BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

FOTO: Zemgalieši Bauskā iejūtas jubilāra Knuta Skujenieka dzejā

Ivars Bogdanovs
Vietējās ziņas

2016. gada 16. septembris 08:52

16451
FOTO: Zemgalieši Bauskā iejūtas jubilāra Knuta Skujenieka dzejā

Saules dārzā Bauskā saulainā 14. septembra pēcpusdienā skanēja Knuta Skujenieka dzeja.

Stipri un draiski vārdi paša literāta un Bauskas jauniešu sniegumā atrada savu vietu klausītājos, kuru bija sanācis gana daudz.

Pie Viļa Plūdoņa pieminekļa trešo reizi notika Dzejas dienu sarīkojums. Šajā rudenī tajā dominēja dzejnieka un tulkotāja Knuta Skujenieka 80. jubilejas pēcgarša.

«Mēs visi nākam no Zemgales» – tāds bija dzejas svētku motīvs. Bauskā ir dzejnieka dzimtas sakņojums, un šeit viņš jūtas kā mājās.

Šeit viņu uzņēma un sagaidīja kā mājās, kaut arī vārda mākslinieka paša dzīve kopš mazotnes aizvijusies projām no mūsu pilsētas. Sirsnīga sastapšanās bija ar klasesbiedri Dzintru Domkinu, tapa kopējs foto. Jauka bija atkalredzēšanās ar ceļojumos iemantotiem draugiem. Inārai Ailei šī bija neparasta tikšanās reize – dzimšanas dienas svinības savijās ar sarīkojuma apmeklējumu un reti piedzīvotām noskaņām.

Dzejnieks uzklausīja visus, kas vēlējās viņam kaut ko bilst. Rudenīgo ziedu spilgtums izteica klātesošo labvēlību un mīlestību. Leģendāro personību bija atbraukuši satikt literatūras cienītāji no kaimiņu novadiem.

Šī gada lielais jubilārs neslēpa, ka visu Bauskā saņemto sirsnību «pat grūti vārdos izteikt». Interesentiem tika veiksmīgi izvēlēts dzejas lasījums, kas ļāva sabalsoties paaudzēm, izjūtām un izpratnēm, kā tas notiek reti kad: «Mīļa mana tēvu zeme visa mūža garumā», «Vienā paunā sasietus kopā/savu godu un negodu nesam», «Man ir mana valoda,/ un es esmu mājās».

Svētki nerodas paši no sevis, tie ir domās un darbā izauklēti, lai sasniegtu ne tikai prātus, bet arī sirdis. Tas ir Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāju Vija Cerusas un Ināras Graudiņas zināšanu un enerģijas krājums, kas dots audzēkņiem, kuri tālāk dzeju caur sevi aiznesa katram svētku dalībniekam.

Bauskas Tautas teātra aktieri skandēja nobriedušiem prātiem tveramākas rindas. Bauskas sākumskolas audzēkņi atklāja K. Skujenieka atdzejotāja prasmi no lietuviešu valodas. Diriģentes Mārītes Jonkus skolotie dziedātāji skanīgi parādīja, cik muzikālas ir K. Skujenieka vārsmas.

Bauskas Centrālās bibliotēkas grāmatu stends sniedza ieskatu dzejnieka radošajā devumā, bibliotēkas darbinieku organizatoriskās rūpes it kā palika nemanāmas, taču svētkos bija neaizstājamas.

Atdzejošana no daudzām valodām ir dzejnieka lielmāka. Tostarp no lietuviešu mēles, kas labi zināma, sadzirdot to no Mēmeles kreisā krasta, jo labajā ritēja mazā Knuta bērnu dienas vectēva Mūra dzirnavās pie Kurmenes. Viņa dzeju latviski un lietuviski skandēja Bauskas lietuviešu kultūras biedrības «Astra» ansamblis, arī muzikāli atsvaidzinot priekšnesumus lietuviski. Dzejnieks šo uzstāšanos klausījās, kājās piecēlies, un sacīja vienu vārdu: «Kolosāli.»

Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenās bibliogrāfes Laimdotas Ozoliņas iecere tuvināt Knutu Skujenieku baušķeniekiem piepildījās. Viņasprāt, Zemgale iedvesmo radošu garu. Skolotājas Vijas Cerusas sniegtais dzejnieka biogrāfiskais un literārais ekskurss izskanēja kā jubilāra dzīves esence. Pa pilienam vien katrs var paņemt sev noderīgo. Viņš allaž palicis svabads domās, izjūtās, filozofijā, uzskata Vija Cerusa.


UZZIŅAI

Ar Knuta Skujenieka vārdiem komponēti divi simti dziesmu.

Dzejolis «Poga» izdots īpašā izdevumā, kur tas tulkots 33 pasaules valodās.

Tūkstoš dzejoļu uzrakstīti, septiņus gadus pavadot ieslodzījumā Mordovijā.

Pirmā dzejoļu krājuma iznākšana bija jāgaida deviņus gadus.
+ 25
Kategorijas

Kategorijas