Pļaujas svētki uztur latviskumu

2016. gada 5. septembris 00:00

2422

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» sestdien, 3. septembrī, ar saimnieka Mārtiņa Mediņa uzrunu un tvaika dampja svilpienu tika atklāti gadskārtējie Pļaujas svētki.

Jau astoto rudeni lauku sētā pulcējās vīri un sievas, kas prot turēt rokās senos darbarīkus un kurbulēt tehniku, amatnieki, rokdarbnieces, saimnieki un saimnieces, latviskās dzīvesziņas daudzinātāji – muzikanti, dziedātāji un dancotāji.

Kuplā pulkā bija saradušies apmeklētāji – gan pieaugušie, gan bērni, lai vērotu un iesaistītos daudzveidīgajās izdarībās. Ciemos bija atbraukuši arī Vecumnieku novada domes draugi no Lietuvas – Biržu rajona pašvaldības pārstāvji.

Lini un vīzes
Demonstrējumu laukā vienlaikus tika pļauta labība, rakti kartupeļi, vākta kukurūza. Darbīga noskaņa valdīja «Ausekļu dzirnavu» sētā, kur Bārbeles mazpulcēni kopā ar skolotāju Voldemāru Barenu kūla un tīrīja graudus, šķiroja kartupeļus, smalcināja kukurūzu, veica dažādus mājsaimniecības darbus. Pulka interesentu vēlējās redzēt, kā pavasarī iegādātais tvaika dampis «Ruston Garett» darbina slaveno Latvijā ražoto kuļmašīnu «Imanta», kā tiek palaists ūdensdzirnavu pirmais gaņģis. Lieli un mazi iesaistījās atrakcijās pie vējdzirnavām, laivoja pa Iecavas upi.

Liela interese bija par linu apstrādes procesu, ko varēja izzināt, praktiski darbojoties. Visaizrautīgāk augus kulstīja un sukāja bērni; pieaugušie ieklausījās Bārbeles pagasta amatnieces Daces Žuromskas stāstītajā. «Bērniem te ļoti patīk, jo var praktiski darboties. Es nekad nebiju redzējusi, kā apstrādā linus. Liels darbs jāiegulda, lai tiktu pie linu blūzes vai kleitas,» sacīja Liena Lazda no Mārupes.

Sen aizmirsto vīžu pinēja arodu demonstrēja Aina Pika no Bauskas novada Īslīces. Viņa šo prasmi apguvusi Brīvdabas muzejā pie Pētera Zvirbuļa; mazus, bet svarīgus knifiņus ierādījis Latvijā slavenais meistars Ēvalds Inspēters. «Meklēju sev domubiedrus,» atklāj amatniece. «Darbs nav no vieglajiem. Ja viss jau sagatavots, viena apava darināšana prasa trīs stundas. Visgrūtāk ir savākt materiālu – liepu lūkus, apstrādāt tos, lai vīze pītos gluda un skaista.»

Ventspilnieki slavē bārbeliešus
Pirmo reizi «Ausekļu dzirnavās» bija sastopams stikla pūtējs Andrejs Virbulis no Ventspils, kurš darina nelielas skaistuma lietiņas no stikla stienīšiem. Diemžēl procesu nepaguva redzēt visi gribētāji, jo «nojuka aparāts». Interesenti labprāt iegādājās košos suvenīrus: zaķīšus, kaķīšus, pelītes, vardītes, čūskas, skorpionus, ziedus u. c.

Meistara dzīvesbiedre Biruta neslēpa sajūsmu par «Ausekļu dzirnavās» redzēto: «Te ir tik skaisti un interesanti! Apbrīnojami, cik daudzveidīga ir savākto seno priekšmetu un tehnikas kolekcija! Tā ir daudz apjomīgāka par Ventspils brīvdabas muzejā esošo krājumu.»

Pīrāgu smarža ļaudis aizvilināja uz dzirnavu ēku, bet kņada un ugunskuru dūmi rādīja ceļu pie saimniecēm, kas piedāvāja nobaudīt dažādus gardumus. Daudziem kārojās pamieloties ar kartupeļu pankūkām, iestiprināties ar Bauskas saimnieces Dairas Jātnieces gatavoto kailgraudu miežu putraimu un zirņu biezputru, kam aizdarā bija ar sīpoliem sacepts speķis. Sātīgākas maltītes cienītāji bļodā vēl lika prāvu tikko kulta sviesta piku.

Ar skanīgām dziesmām visas dienas garumā ļaudis gan darbam iekustināja, gan atpūtai noskaņoja muzikanti Albīns Baļčūns un Aigars Urtāns no Bauskas novada, ar lustīgiem priekšnesumiem uzmundrināja Mārupes novada sieviešu vokālais ansamblis «Dzelde» un Stelpes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs.

Loterija un atmiņas
Svētku noslēgumā, paslēpušies zem lietussargiem, apmeklētāji pulcējās pie Trīnes klētiņas, kur notika loterija. Laimestā varēja iegūt «Ausekļu dzirnavu» suvenīrus, ieejas biļeti uz nākamajiem Pļaujas svētkiem, amatnieku darinājumus, kā arī maišeli miltu un kartupeļu.
«Pļaujas svētkus apmeklēju pirmoreiz. Man te viss ļoti patika. Redzētais rosināja atcerēties studiju gadus, kad rudenī tikām nosūtīti uz kolhozu rakt kartupeļus. Arī vēsturiskais auto raisīja atmiņas par tālajiem laikiem, kad, ar meijām rotātā kravas kastē sasēduši, braucām ekskursijās,» pagātnē kavējās Vecumnieku iedzīvotāja Baiba Kļaviņa.

«Uz «Ausekļu dzirnavām» vienmēr braucu bez kompānijas, jo tieši vienatnē šajā vidē varu «šķīstīties» un apzināties savu etnisko izcelsmi, apjaust savas tautas kultūras mantojumu, tradīcijas, vērtības, lai nesajauktos ar pasauli. Gan Sējas, gan Pļaujas svētki manī uztur latviskumu, neļauj pazaudēt piederības izjūtu, kas ir gan mūsu tautas saknes, gan tās nākotne,» pauda kāds vīrs brieduma gados, kurš atklāja vien to, ka esot īstens zemgalietis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pļaujas svētki uztur latviskumu

Kategorijas