Darina tērpus muižu dāmām

2016. gada 7. septembris 00:00

1404

Rundāles novadā reģistrētā biedrība «Vēsturisko rekon-strukciju studija «Rokoko»» ir īstenojusi vairākus sadarbības projektus ar Zemgales muižu un piļu saimniekiem.

Vēsturisko tērpu atdarinājumi izgatavoti Lielvircavas un Mazmežotnes muižas, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāvēm. Pašlaik tiek šūta baroka kostīma versija diriģentam un Rīgas Senās mūzikas centra vadītājam Mārim Kupčam.

Paplašina darbības jomu
Vēsturisko tērpu rekonstrukcijai mākslas vēsturniece rundāliete Jeļena Forste un viņas meita Elīna Kuzņecova pievērsās 2000. gadā. Šī perioda visnozīmīgākais pasūtījums bija mecenātu Ināras un Borisa Teterevu finansētais projekts – Kurzemes hercoga Pētera un viņa sievas hercogienes Dorotejas tērpu versijas. Tagad abi kostīmi atrodas Rundāles pils muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Vēlāk tika nodibināta vēsturisko rekonstrukciju grupa, kuras dalībnieki ir Rundāles novada pieaugušie, bērni un jaunieši. Grupa piedalās svētkos un festivālos Rundāles pilī un dārzā, Rīgā, Lietuvā un citur.

Iespēju pasūtīt tērpu versijas beidzamajā laikā aktīvi izmanto arī vairāku tūrisma objektu saimnieki. Par sadarbību stāsta Jeļena Forste: «Pirmo pasūtījumu saņēmu no Jelgavas novada Platones pagasta Lielvircavas muižas, kad biedrības «Lielbaroni» vadītāja Zanda Zariņa lūdza izgatavot trīs kostīmus Annas Kareņinas laika stilistikā. Tie ir 19. gadsimta 70. gadi. Vienu tērpu pašuvām Zandai, otru – mazai meitenītei, bet trešais bija jātnieces kostīms. Līdz šim pamattēma, ko attīstu jau daudzus gadus, ir bijis rokoko stils, tāpēc vēlāku laikmetu tērpu darināšana man ir jauna un vilinoša joma.»

Iedvesmojošs seriāls
Ampīra stila kostīmu interesanta kolekcija tika izveidota pagājušajā gadā, iedvesmojoties no BBC televīzijas seriāla «Karš un miers» filmēšanas epizodēm Rundāles pilī. Jeļena Forste iepazinās ar filmēšanas grupas menedžeriem, kuri atļāva izpētīt 700 vēsturisko kostīmu atdarinājumus, kas filmēšanai tika atvesti no Sanktpēterburgas, Itālijas, Polijas un Lietuvas. Viņa spriež, ka dāmu tērpi izskatījās gana smalki, taču tiem pietrūka vēsturiskas precizitātes. Viskvalitatīvākie bija Polijas specializētā ražotnē šūtie Napoleona armijas mundieru atdarinājumi.

Pērn LLU pasūtīja tā dēvētā pēc Napoleona laikmeta tērpa rekon-strukciju, bet šogad jūgendstila kostīmu – Rundāles novada Mazmežotnes muižas īpašniece Iveta Burkāne. Vēl nekad Jeļena nebija šuvusi jūgendstila apģērbus. Nācās veikt pamatīgu izpēti, skicēt, izvēlēties piemērotus audumus, jūgendstilam raksturīgu apdari un aksesuārus. Meistare uzskata, ka tērps zilu toņu gammā ar savītu mežģīņu apdari un krāšņu cepuri pasūtītājai ļoti piestāv. Mazmežotnes muižas interjerā pēc rekonstrukcijas ir vērojamas jūgendstila iezīmes, tādēļ Ivetas izvēle šķiet pamatota.

Skatuves specifika
Šovasar pēc Rīgas Senās mūzikas centra pasūtījuma Jeļena Forste izgatavoja arī baroka operas «Orfejs» dalībnieku kostīmus – sengrieķu tuniku stilizācijas. Meistare atzīst, ka skatuves tērpu darināšana ir ļoti specifiska nozare. Izrādē aktieri daudz kustas, pārvietojas no viena spēles laukuma uz citu, tādēļ kostīmiem jābūt ērtiem, bet tērpu rekonstrukciju apvienot ar skatuvisko darbību ir visai sarežģīti.

Operas izrāde notika brīvā dabā Bauskas pils pagalmā ar nosacītu fonu un bez dekorācijām. Internetā Jeļena noskatījās «Orfeja» iestudējumus vairākos Eiropas operteātros un tikai tad ķērās pie darba. Dažus mulsināja fakts, ka trupas dalībnieku tērpi ir krāsaini, nevis balti, jo valda stereotips, ka antīkajā Grieķijā visi ģērbās tikai baltās tunikās. Diriģents Māris Kupčs atzinīgi novērtēja meistares veikumu un rosināja turpināt sadarbību.

LLU pasūtītā vēsturiskā tērpa versija ir tapusi, izmantojot mākslinieka Fransuā Žerāra 1816. gadā gleznoto Kurzemes hercoga Pētera meitas, Dino hercogienes Dorotejas portretu. Pēc Napoleona perioda īpatnības raksturo Jeļena Forste: «Tolaik Francijas aristokrāti aizrāvās ar Austrumu motīviem, jo karagājienos Napoleona armija bija daudz sirojusi pa Tuvo Austrumu zemēm un Ēģipti. Šie reģioni eiropiešiem vēl bija eksotika. Vēsturiskā tērpa atdarinājumā, ko demonstrē LLU docente Lāsma Līcīte, arī ir labi redzami austrumnieciski elementi – turku stila tunika un turbānam līdzīga galvassega. Jelgavas pilī kāzu viesiem un apmeklētāju grupām tiek piedāvāta izklaidējoša un izglītojoša programma, kuras saturs veltīts hercogienei Dorotejai.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darina tērpus muižu dāmām

Kategorijas