BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ļaudis «izbirst» saules pielietajā Bauskā

Vilnis Auzāns

2016. gada 12. septembris 00:00

10192
Ļaudis «izbirst» saules pielietajā Bauskā

Biedrības «Bauskas vecpilsēta» rīkotos un pašvaldības atbalstītos Pagalmu un putras svētkus sestdien, 10. septembrī, īpaši pagodināja saule. Jaukajā atvasaras dienā vieni devās laiskās pastaigās, citi centās raitā riksī pabūt pēc iespējas vairāk objektos, lai savāktu loterijai nepieciešamos zīmodziņus.

Sesto reizi rīkojot šo pasākumu, organizatori bija meklējuši jaunas izpausmes formas.

Ziedo asinis līdzcilvēkiem
Bauskas slimnīcas pagalmā ritēja akcija «Esi vesels Bauskā!». Jauninājums interesēja daudzus, ļaudis labprāt ieklausījās mediķu, studentu padomos. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa students Staņislavs Mironovs sacīja: «Tas ir labi, ka cilvēkiem rūp veselība. Konsultācijās sniedzam padomus, kam pievērst uzmanību, kādus speciālistus vēlams apmeklēt.» Kāda kundze «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu, ka ierastajos svētkos ir kas jauns, īpaši veselības uzlabošanas jomā. Slimnīcai vajadzētu vairāk popularizēt savus pakalpojumus.

Ik pa laikam rinda veidojās pie Valsts asinsdonoru centra autobusa. Baušķenieks Artis Lazda brīvajā laikā labprāt ceļo ar motociklu, tādēļ ir apjautis donora misiju. Šoreiz jaunietis nodeva asinis, jo tās nepieciešamas pazīstamam cilvēkam.

Garā rindā pēc viras
Organizatori kā IV Putras godēšanas svētku galveno pasākumu bija pieteikuši īpašās Rātes putras gatavošanu. Tas uzticēts pavāram un televīzijas šovu personībai Elmāram Tannim. «Visam jāsanāk ideāli,» sev ierastajā atraktīvismā pirms darba sākšanas vēstīja pavārs. 30 litru lielajā grāpī viņš vārīja ātri pagatavojamo septiņu graudu putru. Pirms pasniegšanas tai pievienoja biešu sulu un sīpolos apceptas gailenes. Lai Rīgas meistara virumu nobaudītu, baušķenieki bija sastājušies garā rindā. «Smalka rīdzinieku putra, kurai es piešķiru otro vietu. Tas tādēļ, ka pirms tam muzeja pagalmā baudīju bukstiņputru. Tā šajos svētkos bija visizcilākā,» tā «Bauskas Dzīvei» atzina kāds svētku apmeklētājs.

Rātslaukumā 30 litru lielā katlā tapa vēl viena vira. Īpašo saldo ēdienu – rudzu uzputeni – te gatavoja šova «Īstās latvju saimnieces» dalībniece Pārsla Kupče no Liepājas. Upeņu sīrups, piens, dzidrs akas ūdens – tās bija vietējās izejvielas. Savukārt rudzu milti bija malti Otaņķu dzirnavās Kurzemē.

Samīļot zirdziņu

Svētku rīkotāji bija domājuši, lai līdztekus vēdera priekiem apmeklētāji varētu iepazīt ko jaunu, apliecināt prasmes attapībā, veiklībā. Bauskas muzeja pagalmā daudzi ar sajūsmu vēroja, kā tapa mākslas darbs, kas patiesībā bija praktiskas lietošanas manta. Muzeja darbinieces no apkaimes zālēm auda īpašo pirts paklāju. Uz interesentu jautājumiem daudz atbildēt nācās Šauļu mājamatniecei Izoldai Žagrakalnienei, kura auž pēc seno vikingu parauga darinātus lakatus.

Daudzi garāmgājēji ielūkojās Plūdoņa ielas veterinārās aptiekas pagalmā. Tur mazuļu priekam bija atvesti zirdziņi. «Vislabākais, ka svētkos padomāts par bērniem, jo pieaugušajiem vieglāk atrast dažādas izklaides iespējas.  Bauskā pasākumu nav nemaz tik daudz, tādēļ ar prieku šodien staigājam pa vecpilsētu,» pastāstīja baušķenieks Kaspars Saks.

Izzinošus uzdevumus lieliem un maziem «Velosētas» pagalmā bija sagatavojuši atpūtas kompleksa «Rožmalas» pārstāvji. «Tepat, pilsētas pievārtē, vien esam, tādēļ arī šajos svētkos vēlējāmies būt kopā ar baušķeniekiem,» atzina saimniece Anita Dzelzkalēja. Interesentiem vajadzēja atpazīt dažādas graudaugu kultūras. Rapšus un kukurūzu atpazina daudzi. Savukārt miežus no rudziem spēja atšķirt galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki. Šajā pagalmiņā muzicēja Jānis Osis.

Gaumīgi ziedi
Iepazīstināt ar ko jaunu bija apņēmies tirdzniecības nams «Kvēle». Līdztekus padomu stendiem bērniem un jaunajām māmiņām bija izstādīts plašs mākslīgo ziedu klāsts. «Mēs sūtām jaunu vēstījumu – mūsdienās mākslīgie ziedi nebūt nelīdzinās tiem bezgaumīgajiem izstrādājumiem, kādi bija padomju laikā. Tagad mākslīgos ziedus izmanto kā dizaina elementus gan birojos, gan dzīvojamās telpās,» par pagalmā apskatāmo stāstīja Aija Karpoviča.

Nebijušus akcentus svētkos radīja novada administrācija, kas bija iekārtojusies teltī Rātslaukumā. Daudzi izmantoja iespēju atstāt savu pirksta nospiedumu novada kartē. Iedzīvotāji tika aicināti nosaukt sev zināmos labākos uzņēmējus. Bērniem bija iespēja, veroties fotogrāfijās, uzzīmēt novada domes deputātus. Savukārt visatbildīgākais uzdevums bija atraktīvajam lauvēnam. Ar šo Bauskas simbolu fotografēties vēlējās gan lieli, gan mazi.

Aizraujas ar skriešanu
Svētki, kā ierasts, noslēdzās ar loteriju, kurā balvas bija gādājuši novada uzņēmēji. Pēc laimīgo uzvarētāju sumināšanas ļaudis no Rātslaukuma steidzīgi devās projām. Atsauksmes par svētkiem nav viennozīmīgas. Līdzās pozitīviem uzteikumiem par iespēju jaukā laikā vadīt dienu vecpilsētā izskanēja arī replikas, ka, tradīcijai izvēršoties, pazudis tās sākotnējais šarms. Apmeklētājiem mazāk interesē vecpilsētas pagalmiņos notiekošais, arī pašu saimnieku iniciatīva sarukusi. Putras baudīšana un spiedogu krāšana loterijas veidlapā daudziem izvērtusies par galveno iemeslu steidzīgai pastaigai pa vecpilsētu.

Pozitīvi tika novērtētas izdarības un muzicēšana salonā «Meistars Gothards», Bauskas Centrālās bibliotēkas skaitļu jautrošanās un novada administrācijas piedāvātās atrakcijas. Iedzīvotāji labprāt būtu vairāk uzzinājuši par Rātslaukumā notiekošo, taču nebija iepazīstināšanas ar viesiem, tuvējiem un tālāko novadu amatniekiem.