Svitene – 180 ziemvasarās *
2016. gada 31. augusts 00:00

Svitenes pils (Schloss Schwitten), no kuras pavisam netālu Rundāles pils ansamblis un Līvenu muižnieku ligzda Mežotnē, Eiropas augstmaņu aprindās bijusi labi zināma. Kā izpētījis Imants Lancmanis, lieliskas balles Svitenē rīkotas 1842. un 1843. gadā. Balle te notika 2016. gada 16. jūlijā, šoreiz tāpēc, ka aizritējuši 180 gadi kopš Svitenes pagastam sava skola, kura mainījusies līdzi varām un demogrāfijai.
Skolas aizsākumi meklējami tuvāk Bērsteles muižas teritorijai. Līdzās mājām «Audzes» saglabājušās 1871. gadā celtās svitenieku skolas aprises. Pirmais Svitenes skolotājs Jēkabs Rozenbergs guldīts Cielavu kapos. Viņa laikā skolēni rakstījuši ar zoss spalvām un uz skolu nesuši sveces telpu apgaismošanai. Lielākais pavērsiens Svitenes gaismas pils vēsturē noticis 1920./1921. mācību gadā, kad pamatskola pārcelta uz pili. Audzēkņu skaits Latvijas brīvvalsts pirmajā desmitgadē tuvojas diviem simtiem. 1936. gadā Svitenes skolu beidz Arvīds Rozentāls, kura meita Īra tagad te strādā.
Skolas vadība gadu gaitā bijusi spilg-tu un neordināru personību rokās. Kārlis Hammers pēckara gados iedibinājis augstu kordiriģēšanas kultūru. Viņa dēls, arī Kārlis, arī diriģents, – ar smaidu piebilst, ka tēvs, steidzoties uz koncertu, dažkārt apsējis divas kaklasaites. Svinīgajā pēcpusdienā tika sveikti skolā strādājušie pedagogi, godināti 1946. gada absolventi Modra Laukmane un Jānis Zemtautis. Pēdējais atcerējās, kā ar zirga pajūgu braukuši līdz tuvākajai birzij, lai izlaiduma dienai sagādātu meijas.
Latviešu tautai drūmajā 1949. gadā Svitenes pilī darbu sāk viena no pirmajām Zemgales lauku vidusskolām. Tās komandām augstas vietas sporta sacensībās, audzēkņi piedalās republikas matemātikas olimpiādēs. 1951. ga-da rudenī ar Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta diplomu Svitenē ierodas Biruta Lemberga. 2016. gada jūlijā skolotājai tuvu 90 gadu slieksnis, tiekoties ar bijušajiem audzēkņiem, acīs aizkustinājuma asaras.
Artūrs Veinbergs, vēlāk Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks, Svitenē rīkoja tik aizraujošas ķīmijas stundas, ka absolventi nevarēja neizvēlēties šī virziena studijas. Universitātē ķīmiju studēja bijušais svitenieks Jānis Polis, kurš akadēmiķa Solomona Hillera vadībā Brežņeva laikos kļūst par remantadīna tēvu. Viņa izgudrotais pretgripas līdzeklis atnesa slavu Latvijai un peļņu ražotājiem, bet ne laimīgu mūža nogali Jānim jau neatkarīgā valstī.
Vidusskolas 1957. gada absolventu pulciņā ir Anna Ābele, meitene ar iekšēja protesta garu. Sākot ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju, Latvija viņu pazīst kā Augstākās padomes un Saeimas deputāti Annu Seili. Viņai īpaši nopelni Valsts zemes dienesta izveidē.
Vidusskola Svitenē darbojas līdz 1963. gadam: slikti ceļi, sarucis bērnu skaits, un novada izglītības centrs pārceļas uz Pilsrundāli. Tagad lepnajā Svitenes pilī mājo 26 mākslas skolas audzēkņi. Gunta Novika, sviteniece 44 gadu garumā, vada Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienību Svitenes skolu. Tajā ir pirmsskolas grupiņas un četras sākumklases, kam mājvieta citā, nesen pārbūvētā mājā. Jaunās un spriganās audzes pārstāvji kuplināja 16. jūlija programmu. Kristīne Emiljanoviča tā iejutās Vizmas Belševicas mazās varones Billes pasaulē, ka varētu domāt – startē jauno aktieru iestājeksāmenā!
Īra Rozentāle Svitenes skolu beigusi 1974. gadā, studējusi Mākslas akadēmijā. Dažas viņas gleznas varēja aplūkot skolas 150. jubilejā 1986. gadā. Tagad vairākas klases rotā jauno svitenieku darbi. Īra, kas pēc tēva nāves dzīvo dzimtas mājās «Grundiņi» aiz Svitenes parka un Virsītes upes, mākslas skolas audzēkņiem un studistiem māca zīmēšanu, glezniecību un kompozīciju. Skaistā vide ir pateicīga vieta plenēriem, un profesionālie mākslinieki gleznas dāvina novada kolekcijai.
Svitenē skanēja daudz labu vārdu un vēlējumu. Skolai ir sava himna ar latviešu valodas skolotājas Veltas Kočajevas vārdiem. Kā iedvest pastāvīgu rosību aizvien majestātiskajā pilī? Ar Eiropas fondu un pašvaldības ieguldījumu izdevies restaurēt daļu iekštelpu un atsegt parketu, kas klāts pirms vairākiem gadsimtiem.
Svitenes skolas 180 ziemvasaras (profesora Riharda Treija sinonīms vārdam gads) aizvadītas dažādos ritmos un režīmos. Sarkanbaltsarkanais karogs pie tās no jauna pacelts 1989. gada 18. novembrī. Svitenes pils spodrināma kā rota nevien Rundāles novada, bet visas Zemgales un Latvijas vainagā.
* Raksts pārpublicēts saīsināti no Austrālijas izdevuma «Latvietis» 26. augusta numura.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»