Pārliecināts: Latvijā labāk

2016. gada 12. septembris 00:00

1480

Pašlaik Timurs Muļars no Vecumnieku novada Misas ciema ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas students. Tomēr pirms vairākiem gadiem viņš mācījās Vācijā un guva pieredzi, kas jau pirms bēgļu krīzes sākuma liecinājusi par problēmām imigrantu uzņemšanā.
Ekonomiskā krīze skāra daudzus latviešus. 2013. gadā, kad Timurs Misas vidusskolā beidza 9. klasi, arī viņa ģimene nolēma pārcelties uz Vāciju, kur jau strādāja tēvs.

Svešumā degradējas
«2013. gadā daži runāja par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, taču mamma nebija mierā – alga samazinājās, izdevumi auga. Tāpēc vasarā devāmies uz Vāciju,» atceras Timurs. Prombraukšana viņu nesajūsmināja. Puisis ar ģimeni vienojās – ja līdz rudenim neradīs iespēju mācīties kādā Vācijas skolā, viņš atgriezīsies Misā – turpinās te skolas gaitas un spēlēs basketbolu.

Ģimene apmetās Freiburgā – pilsētā netālu no Francijas un Šveices robežas. Atrast skolu nebija viegli, visas bija pārpildītas. Pēdējā brīdī, kad jaunietis jau plānoja atgriezties Latvijā, pienāca ziņa par iespējām mācīties Romerhofas starptautiskajā skolā.

«Klasē bija audzēkņi ar vājām vācu valodas zināšanām. Būtībā visu gadu apguvām tikai vācu valodu un psiholoģiju – mācījāmies saprasties ar citiem. Man tas nepatika, jutu, ka degradējos,» vērtē T. Muļars.

Mācības sākās ar vācu valodas alfabēta apguvi. Pēc trim mēnešiem klasei, kurā bija 20 audzēkņu, pievienojās astoņi skolēni no Latīņamerikas. Viss atkal sākās no jauna – vēlreiz tika mācīts alfabēts. «Polis un grieķis, kas bija ar mani vienā grupā, tāpat kā es, jutās šokēti par šādu mācīšanu,» atceras jaunietis. Pārējiem bijis vienalga. «Būtībā mierīgi varēju iet uz skolu pagulēt. Visu to, ko mēs mācījāmies gadu, var apgūt nedēļā,» pārliecināts Timurs.

Nākotnes mērķis – pabalsti
Skolēni lielākoties bijuši draudzīgi, taču gadījušies arī daži konflikti. T. Muļaram viens īpaši palicis atmiņā. «Nejauši pieskāros kāda puiša somai. Viņš to uztvēra ļoti agresīvi – solīja, ka atradīs un nogalinās,» atceras Timurs. Pusdienu laikā tas pats puisis pie sienas pielīmējis Hitlera foto ar nacistu krustu un paziņojis – ja Hitlers būtu uzvarējis, dzīve būtu daudz labāka. «Savādi to bija dzirdēt no cilvēka, kura, visdrīzāk, nemaz nebūtu, ja Hitlers uzvarētu,» pauž jaunietis. Visi bija šokēti, īpaši puisis no Kosovas. Viņam bieži nācies saskarties ar nacionālo neiecietību, kas novedusi pat pie genocīda, un šāds paziņojums kosovieti skāra ļoti personiski. Ar Hitleru atbalstošo jaunieti pēc tam runāja skolotājas, un izglītības ie-stādē viņu vairs nemanīja.

Mācības Vācijā nav bijušas aizraujošas. Interesantāki šķituši starpbrīži, jo skolā varēja sastapt ļoti dažādu nacionalitāšu pārstāvjus. Viena grupa visu laiku «izpildījās» – centās meiteņu priekšā kaut ko pierādīt, taisīja akrobātiskus trikus, lauza galdus. Citi paspēja uzpīpēt hašišu un pēc tam stundās nesakarīgi smējās.

Kad Timurs vaicājis pārējiem, kādi ir viņu nākotnes plāni, atbildes bijušas līdzīgas: «Iztikšu no pabalstu naudas.» Jauniešu intereses – cigaretes, zālīte, iedzeršana. «Sēdēju stundās un domāju: «Ko es te daru?»,» atceras Misas puisis.

Sports vieno
Vienīgais pluss ārzemēs bijusi iespēja sportot. Timurs pārstāvējis gan izglītības iestādes vienību, gan U18 vecuma jauniešu komandu. «Bija vērtīgi redzēt, kā Vācijā apmeklē treniņus un gatavojas spēlēm. Par sportošanu tur jāmaksā. Gads sporta klubā izmaksā 180 eiro. Toties treniņi ir gandrīz katru dienu,» stāsta jaunais basketbolists. Dodoties uz sporta spēlēm, jaunietis pabijis dažādās Vācijas pilsētās. Basketbola vienības dalībnieku rindās veidojušās interešu un draugu grupas. «Lai stiprinātu vienības garu, komandai rīkotas pat kopīgas vakariņas. Skolā gan ar klasi nekādu pasākumu nebija,» atceras Timurs.

Kā nozīmīgu pieredzi viņš vērtē iespēju vērot un izprast citas kultūras, jo Vācija ir pārvērtusies par izteikti multikulturālu valsti. Radies priekšstats, kas notiks ar Latviju, ja šeit lielās grupās ieradīsies imigranti. Taču lielākais Vācijā gūtais ieguvums ir sportiskā izaugsme un iespēja izprast komandas veidošanas principus. Brīvajā laikā parasti sportots, citu izklaižu bijis maz – dažas reizes puisis devies garākās pastaigās.

Imigrantiem – priekšroka
Pienācis 2014. gads ar imigrantu nemieriem Francijā un tai tuvējās Vācijas teritorijās. Policistu nespēja ietekmēt situāciju brīžiem radīja izmisumu, imigrantiem sava statusa dēļ nereti bija dažādas priekšrocības. Likumsargiem bieži pārmests, ka viņi ierobežo iebraucēju tiesības. «Dzīvojot Misā, manam brālim bija tik daudz aktivitāšu! No rīta izgāja ārā un mājās atnāca vakarā, bet Vācijā viņš sēdēja istabā un nekur negāja. Tur risks izlaist bērnu vienu pašu ārā ir pārāk liels,» pauž Timurs. Tāpēc pavasarī pieņemts lēmums šo zemi pamest.
Vācijā jaunietis dzīvoja no 2013. gada 13. jūlija līdz 2014. gada 13. aprīlim. Uz Latviju atbrauca ciemos ap jauno gadu un atgriezās pavasarī. Tad uz Vāciju aizbrauca jūnija beigās un 28. jūlijā bija atkal atpakaļ Latvijā. Kopš tā laika Timurs uz Vāciju dodas tikai ciemos pie vecākiem. Tagad arī mamma ir atgriezusies Misā.

«10. klasi tomēr pabeidzu tajā pašā gadā Latvijā. Viegli tas nebija – bija krietni jāstrādā, mācījos arī vasarā. Bija daudz negulētu nakšu, bet izdevās to paveikt,» atceras Timurs. Jūnijā puisis atgriezās Vācijā – bija doma pabeigt klasi un iegūt kādu izglītību apliecinošu dokumentu. Taču 29. jūlijā viņš atgriezās Latvijā, lai kopā ar Iecavas novada sporta skolas jauniešu basketbola komandu dotos uz turnīru Somijas pilsētā Tamperē. Ar to gads Vācijā noslēdzās.

Studē Latvijā
«Sports mani interesēja jau pirmajā klasē. Sākumā aizrāvos ar futbolu, pārceļoties uz Misu, sāku spēlēt basketbolu,» stāsta Timurs. Puisis tiesājis arī spēles – vispirms skolas mačus, pēc tam lielākus turnīrus. Jaunieti ieinteresējusi treniņu organizācija, bijusi iespēja arī pašam vadīt treniņus. Ēnu dienā vērojis, kā strādā Bauskas Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs Krišjānis Zauers, un sapratis, ka vēlas sevi pilnveidot šajā jomā. Tāpēc nolemts studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Timura mērķis ir iekļūšana augstskolas basketbola komandā, to nebūs viegli izdarīt – akadēmijā ir daudz sporta meistaru.

«Pašlaik svarīgākās ir mācības. Turpināšu tiesāt basketbola spēles, vairāk gan laikam Rīgā. Ja būs iespējams, meklēšu darbu,» tādi ir
T. Muļara tuvāko gadu plāni.

«Mēdz teikt, ka labi ir visur, kur mēs neesam, bet Vācijā dzīve nav nekāda paradīze. Neviens negaida mūs tur ar atplestām rokām. Visur ir konkurence, un vietējie uz citiem skatās ar šķību aci. Vācijā pavadītais laiks ir daļa no manas dzīves. Zinu, ka varu tur atgriezties, bet vēlos to tikai kā ekskursiju – aizbraukt atpūsties,» spriež Misas iedzīvotājs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārliecināts: Latvijā labāk

Kategorijas