Diennakts traumpunktā dežurēs divi dakteri
Bauskas slimnīcai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) piedāvājusi finansējumu 11 tūkstoš latu apmērā mēnesī diennakts traumpunkta darbībai. Tas nav pietiekami, tomēr ir kaut kas panākts. Lasītāji un pat deputāti joprojām nesaprot, ko Bauskas slimnīca šajā situācijā piedāvā un nodrošina. Slimnīcas valdes loceklis Uģis Zeltiņš informē, kādu palīdzību Bauskas slimnīcā var saņemt pašlaik.Ārstniecības iestādes pirmajā stāvā līdzšinējās uzņemšanas nodaļas telpās būs traumpunkts. Tur augu diennakti dežurēs reanimatologs, ķirurgs, un cilvēkiem ir, kur meklēt neatliekamo palīdzību. Intensīvās terapijas nodaļā paliek viena divas gultas pacientiem, kuriem līdz pārvešanai uz citu slimnīcu var izmantot dzīvības uzturēšanai nepieciešamo aparatūru.Slimnīcas pirmajā stāvā ir arī dienas stacionārs. Tur pacients ierodas ar ģimenes ārsta nosūtījumu, bet medikamentus iegādājas pats. Jāmaksā pieci lati dienā. Ja cilvēks nevar vakarā tikt uz mājām, samaksā divus latus kā par viesnīcu, pārguļ nakti un no rīta turpina ārstēties dienas stacionārā. Tāpat samaksā un pasūta maltīti, jo ēdināšanas uzņēmums slimnīcā turpina darbu. Ja, piemēram, guļ slimnīcā Jelgavā, maksāt vajag 12 latu dienā, te Bauskā sanāk ar nakšņošanu septiņi lati.Slimnīcā saglabājas operāciju bloks, varēs veikt nelielas operācijas, ķirurģiskas manipulācijas. Tomēr tikai daļu no tām finansē valsts, pārējās ir par maksu. Piemēram, sastrutojušu apendicītu Bauskā operēt vairs nevarēs. Arī dzemdības nepieņems, jo valsts finansējuma tam nav.Bauskas slimnīcas otrajā stāvā (bijusī ķirurģijas nodaļa) ir aprūpes gultas, finansējums atļauj uzņemt līdz 20 pacientiem. Veseļoties var līdz 16 dienām vienā reizē. Aprūpes gultās pacienti atlabst pēc operācijām vai ārstē hroniskas kaites.Runājot par neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu, Uģis Zeltiņš uzsver, ka varētu ar kvalificētiem speciālistiem nodrošināt vēl vienu ekipāžu, bet nav mašīnas. Jaunums ir tas, ka VOAVA pieļāvusi NMP pacientus nogādāt uz tuvāko slimnīcu, kas Vecumnieku novadā dzīvojošajiem ir Stradiņa klīnikā Rīgā, nevis kā iepriekš minēts – Jelgavas pilsētas slimnīca.Jāņem vērā, ka, sakarā ar pacientu pārvadāšanu uz Jelgavu un Rīgu, palielinās izdevumi NMP vajadzībām. Turklāt, no maija līdz oktobrim parasti ir no 300 līdz 500 izsaukumu mēnesī, turpretī ziemā šis skaitlis strauji palielinās līdz pat 800.Uģis Zeltiņš vērtē – ja notiek smaga avārija ar vairāk par četriem nopietni cietušajiem, pašreizējā situācijā NMP nevar tos vienlaikus ne paņemt, ne aizvest uz citu slimnīcu. «Sniedzot neatliekamo palīdzību, visu izšķir laiks. Stunda ceļā līdz slimnīcām Jelgavā vai Rīgā var būt nāves spriedums cilvēkam. 31 gadu strādāju medicīnā, bet tādu ārprātu kā tagad nevarēju ne paredzēt, ne iedomāties,» saka Uģis Zeltiņš. Viņš uzskata, ka valstī vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju, lai būtu iespēja saņemt starptautisko organizāciju palīdzību, kas vajadzīga arī veselības aprūpei.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»