Mājdzīvnieka agresija – saimnieka atbildība

2016. gada 7. septembris 00:00

215

Mājdzīvnieka agresija – saimnieka atbildība

Bauskas novada Mežotnes pagastā šovasar kaimiņu rotveilers, kuru nespējusi savaldīt saimniece, uzbrucis ģimenei ar divām mazām meitām. Fiziski suņa uzbrukumā nedaudz ievainots ģimenes tēvs, kurš «Bauskas Dzīvei» atzīst – lielākais nodarījums ir morālā trauma.

Sakopj īpašumu
Ruslana ģimene, kam dzīvesvieta ir Rīgā, īpašumu Mežotnes pagastā ieguvusi pirms dažiem gadiem, sākusi to regulāri apmeklēt un sakopt, iztīrot dīķi un apkārtni, pļaujot zāli. Daļa teritorijas ar dīķi nožogota, tomēr neliedzot kaimiņiem piekļuvi upei. Kādam pārmaiņas nav patikušas, «Bauskas Dzīvei» atklāj saimnieks. Reizumis bojāta sēta, citkārt kāds mēģinājis bez atļaujas piekļūt zivīm privātajā dīķī, taču pēc sarunas sapratuši, ka situācija mainījusies un saimnieki vēlas īpašumu izmantot paši.

«Gandrīz katru nedēļas nogali cenšamies pavadīt ārpus Rīgas, kopjot savu zemesgabalu Bauskas tuvumā. Teritorija ir norobežota ar sētu, pie iebrauktuvēm ir barjera un zīmes, ka zeme ir privātīpašums. Jūlija beigās mums piedzima jaunākā meitiņa. Pēc nedēļas devāmies pie dabas. Pavadīdams vairākas stundas svaigā gaisā, es savu septiņus gadus veco meitu mācīju makšķerēt. Taču tad mūsu tuvumā parādījās melns suns,» vēsta cietušais.

Suns sācis skriet uz ģimenes pusi, un vīrs teicis sievai un vecākajai meitai, lai viņas no bērnu ratiņiem paņem mazuli un bēg uz mašīnu. Kad suns pieskrējis tuvāk, rūcis, lēcis vīrietim virsū un notriecis no kājām, vīrietim saplīsušas brilles.

Konfliktā savainots
Pārliecinājies, ka ģimene paspējusi iekāpt mašīnā, vīrs centies neprovocēt suni un stāvējis uz vietas. Dzīvnieks ar asajiem nagiem turpinājis skrāpēt caur biksēm. Ieraudzījis sievieti blakus zemesgabalā, ģimenes galva saucis: «Ja tas ir jūsu suns, lūdzu, pasauciet to un aizvāciet no mūsu zemesgabala!»

«Atbildot uz to, sieviete sāka kliegt, ka es esot buržujs, kas uzcelto žogu dēļ atņemot vietējiem iedzīvotājiem iespēju mierīgi pastaigāties. Es skaidroju, ka tā ir privāta teritorija, bet viņas suns man uzbruka. Es cerēju, ka sieviete pasauks savu suni,» atceras cietušais. «Taču saimniece caur spraugu aizvērtos vārtiņos ielīda manā teritorijā un sāka drudžaini kliegt. Sajutis saimnieces uzbudinājumu un neapmierinātību, suns metās man virsū un iekoda kājā,» stāsta vīrietis. Pēc tam dzīvnieks atkal lēcis virsū un skrāpējis.

Cietušais notikušo mēģinājis filmēt. Elektroniskā pasta vēstulei pievienotajā video redzams, ka sieviete iebilst pret filmēšanu, mēģina izsist vīrietim tālruni no rokām, iesitusi viņam ar netīru lupatu pa seju. Konfliktā vīrietis savainots, viņam saplēstas bikses un brilles, sieva un vecākā meita guvušas psiholoģiskas traumas. Par notikušo ziņots Valsts policijai, bet fiziskās traumas fiksētas medicīniskajā apskatē Bauskas slimnīcā. Bauskas slimnīcas direktore Mirdza Brazovska «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka cietušajam konstatētas vieglas traumas – skrāpējumi abos apakšstilbos. Valsts policijas Zemgales reģiona galvenā speciāliste Ieva Sietniece «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka par šo gadījumu iesniegums no cietušās personas ir saņemts, sākta administratīvā lietvedība.

Spēja kontrolēt
Iecavas novada veterinārārste Līga Stūre «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka šādos gadījumos vienīgais atbildīgais par suņa agresiju un nodarīto postu ir tā saimnieks.

«Saimniekam jāparūpējas, lai suns sabiedrībā, jo sevišķi cita īpašumā, nekluptu nevienam virsū. Cilvēkam, kam dzīvnieks uzbrūk, grūti nodrošināties ar palīglīdzekļiem – gāzes baloniņu vai skaņas signāla ierīci, kur nu vēl atpūtas laikā savā īpašumā! Suņa uzvedība ir pilnībā īpašnieka atbildība, arī citu īpašumu robežas ievērošana,» stāsta L. Stūre. «Ja pēc suņa uzbrukuma ierosināta krimināllieta, dzīvnieku var atzīt par agresīvu, un ir atsevišķi noteikumi, kā to savaldīt, līdz pat eitanāzijai. Par to izlemj eksperti sadarbībā ar policiju, ja dzīvnieks kļūst pilnīgi nekontrolējams.»

Lai nepieļautu suņa agresiju, saimniekiem jau pirms kucēna iegādāšanās jāsaprot, vai viņš spēj kontrolēt suni, īpaši, ja tas ir liela auguma. «Suns reaģē uz saimnieka rīcību, uzvedību un balsi. Varbūt saimnieka reakcija nav tik asa, taču, ja viņš nespēj suni kontrolēt, tas var kļūt bīstams arī paša ģimenei,» brīdina veterinārārste. «Pareizi audzināt suni ir īpašnieka atbildība – suns jāved mācībās pie speciālista jau mazotnē, lai tas respektētu saimnieku. Tagad suņu mācību metodes ir draudzīgas, suņu skolas ir gan Bauskā, gan Iecavā. Cilvēkam jāsaprot, ka dzīvnieks prasīs līdzekļu, laika, enerģijas ieguldījumu, turot mājas mīluli, atbildība par to nav mazāka kā par bērnu.»

Mežotnes īpašuma saimnieks saka – viņš nevēlas, lai nonāktu līdz suņa iemidzināšanai: «Cerams, kaimiņiene samierināsies un sapratīs, ka mēs te dzīvosim.»

Atlīdzību gadījumi
Apdrošināšanas kompānijā «Balta» vidēji mēnesī tiek pieteikti četri atlīdzību gadījumi, kad cilvēkam uzbrucis suns, informē nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Jaroslava Tomašēviča: «Vasarā negadījumu skaitam ir neliela tendence pieaugt, bet ziemā – samazināties. Šogad visvairāk pieteikumu par suņu kostām brūcēm saņemts maijā un jūnijā, un kopumā ik gadu atlīdzības par šādiem negadījumiem tiek pieteiktas biežāk.»

J. Tomašēviča skaidro, ka traumas no suņu kodumiem var būt ļoti atšķirīgas pēc smaguma pakāpes: «Mēdz būt nopietni savainojumi, kad nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, tostarp kosmētiskās operācijas. Saskarsmē ar suni jāuzmanās vienmēr, pat ja dzīvnieks ir pazīstams.» Viens no traģiskākajiem atlīdzību pieteikumiem šogad saistīts ar suņa kostām brūcēm bērnam sejā – zēnam uzbrucis paziņu suns, rezultātā vajadzēja uzlikt vairāk nekā 50 šuves.

«Latvijas Pasta» pārstāve Gundega Vārpa pauž: «Nikni suņi ir viens no pastnieka profesijas riska faktoriem. Saimnieki mēdz uzskatīt, ka viņu suns ir jauks un nekaitīgs mājas mīlulis, bet pret svešiniekiem, tajā skaitā pastnieku, suņa attieksme var būt agresīva. Suņi mēdz būt piesieti pārāk garās ķēdēs, kas ļauj aizsniegties līdz pastniekam, kurš pārvietojas ar divriteni, vai arī atrodas pagalmā, kura žogs ir pārāk zems, vai arī pastkastīte ir tādā vietā, kur suns neļauj ielikt korespondenci. Suņu saimnieki tiek informēti par bīstamajām situācijām, jo pastniekam nav jāpiegādā korespondence uz vietu, kur nav nodrošināta brīva un neapdraudoša piekļuve pastkastītei.»

Padomi aizsardzībai pret suņu uzbrukumiem

Jau no mazotnes bērnam ir jāmāca, kā izturēties pret dzīvnieku un tā klātbūtnē. Nevajag bērnus baidīt ar suņiem. Sveša suņa klātbūtnē vienmēr ir jāvaicā saimniekam atļauja, vai kustoni var glaudīt.

Ja suns atrodas sabiedriskā vietā bez pavadas vai pārāk garā saitē, ir jāpalūdz saimniekam pielikt to pavadā vai samazināt tās garumu.

Ja suns skrien virsū, lai pasargātos no iespējamās traumas, ir jāpiespiežas pie sienas vai koka, priekšā vēderam jāpieliek soma, lietussargs u. tml. un mierīgi jānogaida.

Suņa klātbūtnē nedrīkst skriet, kliegt, spert dzīvniekam vai izdarīt citas straujas kustības – tas uzbrucēju vēl vairāk sakaitinās.

UZZIŅAI

Apdrošināšanas dati par suņu uzbrukumiem
Suņi ir mājdzīvnieki 260 000 Latvijas mājsaimniecībās.

Šī gada pirmajā pusē saņemti 24 atlīdzību pieteikumi par traumām, kas radušās no suņu kodumiem.

Kopumā pēdējos trijos gados saņemti 110 atlīdzību pieteikumi par suņu uzbrukumos radītām traumām.

70% gadījumu pēc suņu kodumiem ārstētas roku un kāju brūces.

20% atlīdzības pieteikumu saistīti ar kostām brūcēm sejā, retāk – pirkstos, vēderā, krūšu kurvja un plecu rajonā.

Avots: kompānija «Balta».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mājdzīvnieka agresija – saimnieka atbildība

Kategorijas