Bārbelē svin Dzejas dienas

2016. gada 12. septembris 00:00

Vecumnieku novada Bārbeles pagastā 15. Dzejas dienās «Griķmalēju dzejas plenērs» pulcējās ap pussimts dalībnieku – dzejnieki no Jelgavas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumnieku novada, kā arī klausītāji.

Sarīkojumam bija izdota īpaša avīze ar Raiņa mātes Dārtas Grikov-skas dzimtas un Bārbeles ciema vēstures aprakstu, Raiņa citātiem un Dzejas dienu dalībnieku liriku.

Tiekas baznīcā
Pasākumu atklāja Bārbeles luterāņu draudzes baznīcā – vietā, kam D. Grikovskas dzīvē bijusi liela loma. Tur viņa uzsaukta laulībā ar Krišjāni Pliekšānu, Raiņa tēvu. Interesanta sakritība – pirms gada Krišjāņa brālis Andrejs Pliekšāns apprecējās ar Grikovsku dzimtas pārstāvi – Dārtas māsu Gotlību Lību. Par vēsturi sanākušajiem stāstīja bārbelieši Elīna un Toms Jegorovi. Ērģeļu mūzikas pavadījumu spēlēja Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkne Annija Folkmane.

Pēc tam Dzejas dienu dalībnieki devās uz pļavu Bārbeles centrā. Tur tika stādīti koki un krūmi no vēsturiskām vietām, kas saistītas ar Pliekšānu un Grikovsku dzimtu un Bārbeles ciema vēsturi. Bija plānots apmeklēt Grikovsku dzimtas mājas «Griķmalēji», tomēr piedzīvotais lietainais augusts ieviesa korekcijas, tur varēja nokļūt tikai ar gumijas zābakiem. Tāpēc pasākuma otrā daļa aizvadīta ciema centrā.

Desmitgades izaicinājums
Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa Dzejas dienu avīzei bija sagatavojusi interesantu rakstu par Raiņa māti Dārtu Grikovsku. «Man šovasar bija iespēja apmeklēt Dārtas kapu Vitebskā Baltkrievijā. Savulaik jaunstrāvniekus izsūtīja no Latvijas, un Raiņa māsa Dora ar Pēteri Stučku nokļuva Vitebskā. Raiņa māte, kas sekoja meitai, tur saslima un tika apglabāta Viteb-skas luterāņu kapsētā. Tolaik šajā pilsētā bija daudz latviešu, bet tagad kapsēta šķiet gluži pamesta, pie vārtiem vienīgi vēl skatāma tēlnieka Viļņa Titāna 1994. gadā veidotā piemiņas vieta. Zinu, ka jūs, Gina Viegliņa-Valliete, esat šajā pasākumā. Aicinu jūs uzrak-stīt grāmatu par Raiņa māti!» sacīja skolotāja V. Cerusa.

Literāte no Valles pagasta G. Vieg-liņa-Valliete atzina, ka ir ļoti apmierināta ar labi organizēto pasākumu un, atsaucoties ierosinājumam, piebilda: «Par to ir vērts padomāt. Lēmums, ko pieņemšu, noteikti būs negulētas nakts vērts.» Viņa vēl pastāstīja, ka, veicot pētījumu par votiem, atklājies, ka Raiņa senču rados ir daudz šīs tautas pārstāvju. Vallietes pētījumā par votiem atrodams dzejnieka dzimtas koks.

G. Viegliņas-Vallietes pētījums par votiem tapis astoņu gadu laikā, arī grāmata par dižā dzejnieka Raiņa māti būtu milzīgs izaicinājums. «Nepieciešams piekļūt pirmavotiem, arhīvu materiāliem,» atzina rakstniece, piebilstot, ka par priekšlikumu padomāšot, bet grāmatu gan vēl nesolot. Tas nebūtu autobiogrāfisks darbs, bet gan vēsturisks romāns. Sarīkojuma dalībnieki to vērtēja kā Latvijas mēroga desmitgades izaicinājumu literatūrā.

Aktuāla – politika
Dzejas dienas turpinājās viesu mājā «Sutras», kur šāds sarīkojums notiek jau septīto gadu. «Padomju laikā dzeju izmantojām, lai runātu par lietām, ko nevarēja atklāti apspriest,» sacīja «Sutru» saimniece Maija Sutra. Dalībniekiem bija iespēja skatīt sarīkojuma organizatores, Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītājas Brigitas Krauzes, veidoto fotoizstādi, kā arī Jelgavas dzejnieka Harija Krūzes iemūžinātos fotomirkļus.

Jelgavas dzejas klubs «Pieskāriens» rīkoja desmitā dzejoļu apkopojuma «Zemgales vācelīte» atvēršanas svētkus. Viesos bija ieradušies jēkabpilieši – Raiņa dzimtās puses Tadenavas pārstāvji. Viņi pastāstīja, ka dzimto māju sakārtošanā ieguldīti prāvi projektu līdzekļi. Raiņa muzejā apmeklētājiem tiek piedāvātas interaktīvas spēles, kas veicina radošumu. Muzikālo pavadījumu starplaikos nodrošināja Solvita Loka, Dace Rozenberga un Aigars Dziļums.

Īpaši bija dzejnieku lasījumi. Skanēja jau publicēti darbi un pirmlasījumi, daži no tiem bija tapuši iepriekšējā vakarā. Baušķenieks Andris Ludvigs sacīja, ka pašam par saviem darbiem nav viegli runāt, taču dzeja skanēja brīvi, skaļi un aizraujoši. Par mīlestību dzelzs un betona džungļos vēstīja jelgavniece Velta Brinza. Jūtama arī politiskās dzejas atdzimšana – Harija Krūzes ironiskais vēstījums atklāja zaķa mēģinājumus pirkt balsis, skumji skanēja bārbelietes Sarmītes Gausiņas-Elksnes dvēseles kliedziens par mūsdienu Latviju. Iespaidīgie lasījumi, sienāžu sanēšanas un putnu dziesmu pavadīti, atbalsojās pakalnos un apklusa mežos tikai vēlā vakarā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bārbelē svin Dzejas dienas

Kategorijas