Zāle no pļavas, teles pie mātēm

2016. gada 7. septembris 00:00

Arodmācību praktiskajā nodarbībā ap 20 lauksaimnieku divas dienas pavadīja Vecumnieku novada Stelpes pagasta saimniecībā «Ozoli», kur apguva bioloģiskās lopkopības metodes.

Grupa ar pieredzes braucienu uz Poliju ievadīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas nodaļas organizētās arodmācības, kurās līdz decembrim apgūs apjomīgu programmu bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Salīdzina pieredzi
Grupā ir dalībnieki no Vecumnieku, Bauskas un Rundāles novada, stāsta LLKC uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe. Mācību gaitā lauksaimnieki daudzpusīgi apgūs bioloģiskās lauksaimniecības teoriju, kā arī vēros vietējo saimnieku darbību praksē, pārbaudot pašu pieredzi un apgūstot citu stāstīto.

Zemnieki iepazīs bioloģiskās lauksaimniecības likumdošanu, saimniecības vadīšanu, uzzinās par valsts atbalstu, sertifikāciju un kontroli, mācīsies bioloģiski audzēt dārzeņus, augļus, ārstniecības un garšaugus, ražot pienu un medu, pārstrādāt un pārdot bioloģiskās lauksaimniecības produktus pārstrādei.

Bioloģiskās lopkopības zinības praksē un teorijā lauksaimniekiem 31. augustā un 1. septembrī atklāja «Ozolu» īpašnieks Andris Kalniņš un LLKC lopkopības eksperte Anita Siliņa. Mācību dienas ievadīja saimniecības apskate, kurā varēja pārliecināties par sakārtotību un sakoptību.

Kā komentē Polijas brauciena dalībnieki, tur bioloģiskajās saimniecībās izmanto kultūraugu dominances metodi, lai nepieļautu nezāļu izplatīšanos, piemēram, gurķus vai kabačus sēj biezi, un to lapas neļauj nezālēm augt. Ja kāda tomēr izlien virs kultūraugu klājuma, to nopļauj, bet ar zemākajām gurķi paši «tiek galā». Šī metode neesot sveša arī latviešu bioloģiskajiem zemniekiem.

Tuvāk dabai
Liela daļa mācību ritēja A. Kalniņa ikdienas vidē – laukā, kūtī, barības glabātavā u. c. Par saimniecības sirdi zemnieks dēvē jaunlopu novietni, jo tur top «ganāmpulka nākotne un pamats».

A. Kalniņš zemniekiem atklāja savu pieredzi, kas krāta gadu desmitiem, pārbaudot dažādas metodes.
«Pētījumi rāda, ka teļus līdz mēneša vai divu vecumam nevajag atšķirt no mātes, jo abi kopā jūtas laimīgi,» skaidro saimnieks, «ir dabiski, ka mazulis paaugas kopā ar māti un pēc tam patstāvīgi kopā ar citām telēm dzīvojas ganībās vai kūtī.»

Eksperte A. Siliņa papildina, ka pēc Eiropas regulas nav vēlams teļus piesiet pastāvīgi, bet uz neilgu laiku barojot to var darīt. Šauros, grūti iztīrāmos sprostus, kur teles tur vientuļas šaurībā, abi speciālisti uzskata par sliktāko risinājumu, lai mazā gotiņa justos komfortabli.

Barība svarīgākā
A. Siliņa skaidro, ka par barošanas kvalitāti piena govju kūtī liecina aromāts – ja jūt smaku, visticamāk, barībā ir par daudz proteīna. ASV lopkopībā ar papildu proteīnu sasniedzot pat 22 tūkstošu kilogramu izslaukumu no govs gadā, taču to nevar uzskatīt par pozitīvu rādītāju, jo piena kvalitāti un govs veselību tas pazemina. Latvijā un daudzviet Eiropā rekordizslaukumi ir par pusi mazāki, un tas uzskatāms par normālu rādītāju. Eksperte piebilst, ka slikts, smacīgs gaiss kūtī arī kaitē govs veselībai, tāpēc tas jākontrolē ikdienā.

A. Kalniņš pārliecinājies, ka kvalitatīvākais piens ir nevis ar olbaltumu pārbarotām govīm, kas gan ļauj panākt lielu izslaukumu, bet sabalansēti ēdinātām, kuras turklāt jūtas labi. Viņš apstiprina Īrijas pētnieku secinājumus, ka vērtīgākie produkti iegūstami no govīm, kas barotas tikai ar zāli, un Zemgalē labākā kultūra ir āboliņš. Šāds piens cilvēkiem neizraisa alerģiju, nepaaugstina holesterīna līmeni, tam ir optimāli sastāva rādītāji. A. Siliņa papildina, ka dažādos reģionos var piemeklēt augšanas un novākšanas apstākļiem labāko kultūru.

Saimnieks pārbaudījis dažādu dabisku barības piedevu izmantošanu mākslīgo vietā, piemēram, laba koka pelnus govis labprāt laiza, jo tie ir minerālvielu un mikroelementu avots.

Arodmācību grupas nodarbības Vecumnieku novadā turpināsies līdz 1. decembrim.

UZZIŅAI

Bioloģisko zemnieku arodmācību grupas turpmākās nodarbības Bārbeles tautas namā:
7. septembrī – lopbarības nodrošinājums bioloģiskajā lauksaimniecībā, lektore Līga Ničiporuka;

14. septembrī – bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipi, normatīvie akti un uzraudzības kārtība, lektore Ārija Rudlapa;

5. un 6. oktobrī – laukaugu audzēšana un aizsardzība pēc bioloģiskās metodes, lektore Ā. Rudlapa;

20. oktobrī – augļaugu audzēšana un aizsardzība pēc bioloģiskās metodes, lektore Anita Brasova;

27. un 28. oktobrī – dārzeņu audzēšana un aizsardzība pēc bioloģiskās metodes, lektore Laura Kirsanova;

3. novembrī – bioloģiskā lopkopība, lektore Anita Siliņa;

4. un 10. novembrī – bioloģiskā biškopība, ārstniecības augu un garšaugu audzēšana pēc bioloģiskās metodes, lektore Dace Griķe.

11. novembrī – augu maiņas un aizsardzības, mēslošanas plāna veidošana, lektore Ā. Rudlapa;

17., 24., 25. novembrī – saimniecības ražošanas plāna izstrāde, lektore D. Griķe;

1. decembrī – bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārdošana, lektore Ā. Rudlapa.

Skaistkalnes pagasta SIA «Pienjāņi»:
21. oktobrī praktiskā nodarbība – augļaugu audzēšana un aizsardzība pēc bioloģiskās metodes, lektore A. Brasova.

Stelpes pienotavā:
28. oktobrī – bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārdošana, lektore L. Kirsanova.

Saimniecībā «Liepas» Vecumnieku pagastā:
3. novembrī – bioloģiskā lopkopība, lektore Anita Siliņa.

Avots: LLKC Bauskas nodaļa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zāle no pļavas, teles pie mātēm

Kategorijas