BauskasDzive.lv ARHĪVS

Puķes apkārt dārzeņu dobēm

Vilnis Auzāns

2016. gada 7. septembris 00:00

863
Puķes apkārt dārzeņu dobēm

Brunavas pagasta mājas «Dzintari» sava nosaukuma izcelsmes stāstu ir pazaudējušas. Tas pasaules vējos izzudis tāpat kā pirms nepilniem simts gadiem celtās ēkas ārējais veidols.

Tagad māju ieskauj baltu ķieģeļu apdare, līdzās izbūvētajai lapenei gozējas saldie ķirši, otrā pusē – vīnogulāji. Pagalmā glīti izveidots akas namiņš, savukārt senajā kūtī vairs neskan mājlopu balsis.

Tikumi saglabājušies
Laika ritējums ieviesis korekcijas lauku ļaužu sadzīvē, tomēr labos tikumus tas nav spējis iznīdēt. Kad «Bauskas Dzīve» ierodas «Dzintaros», pēc īsas apsveicināšanās dēls Uldis turpina zāles pļaušanu pagalmā. Pirms rudens sēta jāpaspēj savest kārtībā. Galvenā saimniece Velta Tene iznāk, tērpusies goda drānās, rotājusies ar krāšņu saules akmens kulonu.

«Neesmu nekāds vakarējais cilvēks, kad gaidu ciemiņus, vienmēr uzpucējos,» par savu sapošanos pastāsta saimniece. Laikrakstu viņa lasa, zināma arī rubrika «Mājas vārds», tādēļ sarunas sākumā Veltas kundze ir nedaudz apmulsusi. Žurnālistu gaidot, domās pārcilājusi ienākšanas laiku «Dzintaros», kā arī vairāk kā piecdesmit šeit aizvadītos gadus. Tomēr atmiņu šūplādē nav saglabājies stāsts par mājas nosaukuma izcelšanos.

Skaisti un lepni

Velta vien atceras, ka senākos laikos lielajā istabā sienas krāsotas, izmantojot tolaik modē esošos izgrieztos šablonus. Tad tiem pūtuši virsū krāsu, tādējādi radušies skaisti raksti. Tajos bijuši tautiski motīvi, bet, vai arī dzintara graudi, tas prātā nav saglabājies. «Dzintari» – tas izklausās gana skaisti un lepni, pie tā tad arī paliksim. Skaistuma cildināšana arī varētu būt iemesls mājas nosaukšanai, par tādu variantu ar saimnieci arī vienojamies.

Velta Tene ir dzimusi Rundāles pusē, savulaik dzīvojusi un strādājusi Īslīcē. Ģimenē bijušas trīs meitas – vecāki gādājuši, lai visas trīs iegūtu labu izglītību un izmācītos dzīvei derīgā amatā. Vecākā – Ausma – apguvusi zootehniku, vidējā meita Lauma iepazinusi mājturības pamatus, pēcāk strādājusi sabiedriskajā ēdināšanā. Veltu mammīte Lizete mācījusi dažādiem zemes darbiem, kur bērnības pieredzei klāt nākusi izglītošanās dārzkopībā un agronomijā.

Labās dakterītes
Brunavas pusē Velta ieprecējusies pie Artūra Teņa. Kopsaimniecības laikos darbs skrējis pakaļ darbam. Labi, ka Velta bijusi apsviedīga, čakla, izdarīga, tādēļ arī spējusi pildīt visus darba pienākumus, iesaistījusies sabiedriskajās aktivitātēs. Kā īstam padomju gadu lauciniekam, spēks un vaļa bija jārod arī savas piemājas saimniecības darbiem. Dārzā audzēti tomāti, gurķi, āboli, tas viss transportēts uz Rīgu tirgošanai.

«Kad bija daudz spēka, pagalmā viss ziedēja un zaļoja, manis aprušināts. Patika puķes, bet vajadzēja audzēt arī ēdamas lietas. Tādēļ dažām dārzeņu dobēm riņķī sastādīju puķes. Tas izskatījās skaisti un neparasti. Tagad gan dārzā visa darbošanās ir dēla Ulda un vedeklas Daigas pārziņā,» skaidro Veltas kundze. «Es jau vēl arī neesmu nekāda vārgā, mājas soli spēju paveikt. Liels paldies jāsaka manām dakterītēm – Ārijai Zirnei un Elgai Druseikai. Viņas te, Brunavas pusē, vecos ļaudis pieskata, cik vien spēj,» piebilst Velta.

Jauni rakursi
Saimniece rosina apskatīt no jauna ierīkoto zemeņu dobi. Tajā viss izdarīts, lai būtu mazāk jāloka mugura, stādiņus ravējot. Zemi nosedz melnā plēve, apkārt apbērts skaidu slānis. Nākamvasar visi gaidīs jauno ražu. Tepat līdzās ir arī dēla un mazdēlu Zigmāra un Artūra būvētā lapene. Velta cienīgi iesēstas mājas vīriešu pītajā krēslā.

Vakara saules stari sasveicinās ar saimnieces dzintara rotu, tādējādi simboliski savijot gadu tūkstošus ar skaisto un notikumiem piepildīto Veltas Tenes 90 gadus garo dzīvi. Jūras viļņu tūkstošgados gludinātajā priežu asarā iezibas gaišumiņš, netieši norādot, ka «Dzintaros» viss būs kārtībā. Seno laiku godība te turpinās jaunos rakursos.