Nepārtrauktā kustībā

2016. gada 12. septembris 00:00

817

Baušķenieki Uldis Kolužs un Aivars Pundurs pirms 20 gadiem nodibināja pasažieru pārvadājumu uzņēmumu SIA «Aips». Dažādas pārmaiņas piedzīvojusī firma joprojām darbojas, un tās vadītāji gādā par uzņēmuma attīstību.

Firmā, kas reģistrēta 1996. gada 28. augustā, dzimšanas diena ierasti tiek svinēta decembrī. «Pēc reģistrācijas vajadzēja sakārtot ļoti daudz juridisku lietu – licences, atļaujas. Pirmais autobuss maršrutā devās 15. decembrī. Iedzīvotāji pat nepamanīja, ka ir kaut kas mainījies,» stāsta SIA «Aips» direktors Uldis Kolužs.

Partneru neveiksmes
Uzņēmums «ATU-28», kurā bija aptuveni 500 dažādu transporta līdzekļu un vairāk nekā 600 darbinieku, 1996. gadā bija bankrota priekšā. «Toreiz visu ietekmēja partneru veiksmes un neveiksmes. Bija nepārtraukti ekonomiski pacēlumi un kritumi,» atminas U. Kolužs, kurš «ATU-28» vadību bija pārņēmis 1989. gadā.

Vispirms aizvēra dzelzsbetona rūpnīcu Vecumniekos, tad kravu staciju «Gaita» Rīgā – tie bija lieli «ATU-28» klienti. Pēc tam darbu pārtrauca ceļu būvētāji, dīkā stāvēja ap simts mašīnu. «Sekojām mūsu partneru gaitām, bet to darbība bruka. Darbinieku skaits nepārtraukti samazinājās, palika vien tehnika,» atceras uzņēmuma vadītājs.

Saspringtajā situācijā «ATU-28» vadība aicināja pašvaldību pārņemt uzņēmumu, kā tas notika daudzās citās vietās. Bauskas rajona padomi biedēja uzņēmuma prāvie parādi par darbinieku algām un nodokļiem. Tāpēc uzņēmumu privatizēja un sadalīja.

Grūtības ar degvielu
Izvērtējot notikušo, bija skaidrs – glābt var tikai pasažieru pārvadājumus. «Toreizējais rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārcis Nikolajevs atbalstīja mūsu centienus pārņemt pasažieru pārvadājumus,» teic U. Kolužs. Lai pārņemtu maršrutus no «ATU-28», bija vajadzīgs juridisks atbalsts. «Pieļauju, ka toreiz, pat par spīti pašvaldības rekomendācijām, kāds cits varēja mūs izsolē pārspēt. Autobusi bija veci, ceļi slikti, nodarbe atbildīga, un neviens negribēja to uzņemties,» skaidro SIA «Aips» direktors.

Atceroties 20 gadu senus notikumus, U. Kolužs atzīst, ka toreiz nav domāts par peļņu un lieliem ienākumiem, bet gan par to, kā saglabāt nozari.

Drīz vien, 90. gadu beigās, radās milzu grūtības iegūt degvielu. Uzņēmuma vadītājs atceras, kā Rēzeknē iegādājušies veselu cisternu degvielas – 65 tonnas. Darījumi notikuši skaidrā naudā, tāpēc nācies vadāt līdzi lielu naudas summu. Kad vilciens ar degvielu nokļuvis līdz Iecavai, izrādījies, ka divas tonnas jau nez kur izlijušas.

Traktoru motori
Tolaik autobusi savu laiku bija nokalpojuši. «80. gadu beigās padomju laika autobusu atjaunošanas programma beidza darboties. Pēdējo braucamo saņēmām 1989. gadā,» situāciju raksturo U. Kolužs. LAZ autobusus bija paredzēts ekspluatēt sešus gadus. «ATU-28» speciālisti nekavējoties ķērās pie darba – tehniku smērēja pret rūsu, metināja, veica citus darbus. Transportlīdzekļu kalpošanas laiku izdevās divkārt pagarināt. 1996. gadā uzņēmuma jaunākajam autobusam bija vairāk nekā septiņi gadi. Firmai bija trīs PAZ markas braucamie, daži «Ikarus» autobusi, bet pamatā LAZ ražojumi.

Viens no risinājumiem bija iebūvēt autobusos Baltkrievijas MTZ-80 traktoru dzinējus. PAZ un LAZ autobusi darbojās ar benzīnu. «Tie bija īstas «benzīna kapsētas»,» degvielas patēriņu raksturo U. Kolužs. Iebūvējot dīzeļdegvielu patērējošus traktoru motorus, bija laba iespēja ietaupīt. Vienīgais mīnuss – tie nespēja attīstīt ātrumu, kas lielāks par 65 kilometriem stundā. Stūrējot pa lauku ceļiem, ātrums arī nebija aktuāls.

Armijas «Mercedes»
Situācija kļuva sarežģītāka ap gadsimtu miju – citiem autobusu parkiem parādījās labāki transporta līdzekļi, arī Bauskas rajona iedzīvotāji vēlējās ko modernāku. 1997. gadā autoparks atjaunots ar pieciem firmas «Iveco» mikroautobusiem. 1998. gadā par kredīta līdzekļiem iegādāti desmit Polijas firmas «Autosan» autobusi. «Tie bija nedaudz labāki par LAZ, būvēti līdzīgi padomju laika auto un stipri pakļauti korozijai. Tikai viens kalpoja 11 gadu,» atceras «Aips» vadītājs.

Sākoties jaunam gadsimtam, pavērās iespēja lietotu tehniku iegādāties Rietumeiropā. Veiksmīgs pirkums bija Vācijas armijas lietotie «Mercedes» autobusi, daži no tiem vēl aizvien ir darba kārtībā. «Vecāko autobusu, kas ražots 1981. gadā, no maršruta noņēmām pagājušajā mēnesī. Tomēr tas vēl aizvien ir braukšanas kārtībā, ir uzņēmumi, kas vēlas to iegādāties,» stāsta U. Kolužs. Viņš skaidro, ka šiem autobusiem bijis neliels nobraukums un tie ražoti laikā, kad svarīga bija izturība un Vācijas ceļi vēl nebija tik labi kā tagad.

«Patlaban ir citādāk – pērkam jaunus autobusus, var teikt, ka tie ir paši labākie modeļi,» uzsver SIA «Aips» direktors. Uzņēmumam ir trīs «Volkswagen Crafter» mikroautobusi un pieci SOR autobusi. Spēkratu motori atbilst Eiropas Savienības «Eiro 6» degvielas patēriņa prasībām.

Ekonomiskā krīze
Lielu darbu firmas vadītājs ieguldījis vēl kādā jomā – Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija strīdos ar Satiksmes ministriju panākusi, ka iepirkumos reizē ar zemākās cenas prasībām vienlīdzīgi pieprasa nodrošināt arī pārvadājumu kvalitāti. «Godīgā konkurencē labi strādājošs uzņēmums var uzvarēt un gūt labumu no pārvadājumiem. Negodīga konkurence rada problēmas. Baušķenieki zina, kas notiek, ja strādā firma, kas uzvar ar dempinga cenu,» piebilst SIA «Aips» direktors.

Konkursi un ekonomiskā krīze savulaik radīja lielas finanšu problēmas. Grūtākais posms uzņēmumam bija no 2009. līdz 2011. gadam. Strauji samazinājās dotācijas pasažieru pārvadātājiem, valsts bieži palika parādā. «Vienubrīd mums bija parādā 160 tūkstošus latu. Tas bija uzņēmuma divarpus mēnešu budžets. Arī tagad ir parādi, taču tie ir nelieli – aptuveni 35 tūkstoši eiro, kas ir trešdaļa no mēneša budžeta,» rēķina U. Kolužs.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji kopā ar iedzīvotājiem Rīgā piketēja, pieprasot nozares sakārtošanu. Algas darbiniekiem varēja izmaksāt tikai daļēji, jo nebija naudas. Valsts ieņēmumu dienestam nepārtraukti tika lūgts atlikt nodokļu maksājumus.

Lauž autobusus
Maršrutā Bauska–Rīga nākotnē varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, bet lauku reisos problēmu ir arvien vairāk. «Pēdējos desmit gados vietējos pārvadājumos pasažieru skaits katru gadu samazinās par 4,5 procentiem. Braucēju daudzumu iespaido arī skolu tīkla optimizācija. Laukos ir aizvien mazāk iedzīvotāju,» secina U. Kolužs. Agrāk izmantoti autobusi, kuros ir vairāk nekā 40 sēdvietu, tagad ir 32 – 37 sēdvietas, un arī tās pustukšas.

Neviena Rietumeiropas rūpnīca neražo Latvijas lauku ceļiem piemērotus autobusus. «80 procentu lauku brauktuvju ir bez asfalta. Šajos maršrutos dodas «Crafter» mikroautobusi, žēl tos lauzt, bet ko lai dara? Jaunie autobusi nav piemēroti braukšanai pa grantsceļiem, dubļiem un bedrēm, tāpēc tos nemitīgi remontējam un restaurējam. Risinājumu pagaidām neredzam, arī dīleri rausta plecus. Ceļu uzturēšanā esam ļoti atpalikuši no Rietumeiropas,» apbēdināts ir «Aips» vadītājs.

Nodala darbības jomas
Valsts konkursos 2008. gadā bija noteikta prasība nodalīt darbības jomas. Tika izveidoti trīs uzņēmumi – SIA «Aips» gādāja par pasažieru pārvadājumiem, SIA «Virāžas» veica autoparka remontdarbus, SIA «Bauskas AO» nodrošināja pasažieru uzņemšanu, apkalpošanu un uzskaiti. Tagad «Virāžas» remontē ne tikai uzņēmuma «Aips» braucamos, bet arī autobusus no Jelgavas, Bauskas un Vecumnieku novada. Savukārt «Bauskas AO» ir seši klienti, lielākais no tiem – pasažieru pārvadātājs «Nordeka».

Izveidojusies interesanta situācija – SIA «Aips» nepieder neviens nekustamais īpašums, arī biroja telpas tiek īrētas. Tomēr darbības jomu dalījuma dēļ var labāk pārskatīt finanšu plūsmu un veiksmīgāk startēt valsts konkursos.

FAKTI

«Aips» autobusi 2015. gadā veikuši pārvadājumus 1 700 000 kilometru attālumā. No tiem 1,18 miljoni kilometru ir vietējie pārvadājumi.

Braucienus nodrošina 26 autobusi.

Jaunajiem autobusiem parasti ir divi šoferi, pārējos strādā pa vienam, jo to ekspluatācija mazāk intensīva.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepārtrauktā kustībā

Kategorijas