Netradicionāli balta

2016. gada 29. augusts 00:00

Latvijas Mikologu biedrība par «Gada sēni 2016» izraudzījusies bārkstaino mušmiri (Amanita strobiliformis). Tiek gaidīti ziņojumi par bārkstainās mušmires atrašanas vietām no visas Latvijas. Par atradumiem iedzīvotājus aicina informēt Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Mikologu biedrību vai interneta vietni senes.lv, skaidro Dabas muzeja speciāliste Inita Dāniele.

Augstkalnē aug plaši
Par sēnes atrašanu šogad pirmā ziņojusi Jeļena Belova, kura jau 5. jūlijā Tērvetes novada Augstkalnes pagasta centrā novērojusi apmēram divdesmit eksemplāru.

Mikologu biedrībā konstatēts, ka sēne šogad sākusi augt arī Siguldā, vietā, kur tā novērota jau vairākus gadus. Senes.lv ziņo, ka Latvijas Mikologu biedrības izraudzītā gada sēne jau sezonas sākumā sagādājusi varenu pārsteigumu, izaugot iepriekš nereģistrētā daudzumā un arī agri. Līdz šim bārkstainā mušmire Latvijā bija atrasta septiņās vietās – Oglainē, Elejā, Lielplatonē, Ikšķilē, Tērvetē, Siguldā un Augstkalnē.

J. Belova stāsta, ka agrāk nebūt nav zinājusi, ka tā ir kādas retas sugas sēne. «Pēc profesijas esmu veterinārārste, un bioloģija man ir ļoti mīļa. Pagājušajā gadā Augstkalnē biju safotografējusi šīs sēnes. Bildes parādīju bioloģijas skolotājai Skaidrītei Urbānei, viņa savukārt tās nosūtīja Mikologu biedrībai. Mikologi lūdza turpmāk pavērot, vai bārkstainās mušmires arī citus gadus parādās šajā vietā. Tā nu sanāca, ka šogad diezgan agri fiksēju, ka tās šeit aug gana plaši,» atceras Jeļena.

Viņa jau senāk ievērojusi kādu vietējo iedzīvotāju, kura šīs sēnes lasījusi lietošanai uzturā, tiesa gan, diez vai zinot, ka ēsta tiek mušmire. Jeļena teic – tagad, pazīstot bārkstainās mušmires, viņa tās apkārtnē ievērojusi vairākkārt.

Reta visā Eiropā
Dabas muzeja speciālisti raksturo – «Gada sēne 2016» ir liela, skaista mušmire, kas gan nav tradicionālajā sarkanajā krāsā, bet gandrīz balta. Par piederību mušmirēm liecina vienmēr baltās lapiņas, gredzens uz kātiņa, kārpiņas uz cepurītes virsmas un maksts pie kātiņa pamata. Nosaukums «bārkstainā» cēlies no daļējā plīvura atliekām, kas bagātīgi klāj cepurītes malu. Sēne ir reta visā Eiropā un tādēļ daudzviet, arī pie mums, aizsargājama. Tā nav indīga, dažkārt pat minēta kā ēdama, tomēr aizsargājamās sēnes ēšanai vākt nedrīkst, turklāt to viegli sajaukt ar indīgām mušmirēm.

Cepurīti sākumā klāj vatains plīvurs, kas apakšpusē savieno tās malu ar kātiņu, tādējādi slēpdams lapiņas. Pēc laika plīvurs saplīst stūrainās kārpās un lielās bārkstīs, kas paliek bagātīgi aplipušas ap cepurītes malu un kātiņu, taču vēlāk izzūd. Aug lapukoku un jauktos mežos, kā arī parkos pa vienai vai mazskaitlīgās izkliedus grupās vasarā un rudenī. Latvijā ir ļoti reti sastopama, tāpēc iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā. Ēdama, taču šāda statusa dēļ to nevajadzētu vākt ēšanai.

Sēņu valsts ir daudzveidīga dzīvo organismu grupa, ko veido vairāk nekā 50 000 sugu. Sēnes dzīvo gan augsnē, gan ūdenī un augos, tāpat arī ikviena cilvēka un dzīvnieka organismā. Latvijā konstatēts ap 1080 cepurīšu sēņu sugu, 43 varietātes un 14 formas, no kurām lielākā daļa ir ēdamas, 33 – indīgas un pārējās – neēdamas vai arī sēnes, kuru nozīme uzturā nav zināma.

Mušmires (Amanita) ir aptuveni 600 sugu liela mušmiru dzimtas ģints, kas iekļauj vienas no indīgākajām pasaules sēņu sugām, lai gan dažas mušmiru sugas ir arī ēdamas. Aptuveni 95 procenti no visiem nāves gadījumiem, ko izraisījusi saindēšanās ar sēnēm, ir no mušmiru ģints sēnēm. Pati indīgākā mušmiru ģints pārstāve ir zaļā mušmire. Visspēcīgākais toksīns indīgajās mušmirēs ir alfa-amanitīns.

Pēc senes.lv datiem, pirmo reizi Latvijā bārkstaino mušmiri konstatējis F. E. Štolls 1919. gadā Jelgavas novada Vircavas pagasta Oglainē. Nākamo reizi tā pamanīta tikai 20. gadsimta otrās puses sākumā divās citās vietās Dienvid-zemgalē. Pēc tam sekojis vēl ilgāks pārtraukums, raisot aizdomas par sugas izzušanu Latvijā. Tomēr kopš 21. gadsimta sākuma tā uzieta piecās (varbūt sešās) vietās. Pašlaik droši zināmas ir deviņas atradnes, bet informācija nemitīgi tiek papildināta ar jaunām. Vēl nepārbaudīts eksemplārs nesen nogādāts Dabas muzejā, tāpat Mikologu biedrība saņem fotogrāfijas un aprakstus par jaunām sēņu atradnēm Latvijā un aicina cilvēkus turpināt tās iesūtīt, ja ir aizdomas, ka izdevies uziet reto bārkstaino mušmiri.

Raksturīgās īpašības

Cepurīte pelēcīgi iedzeltena, ar stūrainām kārpām un bārkstīm; diametrs 10 – 15 cm, paretam pat 20 cm.

Lapiņas cepurītes apakšā sākumā tīri baltas, vēlāk viegli iedzeltenas, mīkstas, ar pārslainām šķautnēm.

Kātiņš balts, ar bārkstīm un biezu gredzenu, kas ar laiku izzūd; garums 12 – 20 cm; resnums 2 – 3 cm.

Mīkstums balts, sākumā ar neizteiktu smaržu, vēlāk ar nepatīkamu zivju smaku un nepatīkamu garšu.

No senes.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Netradicionāli balta

Kategorijas