur mācās.

Vajag celiņus
Inga Čipena, velobraucēja no Iecavas:
Manā ģimenē ir vairāki velosipēdisti, lai gan braukšana pašai un bērniem Iecavas apkaimē man nešķiet droša. Novadā daudzi brauc ar riteņiem, tā bērni dodas uz skolu, un tas ir drošākais maršruts. Mums ir gan amatieri, gan profesionāli velobraucēji, taču Iecavā trūkst veloceliņu, un tā ir lielākā problēma. Internātpamatskolā vadīju «Comenius» projektu, kurā pētījām šo tēmu, salīdzinot ar ārvalstīm, un situācija nemainās.
Baldones ielā velobraucējiem nav vietas, jo tur ir šaura brauktuve un ietve, augstas apmales, tiklīdz ir divas mašīnas blakus, ar riteni ceļa malā nav, kur palikt. Daudzi vizinās pa Baldones ceļu, taču tas ir šaurs un līkumains, esmu dzirdējusi, ka daži velobraucēji par mata tiesu izvairījušies no auto. Vecumnieku ceļš ir grumbuļains, pa Jelgavas šoseju braukt ir ļoti nedroši – tā ir šaura. Uz Bauskas pusi bērni braukuši ciemoties nevis pa lielo šoseju, bet zemesceļiem ar līkumu.
Velobraucējam Iecavā jābūt patiesi izmanīgam. Īsts veloceliņš ir parkā, tas ir skaists, bet domāts tikai prezentācijai, jo tur nav nopietnas velobraucēju plūsmas. Neesmu transporta speciāliste, tomēr redzu Iecavas apkaimē iespēju izveidot infrastruktūru velomaršrutiem, kuros varētu apskatīt pievilcīgas vietas.

Vienkārši apceļot
Vita Vēvere, Vecumnieku novada Stelpes iedzīvotāja:
Šovasar izbaudīju iespēju apbraukt Vecumnieku novadu. Tas ir ļoti vienkārši – tāda laba ārējā kontūra. No Vecumniekiem uz Misu, tad Stelpe, Bārbele, Skaistkalne, Kurmene, Valle un atpakaļ uz Vecumniekiem. Kā vietējā zinu, kur var braukāt gan pa asfalta, gan pa meža ceļiem.
Lielos velobraukšanas pasākumos nepiedalos. Vienīgi katru gadu pavasarī un rudenī braucam sporta dzīves organizatora Ivara Sproģa rīkotajā Vecumnieku novada ģimeņu velobraucienā. Distance ir ļoti laba – pēc 30 kilometriem pat kājas nesāp.
Pieļauju, ka ir atšķirība starp tiem, kas vēlas tāpat pabraukāt, un tiem, kas pārvietojas no viena tūrisma objekta uz otru. Šādus tūrisma maršrutus vajadzētu «apaudzēt» ar vietām, kur var apsēsties un paēst vai patverties no lietus. Velosipēdisti nav prasīga tauta, bet nelielas ērtības tomēr derētu. Piemēram, kādreiz Stelpes mežā bija lapenīte, kur varēja atpūsties un baudīt mieru.
Kopumā jāatzīst, ka Vecumnieku novads velosipēdistiem ir bagāts ar interesantiem un patīkamiem maršrutiem. Vajag tikai braukt!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: riteņbraucēju sezona izskan

Kategorijas