Spiediens pret vietējo konkurenci

Lauku atbalsta dienests (LAD) no 15.septembra pieņem piena ražotāju pieteikumus Eiropas Savienības (ES) atbalstam par piena ražošanas samazināšanu.
Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu, to izmaksās 2017. gada sākumā.
Brīvprātīgs lēmums
Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt, uzsver Zemkopības ministrija (ZM). Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonu eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomu trīs mēnešu periodā.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka brīvprātīgumam īsti nepiekrīt: «Publiskajā telpā jau ilgāku laiku ir spiediens uz piena ražotājiem, un tā mērķis ir mazināt konkurenci vienotajā tirgū. Situācija atgādina cukurbiešu audzēšanas likvidēšanu Latvijā, pēc kuras esam spiesti pirkt dārgāku produktu no citu valstu ražotājiem.»
LZF dalībnieku lokā piena ražotāji tiek mudināti – «tie, kas var, ir jāiztur, jo piens būs vajadzīgs», uzsver A. Hauka. «Ir saimnieki, kas daļu produkcijas pārstrādā kā mājražotāji, lai nezaudētu apjomu. Atkal aktuāls ir jautājums par pārstrādes kooperatīvu, kur pienu nodot tieši vietējiem zemniekiem, lai ražotu un tirgotu ekskluzīvu Latvijas preci. Esam ar lietuviešiem pārrunājuši veidot kopēju Baltijas zīmolu,» atklāj LZF vadītāja.
Cena lēni kāpj
Apmeklējot pārstrādes uzņēmumus, zemnieku pārstāve interesējusies, kad zemniekiem par pienu sāks maksāt vairāk. «Tas bija augustā, kad par piena kilogramu maksāja 15 – 21 centu, un augstākā robeža bija kooperatīvu cena,» stāsta A. Hauka, «saņēmu atbildi, ka visu noteic tirgus – ja Latvijas zemnieki par pienu prasīs vairāk, to pirks citur.»
Jau vēstīts, ka Latvijā un Lietuvā starp Eiropas valstīm vidēji ir zemākā piena iepirkuma cena, un lietpratēji vērtē – to izraisa sadrumstalotā pārstrādes uzņēmumu sistēma, kā arī liels eksporta noiets vienā tirgū iepriekš.
Bauskas novada uzņēmuma «Baltic Dairy Board» interneta vietnē bdb.lv augusta sākumā ievietota vēsts «Piena cena zemāka vairs nebūs», kur kopš janvāra vidus strādājošās pārstrādes rūpnīcas īpašnieki Ilona un Kaspars Kazāki atzīst – piena cena zemāka vairs nebūs, konkurence par pienu ir sākusies. Uzņēmums vēsta, ka dienā rūpnīca pārstrādā 200 tonnas piena, tuvāko mēnešu laikā plānots apjomu palielināt līdz 300 – 350 tonnām.
Bauskas novada saimniecības «Liepiņas» vadītāja Indra Asupa «Bauskas Dzīvei» atklāj – septembrī par piena kilogramu no «Food Union» rūpnīcas Rīgā saņem par 1 centu augstāku cenu, kaut arī tā vēl nav tik liela, lai strādātu bez bažām.
«Kaut kas ir jāēd»
I. Asupas ģimenes saimniecībā slauc pienu un audzē graudus, ziemai jau sagatavota zāles lopbarība.
«Ražošanas mazināšanas atbalstam nepieteiksimies, turpināsim strādāt, rēķinoties ar tiem ienākumiem, kādi ir, stingri plānojot darbus un maksājumus,» saka Indra, «lauku produkciju vajadzēs arī nākotnē, jo kaut kas cilvēkiem ir jāēd!»
I. Asupa atzīst, ka saimniecību likvidēt var «vienā rāvienā», bet pēc tam atjaunot kvalitatīvu ganāmpulku vai no jauna veidot gaļas lopu izlasi būs daudz grūtāk. Indrai svarīgi, ka ģimene strādā paši sev un savā ritmā, var atļauties brīvdienas un dzīvot tīrā vidē, saglabājot laukos dzīvību.
ZM vēsta, ka par atteikšanos brīvprātīgi samazināt piena ražošanu sankciju nebūs. Kopējais atbalstāmais piena piegādes sama-
zinājums ES dalībvalstīs ir ap 1,07 miljoniem tonnu piena. Ja tas būs lielāks, EK noteiks «centralizētu» samazinājumu koeficientu visiem pieteikumiem.
Kopumā ES piešķīra 500 miljonus eiro piena ražotāju finansiālam atbalstam. 350 miljoni paredzēti dalībvalstīm, lai stabilizētu tirgu un saimniecību ekonomisko ilgtspēju. Latvijai no 350 miljoniem eiro ir piešķirti 9,76 miljoni eiro, kurus ZM valdībai ieteikusi sadalīt lielajiem piena ražotājiem, taču galalēmums vēl nav pieņemts.
UZZIŅAI
Atbalsts par piena ražošanas samazināšanu
Var pieteikties lauksaimnieki, kas šogad jūlijā ir nodevuši pienu pārstrādei, bet ne pārdevuši tiešajā tirdzniecībā.
Maksās par piena piegādes samazināšanu trīs mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu laikposmu pērn.
Atbalsta summa – 140 eiro par vienu piena tonnu, ja piegādi samazina vismaz par 1500 kg trīs mēnešos vai par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma.
Atbalstu var saņemt arī tie ražotāji, kas apjomu samazinājuši no šī gada sākuma.
Pirmajā kārtā pieteikšanās sākas 15. septembrī, noslēdzas
21. septembrī plkst. 13.
Pirmajā kārtā atbalstu var saņemt par piena samazinājumu šī gada oktobrī, novembrī, decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni.
Ražotājam LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā jāiesniedz divi iesniegumi: par piena ražošanas samazināšanu pirms perioda sākuma, atbalsta izmaksas pieprasījums par piena ražošanas samazināšanu pēc perioda beigām.
Aizpildot iesniegumus, atbalsta pretendentam sistēmā būs pieejama Lauksaimniecības datu centra informācija par piena piegādi.
Avoti: zm.gov.lv, lad.gov.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»