Komentāri: tradīcijas

2016. gada 9. septembris 00:00

Kādas mūsu novados un pilsētā ir vietējo identitāti apliecinošās tradīcijas, kā tās veidojam?

Kopības izjūta
Agrita Laudurga, Vecumnieku tautas nama vadītāja:
Svētki un identitātes veidošana, manuprāt, ne vienmēr ir viens un tas pats. Kultūras jomā mēs Vecumnieku novadā mēģinām darboties tā, lai veidotos novada kopības izjūta, nevis dalījums pa pagastiem.
Atpazīstamības ziņā sabiedrībai visvairāk zināmi Liliju svētki. Tāpat Kanepene Skaistkalnē, Pēterdiena Kurmenē, Amtmaņa-Briedīša muzeja pasākumi, bet šie svētki tomēr veido dalījumu pa pagastiem. Mums novada identitātei paši svarīgākie ir Vecumnieku novada dziesmu un deju svētki, kur tiekas visi novada deju kolektīvi un dziedātāji. Nozīmīgs ir arī konkurss par sakoptāko sētu, visus kopā pulcējam Meteņu pasākumos.
Cenšamies mūsu novadā veidot apziņu, ka arī mājās ir labi palikt un baudīt kultūras vai citus pasākumus, ka nav jāskrien visu laiku uz Rīgu. Mēs šeit, laukos, piedāvājam līdzvērtīgas vērtības un izklaidi. Tāpēc darbojas seši kultūras nami, 20 pulciņi, iespējams piedalīties dažādās sporta nodarbībās.
Uzskatu, ka identitātes un vienotības izjūta, novada patriotisms rodas uz vietas. Iedzīvotājiem reizēm svarīgāks ir pasākums, kurā iesaistās paši, nevis plaši svētki, ko pamana visā Latvijā.

Visiem kopā
Agita Hauka, Iecavas biedrības «Liepas» dalībniece, kultūras vēstniece:
Mūsu dzīvesvietas identitāti veidojam katrs pats, un Iecavas nevalstiskās organizācijas ir daudz ieguldījušas, lai ciemā būtu, ko apskatīt, notiktu dažādi sarīkojumi, kuros piedalīties. «Liepas» un citas biedrības aicina ciemos draugus no Latvijas un ārvalstīm, izrāda novadu, palīdz veidot labu tēlu citu acīs.
Mums jālepojas ar vidi, kurā dzīvojam, un tā katram pašam jāuzlabo. Tam vajag daudz darba, atbalsts ir niecīgs, un sabiedriskie darītāji tam var veltīt brīvo laiku vakaros vai naktīs, jo dienā jāpelna maize. Ļoti svarīga ir Iecavas vēsture. «Liepu» projektā «Ozola acīm» par vienu pašu Edvarta Virzas ielu savākts tik daudz materiālu, un cilvēki bija tik priecīgi stāstīt!
Taču sabiedriskajām organizācijām nav jāatbild par novada kopējo tēlu un popularitāti, tas ir pašvaldības uzdevums. Noteikti ir vajadzīgs viens ikgadējs sarīkojums, kurā var celt katra iedzīvotāja pašvērtējumu par savu dzīvesvietu, aicināt draugus un radus, rīkot dzimtu salidojumus. Piemēram, es Vecpiebalgas kapu svētkus apmeklēju katru gadu, jo tur ir manu tēva radu tikšanās vieta, sabrauc cilvēki no visas valsts. Mēs katrs kaut ko darām, taču kopējam darbam cilvēki ir jāapvieno, kaut vai izmantojot jaunu tradīciju veidošanas iespēju Latvijas simtgades ciklā.

Vecpilsēta atgūst šarmu
Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja:
Latvijas simtgadei tuvojoties, patriotisms ir kļuvis gluži vai par modes lietu. Tiek piešķirti līdzekļi, organizēti pasākumi patriotisku jūtu veicināšanai un vairošanai Latvijas iedzīvotājos. Lieli plāni uz lielu jubileju un Baltā galdauta svētki visam pa vidu.
Es uzskatu, ka patriotisms sākas ar vēlmi lepoties ar vietējo identitāti, ar domām, cik piederīgi mēs jūtamies savam novadam, pilsētai, ciematam, cik ļoti lepojamies un mīlam vietu, kurā dzīvojam, cik daudz ir ļaužu mums apkārt, kurus gribam sēdināt pie balti klāta galda.
Pagalmu svētku svinēšana Bauskas vecpilsētā ir kļuvusi par tradīciju, šosestdien, 10. septembrī, to turpinām. Tas ir ne tikai veids, kā izglītot un vietējiem iedzīvotājiem un viesiem stāstīt par pilsētas bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, bet tā ir arī iespēja sastapt cilvēkus, kuri priecājas par kopā pulcēšanos. Šķiet, daudzi šajos svētkos vecpilsētu atklāj no jauna. Ticu, kaut arī lēni, bet vecpilsēta atgūst šarmu, ar ko mēs varam lepoties. Tā arī veidojam un stiprinām savu – baušķenieku – identitāti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: tradīcijas

Kategorijas