Vētru plosītā mazā Roņu sala

2016. gada 2. septembris 00:00

469

Droši vien ir grūti atrast motorlaivas, kutera vai jahtas īpašnieku, kas vismaz reizi mūžā nebūtu aizkuģojis līdz Roņu salai Igaunijā. Neviens kaimiņzemes stūrītis neatrodas tik tuvu. No Kolkas ostas tikai 37 kilometri, mazliet vairāk no Rojas, bet attālums no Rīgas ir 97 kilometri.

Divu stundu brauciens
Nesen jūras ceļojumā uz Roņu salu pievienoties piecu braucēju grupai mani uzaicināja pieredzējuši kuģotāji. Saulainā rītā ar motorjahtu izbraucām no Rīgas un pēc divarpus stundām pietauvojāmies salas ostā. Tā ir mazmazītiņa. Atsevišķā līcītī atrodas kuterīšu un buru laivu piestātne, lielākie peldlīdzekļi noenkurojas pie akmens mola.

Vienīgais sabiedriskais transports, kas siltajā sezonā Roņu salu savieno ar sauszemi, ir neliels prāmis. Dažas reizes nedēļā tas ierodas no Pērnavas, kas ir tikpat tālu kā Rīga vai Tallina. Jau vairākas dienas pirms mūsu ierašanās prāmja regulārā satiksme tika pārtraukta brāzmaino vēju un viļņu dēļ, tādēļ salinieki kuģi gaida kā vīziju, kas piepeši parādīsies pie horizonta.

Mākslinieka dvēsele
Ikviena jūras transporta līdzekļa piestāšanu Roņu salā pa rāciju koordinē ostas pārvaldnieks – simpātisks, jauneklīgs, vairākās valodās runājošs igaunis Prīts – salas pastāvīgais iedzīvotājs. Visus kapteiņus viņš apkampj kā brāļus, vīri dzirkstī asprātībās, dalās nule veiktā brauciena niansēs. Jau vēlāk, kad mūsu kompānija rāmā vakarā sēž uz klāja, lūkojoties pilnmēnesī un zvaigznēs, motorjahtas kapteinis bezierunu kategorismā apgalvo: «Bez Prīta Roņu salas ostas vispār nebūtu! Pirms gadiem 15 te vēl nekas neatgādināja ostu, kurā var pietauvoties visdažādāko izmēru jūras transports. Prīts ir ne vien Roņu salas neaizstājams satiksmes koordinators, bet arī ļoti talantīgs fotogrāfs.»

Mājās interneta meklētājā ievadu atslēgvārdus «Priit Kapsta» un atrodu brīnumainu kolekciju. Viņš fotografē tikai salas ikdienas mirkļus, ostu, savu bērnu, vietējo sieviešu portretus. Prīta attēlos ir kaut kas tik neaizsargāts, patiess un civilizācijas kņadas nesabojāts. Igaunijas vietnēs izlasu, ka pērn viņam bija personālizstāde Ņujorkas Igauņu namā. Prīta Kapstas fotogrāfiju aplūkošana pēc atgriešanās no ceļojuma man nozīmēja uztveres dimensiju paplašināšanu.

Režisors mēra postenī
Mūsu rīcībā uz salas ir tikai trīs stundas, jo meteodienests ir izsludinājis nelabvēlīgu laika prognozi. Vēl līdz tumsai ir jāpagūst atgriezties kādā no tuvākajām Kurzemes ostām. Prīts paziņo, ka grupu gaida pārsteigums – Roņu salas iepazīšana mēra Jana Urveta vadībā. Viņš mūs iesēdina pašvaldības busiņā un ved uz ievērojamākajām vietām.

Jans ir aizrautīgs stāstnieks – erudīts, intelektuāls un asprātīgs. Sāres novada Roņu salas pagasta padomes vadītāja amatā viņu ievēlēja pirms diviem gadiem. Konkursā uz šo posteni piedalījās 33 pretendenti, stāsta Jans un piemetina: «Acīmredzot mani izraudzīja tāpēc, ka vairākus gadus Tallinas pašvaldībā vadīju starptautiskus projektus. Pirms tam visu darba mūžu biju Tallinas Leļļu teātra galvenais režisors, ar izrādēm apbraukājām pusi pasaules. Nu esmu pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Roņu salā. Vienlaikus man ir uzticēti policijas pilnvarotā pienākumi.»

Skolā desmit audzēkņu
Roņu salā dzīvo 60 cilvēku, bet dzīvesvietu ir deklarējušas vēl 30 personas. Piecas no tām ir Zviedrijas pilsoņu ģimenes. Aptuveni 20 darbspējīgo iedzīvotāju ir nodarbināti salas infrastruktūras objektos – ostā, vietējā termoelektrostacijā, pamatskolā, pasta nodaļā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, divos privātajos veikaliņos, trijās viesu mājās.

Roņu salas pamatskolā pašlaik mācās desmit bērnu. Izglītības iestādē strādā septiņi skolotāji. Jans Urvets teic, ka atrast pedagogus nav viegli, jo noslēgtā dzīve mazā kopienā pilsētniekus nevilina. Ir nepieciešama papildu motivācija. Pedagoga algas likme Igaunijā ir 990 eiro. Dzīvojot uz salas, var veidot uzkrājumus, jo naudu nav, kur tērēt.

Hercoga portrets
Meža ielokā līdzās atrodas mūra un koka baznīca. Jans rāda salas arhitektūras lepnumu – vienīgo Baltijā saglabājušos un rekonstruēto 17. gadsimta koka baznīcu. Izbrīnā apstājos, dievnamā ieraugot Kurzemes hercoga Vilhelma portreta kopiju, kura oriģināls glabājas Rundāles pils muzejā. Turpat eksponēti divi Ketleru ģerboņi. Glezna ir atsauce uz laikmetu, kad Roņu sala atradās Kurzemes hercogistes valdījumā.

Šogad salas luterāņu baznīcā sāka kalpot jauns mācītājs – tallinietis, kurš ir arī ērģelnieks un komponists. Iepriekšējais garīdznieks pēc 90. dzimšanas dienas svinībām pārcēlās uz Tallinu.

Inženiera Eifeļa pēdas
Salas vēsturiskā bāka, kas tūristiem atvērta tikai šogad, ir unikāls industriālais piemineklis. Tās projektēšanā, pēc diezgan droši zināmiem avotiem, 19. gadsimta 70. gados ir piedalījies slavenais franču inženieris Gustavs Eifelis. Tolaik Igaunija atradās Krievijas pakļautībā. Tās valdība bākas projektu pasūtīja Francijā. Konstrukcija izgatavota Havras rūpnīcā. Jans Urvets uzskata, ka fakts par Eifeļa līdzdalību vēl jāprecizē. Starp citu, O. Kalpaka metāla konstrukciju tilts Liepājā arī projektēts pēc Eifeļa skices.

Roņu salas bāka ir atjaunota, iesaistoties investīciju projektā. Pa vītņu kāpnēm bākas tērauda korpusā uzkāpjam skatu laukumā, no kura pārredzama visa sala. Saulainā dienā saskatāma arī Kurzemes krasta kontūra. Roņu salai, ko klāj meži un apjož smilšu pludmales, ir dabas rezervāta statuss, un tas ir palīdzējis ainavu saglabāt neskartu.

Bākas uzrauga koka nams, kas celts 19. gadsimtā, ir salas lielākā ēka. Pārējās, arī pašvaldības mītne ar stiklotu verandiņu, atgādina miniatūras rūķu mājiņas. Šogad pamatskola tiks pārcelta uz bākas uzrauga māju, jo sāksies ilgi gaidītais remonts. Tas ir kārtējais projekts, kurā saņemts finansējums infrastruktūras uzlabošanai.

Ilgais klusuma periods
Man gribas uzzināt, kā jūtas cilvēki noslēgtā vidē, katru dienu redzot vienas un tās pašas sejas, ainavas un apzinoties, ka nekas nemainīsies. Vienīgie ārpasaules notikumi ir prāmja pienākšana vai lidmašīnas nosēšanās. Jans Urvets stāsta: «Katru gadu 1. septembrī salā iestājas absolūts klusums. Tas ilgst līdz maijam. Vētru dēļ prāmju satiksme rudenī tiek pārtraukta. Ziemā, ja vien ir labvēlīgi apstākļi, lai nolaistos, salu ar sauszemi savieno vienmotora lidmašīnas reisi divas reizes nedēļā. Tā piegādā pārtiku un pasta sūtījumus. Ja kāds saslimst, neatliekamo palīdzību sniedz salas vietējie mediķi, taču, ja gadījums ir komplicēts, rīkojam teletiltu ar Tallinas ārstiem. Viņi ekrānā redz pacientu un konsultē. Ja slimnieku nepieciešams hospitalizēt, no Tallinas izsaucam specializēto helikopteru.»

Jans Urvets apliecina, ka visgrūtāk risināmas ir psiholoģiskās problēmas, kas aktualizējas tumšajā gadalaikā. Tad pašvaldības vadītājs kļūst par starpnieku dažādu intrigu un ģimenes strīdu novēršanā. Jābūt pieredzei un diplomātijai, lai spriedzi nepadziļinātu. «Rudens un ziema man paiet, rakstot projektus, kas arī ir radošs darbs. Šeit ir mana ziemeļu Kapri sala. Protams, mani apmeklē ģimenes locekļi, arī pats šad tad aizbraucu uz Tallinu,» teic Roņu salas amatpersona.

UZZIŅAI

Roņu (igauņu valodā – Ruhnu) sala Rīgas jūras līcī ir 11,9 kvadrātkilometrus liela.

No 13. gadsimta uz salas dzīvoja zviedri.

1921. gadā Roņu sala nokļuva Igaunijas īpašumā.

Zviedri 1944. gadā devās uz savu etnisko dzimteni. Pēc Otrā pasaules kara salu sāka apdzīvot igauņi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vētru plosītā mazā Roņu sala

Kategorijas