BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Izdzīvošanas programmu Iecavas mūzikas skolai finansē pašvaldība

Izglītība

2009. gada 7. septembris 10:03

609
Izdzīvošanas programmu Iecavas mūzikas skolai finansē pašvaldība

Mazāk nekā trešdaļu no pērn valsts budžeta piešķirtās dotācijas šogad saņems Iecavas mūzikas skola.Pašvaldība gan radusi iespēju finansēt «izdzīvošanas programmu». Vecāki, pat gribēdami, lai bērni turpina apgūt mūziku, vairāk par pārdesmit latiem mēnesī par to nav gatavi maksāt.«Pati esmu spēlējusi kokli Iecavas mūzikas skolā, un arī meita Laura gribēja apgūt šo instrumentu,» tā «Bauskas Dzīvei» stāsta Mūzikas skolā sastaptā Ieva Novicka. Ja krīzes dēļ skolas pastāvēšana būs apdraudēta, ģimene varētu maksāt nedaudz lielāku skolas naudu, taču diez vai vairāk par desmit latiem mēnesī, viņa atzīst. Vairāki citi laikraksta aptaujātie vecāki teic, ka varētu maksāt līdz divdesmit latiem, bet ne vairāk.Tomēr vecākiem prasīto maksu Iecavas pašvaldība nav palielinājusi un pagaidām neplāno to darīt – kopš janvāra tā ir astoņi lati mēnesī par vienu audzēkni. Nauda valsts budžeta apcirpto dotāciju lāpīšanai rasta, samazinot pašvaldības administratīvos izdevumus. Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka simts tūkstoš latu ietaupīti, samazinot algas Domes vadībai par 30 – 40%, darbiniekiem – par 20%, deviņus cilvēkus nācies atlaist, deviņiem par pusi samazināta darba slodze. Domes vadītāja alga pirms nodokļu samaksas tagad ir 900 latu: «Nevar pašvaldības vadītājs saņemt vairāk par 1000 latiem, ja skolotājs par vienu slodzi saņem 250! Krīze attiecas uz mums visiem,» tā J. Pelsis.Grozījumus šī gada budžetā, līdzekļus pārdalot par labu Mūzikas skolai, Sporta skolai un pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanai, jau apstiprinājusi Finanšu komiteja, un par tiem, visticamāk, otrdien, 8. septembrī, nobalsos novada Dome, teic J. Pelsis.Iecavas mūzikas skolas direktore Anda Šteina skaidro, ka pašvaldība kompensē tādu kā «izdzīvošanas minimumu», kurā bērniem apgūstamā mācību programma gan sevišķi nav apcirpta, lai arī stundu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā pērn. 1. un 2. klašu audzēkņiem būs pa vienai solfedžo stundai agrāko divu vietā, pusotra specialitātes stunda divu vietā, un vispārējās klavieres skolēni no 5. klases varēs apgūt par maksu. Audzēkņu skaits Iecavas mūzikas skolā ir plānotais – 82, vēl 24 mācās par maksu, ir liela interese par maksas kursiem pieaugušajiem. Skola pēc iespējas neatteiksies no dalības koncertos un konkursos, kur iecavnieku koklētāji, pianisti, vokālisti u. c. nereti bijuši laureātu godā. Mācību kvalitāte būšot augsta, audzēkņi varēšot turpināt izglītību arī specializētajās mūzikas skolās.Mazāka stundu skaita dēļ samazināta skolotāju slodze. Iecavas mūzikas skolā šogad strādā 11 pedagogi iepriekšējo 16 vietā. Daži aizgājušie skolotāji bijuši pensionāri, citi izvēlējās bezdarbnieka pabalstu mazās algas vietā. Palicējiem slodze ir vien par pāris stundām mazāka, tāpēc atalgojums jūtami nesamazinās.Bijusī vijoles skolotāja Aiva Avotiņa izšķīrusies par aiziešanu no darba, jo divās mūzikas skolās viņai vairs nav sanākusi pilna slodze. «Līdz novembrim saņemšu bezdarbnieka pabalstu, nopietni domāju par došanos strādāt uz ārzemēm, jo Latvijā vairs perspektīvu neredzu,» atzīst pieredzējusī pedagoģe.Viņas darbu Iecavā pārņēmusi Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrante Evija Embovica: «Gribu gan pati muzicēt, gan mācīt bērniem vijoļspēli. Ceru, ka krīze nevilksies ilgi. Lai arī situācija nešķiet spoža, cenšos uz to skatīties pozitīvi un izmantot katru darba iespēju.»Par mūzikas skolu izglītības modeli un sistēmu nākamgad nav skaidrības, jo līdz 1. oktobrim to izstrādā īpaša Kultūras ministrijas darba grupa, stāsta A. Šteina. Neziņa galvenokārt valdot par skolu finansējumu, kura avoti var būt trīs – valsts, pašvaldības vai vecāki. Mūzikas pedagogi cer, ka jaunā kārtība neiznīcinās līdz šim padarīto.

Kategorijas

Kategorijas