Griķos sveic pirmklasniekus

Šodien jauno mācību gadu sāk visu četru novadu skolas. «Bauskas Dzīve» 1. septembrī bija vairākās, arī Bauskas novada Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā. Te 1. septembrī 14 pirmklasnieku un audzinātāja Inese Baļčūne ienāca kā ziedošā dārzā. Arī pārējie audzēkņi un vecāki uzreiz pamanīja šogad notikušās pārmaiņas. Ir uzcelta moderna sporta zāle un ar gaiteni savienoti skolas atsevišķie korpusi. Mācību gada atklāšanas ceremonija noritēja gaišā un cerīgā noskaņā.Griķu pamatskola, kurā mācās 80 audzēkņu, atgādina saliedētu daudzbērnu ģimeni, kas dzīvo īpaši rūpīgi sakoptā vidē un visi kā viens šai vietai jūtas piederīgi. Ir notikušas ne vien ārēji saskatāmas pārmaiņas – tās ir skārušas arī izglītības iestādes struktūru. Skaidro direktore Daiga Vīlipa: «Ceraukstes pagasta bērnudārzi «Mūsa» un «Dzirnaviņas» ir integrēti Griķu pamatskolas sastāvā un vairs nav atsevišķas iestādes. Tas ir viens no izglītības sistēmas optimizācijas posmiem, kas šogad īstenots. Turpināsies piecus un sešus gadus vecu bērnu sagatavošana skolai, ko apņēmusies finansēt Bauskas novada Dome. Ir pamatotas prognozes, ka arī nākamajā gadā pirmklasnieku skaits Griķu pamatskolā būs pietiekams. Domājam par papildu finansējuma piesaistes veidiem, kā, piemēram, jaunās sporta zāles izīrēšanu vasaras sporta nometnēm un ziemas treniņu nometnēm sportistu dažādām grupām. Ceraukstieši – gan bērni, gan pieaugušie – divas reizes nedēļā var apmeklēt zāli bez maksas.»Mācību gada atklāšanas svinības sākās ar 1. un 9. klases audzēkņu svinīgu ienākšanu pagalmā un skolotājas Lilitas Vanagas dzejoļa «Manai skolai» izpildījumu. Lilita Vanaga ir izlaiduma klases audzinātāja: «Es ļoti priecājos, ka mana kolēģe Inese Baļčūne vadīs 1. klasi. Viņa ir jauna, daudzpusīgi izglītota, mīl bērnus un savu profesiju uzskata par aicinājumu. Pārmaiņas izglītības sistēmā mūsu skolu pārāk sāpīgi nav skārušas. Pēc savas iniciatīvas no darba gan ir aizgājuši kolēģi Ināra Dimante un Jānis Mikulāns, bet pārējie pedagogi turpinās strādāt. Protams, algas būs nelielas, bet katrai «pelei» vismaz pa kripatiņai ir iedots».«Valsts mērķdotācija diemžēl tika piešķirta vienai interešu izglītības stundai nedēļā. Tas ir Olitas Dzelzkalējas vadītais vizuālās mākslas pulciņš. Viņas audzēkņi ar panākumiem ir piedalījušies konkursos un olimpiādēs, kā arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltītā skolēnu vizuālās un lietišķās mākslas skatē. Tomēr vairāki kolēģi ir nolēmuši bērnu interešu pulciņus vadīt bez atlīdzības,» teic skolotāja Vanaga. Arī skolēnu vecāki nav apmierināti ar valdības pašreizējām nostādnēm interešu izglītībā. Lauku skolās šī joma ir nesalīdzināmi svarīgāka nekā pilsētā. Savas bažas «Bauskas Dzīvei» uztic 3. klases skolnieces Kristas Butkus māmiņa Natālija: «Meitai ļoti patika sporta, deju, ritmikas, mākslas nodarbības. Katru dienu pēc stundām viņa varēja piedalīties citā pulciņā un radoši pavadīt laiku, gaidot skolas autobusu. Viņa apmeklēja arī pagarinātās dienas grupu. Es jutos droša, jo zināju, ka bērns nodarbojas ar sev tīkamām lietām un attīsta savas spējas. Pagaidām man vēl ir priecīgs prāts, bet neziņa par nākotni reizēm kļūst nomācoša.»Daiņa Masjuļa mamma Ligita, tāpat kā Natālija, sevi uzskata par Griķu pamatskolas patrioti. «Individuāla pieeja audzēkņiem ir lauku skolu īsti nenovērtēta priekšrocība. Bērniem ir ļoti svarīgi, ka skolotājiem pietiek laika ar viņiem draudzīgi parunāties. Mūžīgā steiga un anonimitāte, kas valda lielajās izglītības iestādēs, manuprāt, ir briesmīga. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ arī turpmāk daudzi vecāki izvēlēsies lauku skolas. Arguments, ka bērni tajās saņem zemākas kvalitātes izglītību, ir gluži nepamatots,» spriež Ligita.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»