Uzspridzina ceļu un izbūvē helikoptera laukumu

2016. gada 7. septembris 00:00

3230

Uzspridzina ceļu un izbūvē helikoptera laukumu

Noslēgušās 3. Zemessardzes novada mācības «Sapieru nometne 2016», kas risinājās Vecumnieku un Iecavas novadā. Divas dienas mācību norisei līdzi sekoja «Bauskas Dzīve».

Mācībās piedalījās vairāk nekā simts 54. inženiertehniskā bataljona (ITBN) zemessargu, kopā ar viņiem arī deviņi karavīri no ASV, kuri specializējušies inženiertehniskajos darbos. Bāzes nometne bija ierīkota Vecumnieku novadā, bet Iecavas novada Zālītē zemessargiem bija konkrēts uzdevums – jāsagatavo laukums, kur varētu nosēsties apgādes helikopters. Paralēli tam saņemta komanda – novērst pretinieka pārvietošanos, uzspridzinot caurteku, tādējādi sabojājot brauktuvi. Uzdevumu izpildē iesaistījās arī 19 zemessargi no Bauskas un Iecavas novada.

Divus metrus dziļa bedre
Mācības iesāka komandējošais sastāvs, kas vairāk nekā nedēļu izstrādāja taktiskos risinājumus, veica teorētiskos uzdevumus. Ierindas zemessargi, atbalsta vienības no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistījās vēlāk. «Bauskas Dzīve» sekoja, kā zemessargi sagatavoja un imitēja caurtekas spridzināšanu. Reālā situācijā betona caurulē ievietotajai sprāgstvielai vajadzētu sabojāt ceļu, radot četrus metrus platu un divus metrus dziļu bedri. Protams, mācībās tas nenotika, zemessargi sagatavoja objektu un imitēja sprādzienu.

Notiekošās darbības fiksēja un pēcāk analizēja pieredzējuši karavīri, tostarp arī ceraukstietis Ivars Balakāns, kurš deviņus gadus bijis zemessargs, tagad ir profesionālā dienesta kareivis. Viņš kolēģu veikumu vērtēja labi. Protams, analīzē tiks izteikti arī aizrādījumi un padomi.

Vēro nomaskētos objektus
Divu diennakšu laikā, intensīvi darbojoties, zemessargi Zālītes bijušā padomju armijas poligona teritorijā izbūvēja helikoptera nosēšanās laukumu. Tajā saveda granti, noblietēja virsmu un mitrināja to. Zemessardzes 54. ITBN 2. inženiertehniskās rotas komandieris Rihards Šķeltiņš skaidroja, ka reāla uzdevuma izpildes apstākļos lidaparāts šeit varētu nosēsties. Mācību dienā helikoptera MI-17-1V apkalpe izmantoja agrāk betonēto laukumu.

«Ir sagatavots kvalitatīvs, kaujas apstākļiem atbilstīgs nosēšanās laukums. Šoreiz helikopters nolaidās uz betona seguma, lai saudzētu iekārtu. Kaujas apstākļos izmanto īpašus filtrus, kas neļauj lidaparātā iekļūt smiltīm. Ir arī speciāli šķidrumi, ar ko nolej grants laukumu, stundas laikā tas sacietē kā betons. Šoreiz šīs salīdzinoši dārgās metodes netika izmantotas. Mums bija svarīgi, lai zemessargi trenējas laukuma izbūvē. No Zālītes viņi ar helikopteru lidos uz Ādažiem, pa ceļam skatoties un vērtējot, kāda no gaisa izskatās nomaskētā bāzes teritorija,» skaidroja R. Šķeltiņš.

Ceļā pavada 16 minūtes
Kamēr zemessargus instruēja par iekāpšanas un izvietošanās kārtību lidaparātā, komandieris Romans Sidora pastāstīja, ka no Lielvārdes šurp atlidojuši 13 minūtēs. Paredzēts, ka 45 kilometru attālumu no Zālītes līdz Ādažiem komanda veiks 16 minūtēs. Komandieris uzteica savulaik Padomju Savienībā ražoto lidaparātu par tā tehniskajām spējām, labo kalpošanu. Šis helikopters daudzos rādītājos pārspējot Rietumu analogas ierīces. Lidaparātu apkalpo četri speciālisti, nepieciešamības gadījumā tajā var savietoties 22 cilvēki.

Otrais pilots Sergejs Ksendzovs «Bauskas Dzīvei» uzteica helikopteru, uzskatot to drošāku par lidmašīnu. Sergejs ar to strādā kopš 2007. gada, izmantojot helikopterā uzstādītās termokameras, iesaistījies cilvēku meklēšanā gan uz sauszemes, gan jūrā.

Ir vairāk naudas
Šovasar zemessargiem visā Latvijā notikušas vairākas mācības. Sabiedrībā tas raisījis neizpratni, vai šādām aktivitātēm ir kāds satraucošs iemesls saistībā ar mūsu austrumu kaimiņa rīcību. 54. ITBN komandieris Arvīds Sarkans skaidro, ka raizēm nav pamata. Šīs, kā arī mācības citos Latvijas reģionos ir laikus plānotas, to norise nav nekas īpašs. Krīzes gados, kad arī Zemessardzei samazināja finansējumu, kopīgas nodarbības notika reti. Tagad naudas ir vairāk, var sagādāt vairāk ekipējuma, mācību munīcijas, tādēļ arī aktivitāšu kļūst vairāk.

«Šogad Zemessardzē ir iestājušies 617 cilvēku, kopā tajā dienē aptuveni 8000 zemessargu un 1000 Zemessardzes veterānu. Pēdējo piecu gadu laikā Zemessardze kļūst «jaunāka». Karavīru vidējais vecums ir no 30 līdz 35 gadiem. Apmācību skaita pieaugums, kas pat pārsniedz 30 apmaksātās dienas gadā, liecina, ka cilvēki iesaistās aktivitātēs, vēlas kļūt zinošāki militārajā jomā,» to apliecina arī Kristiāna Štrāle-Dreika, 3. Zemessardzes novada štāba civilmilitārās sadarbības speciāliste.

Interesējas jaunieši
A. Sarkans sacīja, ka Zemessardzē aktīvi iesaistās gan vīrieši, gan sievietes, pieaugusi ir jauniešu interese. «Negribētu piekrist apgalvojumam, ka mūsu jaunieši fiziski kļuvuši vārgāki. Zemessardzē vairums no viņiem ierodas no Jaunsardzes. Zemessargu fiziskā sagatavotība problēmas nerada. Regulāri piedaloties mācībās, viņiem ir iespēja sevi pilnveidot. Galvenais, kas priecē, ir patriotisms, vēlme būt zinošiem, lai vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt valsti,» savus vērojumus atklāj A. Sarkans.

Mācību starplaikā «Bauskas Dzīve» aprunājās ar zemessargiem, lai uzzinātu viņu motivāciju iesaistīties šajā militārajā organizācijā. Baušķeniece Zane Bērica savulaik darbojusies jaunsargos, šīs kustības aktīvists bijis viņas brālis. Šajās mācībās bijis grūti pirmajā dienā, kamēr aprasts ar situāciju un izprasti veicamie pienākumi. Pirms lidošanas ar helikopteru neesot emociju, jo īsti pat nezinot – baidīties vai ne. Mācībās pavadīto nedēļu viņa uzskata par labu pieredzi, kā arī sava veida piedzīvojumu.

Jāmācas aizstāvēt valsti
Jānis Voitkevičs ir absolvējis Bauskas Valsts ģimnāziju, tagad studē Rīgā un arī strādā. Lai piedalītos Zemessardzes mācībās, paņēmis bezalgas atvaļinājumu. «Uzskatu, ka mums ir jāiemācās aizstāvēt savu valsti. Un tā nav kaut kāda izrādīšanās vai modes lieta, bet gan mana pārliecība. Pazīstu daudzus savus vienaudžus, kuri domā tieši tāpat,» savu nostāju skaidro J. Voitkevičs.

Viņam piekrīt arī ceraukstietis Ivars Balakāns, apgalvojot, ka interese par Zemessardzi pieaugusi pēc Krievijas militārajām operācijām Ukrainā. Taču tas neesot vienīgais iemesls. Zemessardzes tēls sabiedrībā kļūst atpazīstamāks, finansējuma palielināšana ļauj nodrošināt kvalitatīvākus nodarbību un mācību nometņu apstākļus. Pozitīvi I. Balakāns vērtē jaunsargu kustības izplatību.

Sadarbībā ar amerikāņiem
Mācībās Iecavā un Vecumniekos zemessargu rindās bija Ēriks Jānis Voits, kurš pašlaik dzīvo Lielvārdē. Dzimis un audzis viņš ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur arī iesaistījies līdzīgā militārajā veidojumā – Mičigānas štata nacionālajā gvardē. Savu darbošanos Zemessardzē pamato ar patriotisma un pienākuma jūtām, kuras viņam ieaudzinātas kopš bērnības. Augstskolā viņš iesaistījies studentu korporācijā «Talavija», kur patriotisma gars vēl vairāk izkopts. «Uz notiekošo Ukrainā nevar raudzīties ar vienaldzību. Tādēļ mums jāizkopj savas aizsardzības prasmes, kas šajās mācībās arī tiek darīts,» atklāj Ē. J. Voits.

Līdzās citiem pienākumiem mācībās viņš ir arī tulks diviem kareivjiem no ASV. Herberts Mervels ir ierindas seržants, savukārt Ēriks Broks ir inženiertehnisko darbu speciālists. «Bauskas Dzīvei» ASV kareivji uzteica mācību labo organizēšanu, kā arī mūsu zemessargu militāro sagatavotību. Ar dažādu kaujas uzdevumu izpildi nav problēmu, grūtākais ir apjaust komandas, jo tās var saprast tikai ar tulka palīdzību. Pozitīvi viņi vērtēja vairāku mūsu zemessargu angļu valodas zināšanas, kā sava veida eksotiku minēja iespēju izmantot padomju laikā ražotos Kalašņikova automātus.

ASV karavīru līdzdalību mācībās pozitīvi novērtēja arī A. Sarkans. Viņš atzina, ka inženiertehnisko uzdevumu izpildē amerikāņi ir pārāki, viņiem ir lielāka pieredze, darbojoties starptautiskajās militārajās operācijās. Savukārt amerikāņi ieinteresēti izzinājuši mūsu nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienību darbu. Šajā jomā mūsu pieredze un aprīkojums esot augstākā pakāpē.

Integrēt NBS sastāvā
No 1. oktobra Zemessardzes novadi tiek pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm. Izmaiņas nepieciešamas, lai Zemessardzi maksimāli integrētu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā un tā varētu iesaistīties valsts aizsardzības uzdevumu izpildē atbilstīgi NATO strukturālajam dalījumam. Lai paaugstinātu operatīvās rīcības iespējas, ir iecere veidot jaunu bataljonu Bauskā. A. Sarkans «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka politiski šāds lēmums ir pieņemts. Tagad amatpersonas izstrādā lēmuma īstenošanas shēmu. Par konkrētu laiku pašlaik vēl nevar runāt.

Lai paaugstinātu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Plānots turpināt zemessargu apmācības intensifikāciju, organizējot tās pēc nometņu principa vairāku nedēļu garumā.

UZZIŅAI

Mācību «Sapieru nometne 2016» leģenda
Nosacītais pretinieks sācis militāru agresiju visās trijās Baltijas valstīs. Pretinieka mērķis ir nošķirt triju valstu militāros grupējumus, lai neļautu tiem darboties saskaņoti. Latvijā agresors virzās augšup gar Daugavu. Zemessargu uzdevums ir nepieļaut pretinieka virzīšanos uz dienvidrietumiem Daugavas labajā krastā. Zemessargu inženiertehniskajām vienībām jānodrošina kaujas vienību mobilitāte un apgāde. Vienlaikus zemessargiem jātraucē iespējamā diversantu darbība, lai viņi nevarētu piekļūt militārās apgādes vienībām. Pretinieka pārvietošanās jāaiztur vismaz nedēļu, lai pa to laiku Kurzemē varētu sagatavoties sabiedroto spēku uzņemšanai.

FAKTI

Latvijas Republikas Zemessardze
1991. gada 23. augustā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem bija likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi». Tas noteica, ka Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

Pašreizējā Zemessardzes struktūra izveidota 2003. gadā. To veido 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados. Trešā Zemessardzes novada komandieris ir Rūdolfs Rudzuroga. Šī Zemessardzes novada štābs atrodas Rīgā, tā pakļautībā ir Studentu bataljons, 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, 19. nodrošinājuma bataljons, 22. un 27. kājnieku bataljons un 54. inženiertehniskais bataljons.

Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000. Līdz 2020. gadam zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 12 000 – 13 000.

Zemessardzes komandieris ir pakļauts NBS komandierim. No šī gada augusta Zemessardzi komandē brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.

Avots: Aizsardzības ministrija.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzspridzina ceļu un izbūvē helikoptera laukumu

Kategorijas