BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūsdienīgais dziesminieks

Uldis Varnevičs

2016. gada 9. septembris 00:00

369
Mūsdienīgais dziesminieks

Māris Žeikars, kas dzīvo Īslīces pagasta Rītausmu ciemā, ar mūziku aizraujas jau 13 gadus. Viņš šajā jomā meklē savu īpašo ceļu.
«Nevaru teikt, ka būtu kāda konkrēta stila dziedātājs. Pārsvarā manās dziesmās skan reps, bet ir arī cita veida skaņdarbi. Ir savi iemesli, kāpēc izvēlos šo stilu,» teic M. Žeikars.

Iekārto savu studiju
«Tas atnāca pats par sevi – sāku darboties ar dziesmu pavadījumiem. Tad nodomāju: «Kāpēc apstāties, ja varu vairāk?» Pārsvarā sevi skoloju pats – visu, ko vēlos uzzināt, var atrast internetā. Vienu brīdi mācījos Bauskas mūzikas skolā – ir tāda prasme, kas nepieciešama, lai varētu noturēt elpu dziesmai. Pašam iemācīties neizdevās, bet skolā palīdzēja,» atceras M. Žeikars.

Jaunietis privātmājā izveidojis savu ierakstu studiju. Savulaik vairāk aizrāvies tieši ar pavadījumiem, tagad ieraksta dziesmas. Studija esot nepārtrauktās pārmaiņās un tapšanas stadijā. Ir savas īpatnības, kas raksturīgas tās izbūvei. «Ierakstu telpai nepieciešami pareizi skaņu paneļi, un tie ir nevis no putupolistirola, bet gan no speciāla, skaņu izolējoša porolona. Atkarībā no tā, kāda skaņa ierakstā nepieciešama, speciālās telpas izvietojumu var mainīt. Tai nav jābūt ļoti lielai – ja skapja augstums pietiekams, var kaut vai skapī iebūvēt,» studiju raksturo M. Žeikars.

«Tas, cik vienas dziesmas ierakstam vajadzēs laiku, ir atkarīgs no dziedātāja. Ja atnāc sagatavojies, zini tekstus no galvas, pavadījumu pazīsti, zini, kā gribi izklausīties, vienu dziesmu var ierakstīt pat stundas laikā. Pārējais – darbs ar datoru, miksēšana, līmeņošana un citas darbības – pēc tam. Toties, ja atnāc nesagatavojies, tekstu neatceries, nezini, kā vēlies izklausīties, nezini savu toni, kas tad jāmeklē, tad trīs minūšu dziesmas ieraksts var prasīt četras stundas,»
par albumu tapšanas procesu stāsta M. Žeikars.

Krāšņāka doma
Pašlaik jaunietim iznāk darboties pilnīgi dažādās mūzikas jomās – veidot pavadījumu, ierakstīt dziesmas, pašam sacerēt dziesmu tekstus un mūziku, tās iedziedāt un pat palīdzēt citiem to visu darīt. «Sākums bija kā ēģiptiešu hieroglifi – neko nesapratu. Tagad jau varu palīdzēt citiem,» atzīst jaunietis.

Vislielāko uzmanību viņš pievērš repam, un tam ir savi iemesli. «Trīs minūšu dziesmā lielu tekstu neieliksi. Savukārt reps šajā pašā laikā ļauj izteikties ātrāk, vairāk, un savu domu var krāšņāk pasniegt,» uzskata M. Žeikars. Mūziķis atzīst, ka viņam patīk savās dziesmās šķetināt stāstus. Dziesma ir izdevusies, ja pirmajā pantā klausītājs vēl īsti nesaprot, kas notiek, otrajā izpratne jau iegūst aprises, bet trešajā vēl ir pārsteiguma moments, kas pieķer klausītāju. «Bieži sāku rakstīt dziesmu, bet stāsts veidojas tā, ka rezultāts ir pilnīgi cits, nekā sākumā gaidīts un domāts. Tas ir interesanti. Man patīk, ka dziesmās katrs atrod kaut ko savu. Iztēlei nav robežu,» teic M. Žeikars.
 
Puisis uzskata, ka dziesmās jācenšas iztikt bez lamuvārdiem, lai arī radies priekšstats, ka reps un necenzēti vārdi ir nešķiramas lietas. «Lamuvārdi degradē valodu, ja sāk tos lietot. Gribētos lauzt stereotipus, ka reperi tikai krata bikses un «blato». Patiesībā tā ir lieliska mūzikas platforma, kur var izteikties un tapt sadzirdēts,» viedokli pauž jaunietis.

Top albums
Mūzikas jomā pašlaik ir ieguldīts liels darbs, un M. Žeikars vērtē, ka ar laiku no viņa hobija varētu būt arī finansiāla atdeve. Savulaik puisis ir strādājis Lielbritānijā, un tagad viņa pamatdarbs ir apsargs. Tomēr ikviens brīvs brīdis tiekot pavadīts studijā, kur top albums pašam un baušķeniekam Andrim Skukauskam. Ja viss izdosies, abi varētu būt pabeigti septembra beigās.

Plānots, ka daļu albuma varēs lejuplādēt internetā bez maksas, bet pilnā formātā tas būs pieejams tikai diskā. Vienai no dziesmām pamazām organizē videoklipa uzņemšanas procesu. «Dziesmu ar video vēlos sūtīt uz «Mūzikas gada balvas» pasākumu. Pie mums gan tas ir savāds – nevis paši sameklē, bet gan tev jāiesūta un vēl par to jāsamaksā. Citur pasaulē vairāk skatās, kas ievērības cienīgs iznācis, un to atzīmē. Pie mums – vai kāds zināja kaut ko par «Edavārdiem», pirms viņi dabūja «Mūzikas gada balvu»? Tomēr jau pirms tam viņi repoja gadiem ilgi,» stāsta jaunietis.

Viņš cer, ka aizvien lielāka loma būs mūzikas darbiem, kuru tekstos būs jēga, izpratne, īpašs stāsts, nevis vienkārši ritmiski sakārtots «sviests». «Man ir 450 sekotāju sociālo tīklu portālā. Tas nav daudz, bet viņi tur ir nevis slavas vai zīmolu dēļ, bet gan tāpēc, ka manas dziesmas patīk,» teic M. Žeikars.