BauskasDzive.lv ARHĪVS

Papildina krājumus ar vēsturiski nozīmīgām liecībām

Papildina krājumus ar vēsturiski nozīmīgām liecībām

Bauskas muzeja darbinieki ar savu ieguldījumu un līdzcilvēku dāvinājumiem muzeja krājumu laika gaitā papildinājuši ar daudziem vēsturiski nozīmīgiem priekšmetiem. Lai saglabātu liecības par Bausku un tās apkārtnes dzīvi, 20. gadsimta otrajā pusē organizētas vairākas zinātniskas ekspedīcijas. To laikā iegūts daudz vērtību.

No viensētām – uz ciematiem
Kad īstenots lēmums par pāreju no viensētām uz ciematiem, Bauskas muzeja darbinieki  devušies vairākās zinātniskās ekspedīcijās. Pirmā rīkota Vecsaulē 20. gadsimta 70. gadu sākumā. Izbraukuma mērķis bijis vākt materiālus par dzīvi no 19. gadsimta beigām līdz pat konkrētajam laikam. Iedzīvotāji bijuši atsaucīgi, jo par ekspedīciju informēts arī vietējā laikrakstā.

Eksponāti gūti no dažādām iestādēm, organizācijām un privātpersonām. 1973. gadā rīkota ekspedīcija uz Vecsauli un Īslīci, kur lūkotas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā izmantotās lauksaimniecības mašīnas un darbarīki. Pierakstītas ziņas par lauksaimniecības kalpu, vaļinieku (bezzemnieki, kas saimnieka istabā vai pirtiņā īrēja gultasvietu un ar savu darbu norēķinājās par mitekli), pusgraudnieku (zemes nomnieki, kas apstrādāja svešu zemi ar savu inventāru un darbaspēku un saņēma pusi ražas), rentnieku, sezonas strādnieku dzīvi cariskās Krievijas un «buržuāziskās» Latvijas laikā. Vāktas atmiņas un dokumenti par kolhozu dibināšanu un pirmajiem kolektīvās saimniekošanas gadiem, papildināta informācija kolekcijai «Bauskas rajona iedzīvotāji – Lielā Tēvijas kara frontēs».

Izstrādāti maršruti
Pirms braucieniem veikti nozīmīgi priekšdarbi. Sagatavošanās sākusies ar ekspedīcijas apstiprināšanu darba plānos. Muzeja direktors izdevis pavēli par pētījuma organizēšanu, grupas sastāvu, maršrutu un darba izpildes laiku. Par pētījuma vadītāju apstiprināja muzeja fondu vai kādas nodaļas darbinieku, kam bija metodiska un praktiska pieredze ekspedīciju darbā.

Sākumā apzināta izraudzītā pagasta vēsture. Zinātniskās ekspedīcijas plāns izstrādāts, balstoties uz publicētajiem un nepublicētajiem vēstures avotiem, vispārējo un speciālo literatūru, ekspozīciju plāniem, vēstures arhīvu un fondu materiālu izpēti, iedzīvotāju reģistriem, konsultācijām ar speciālistiem, kā arī izpēti zinātnisku komandējumu laikā. Rīkoti arī izlūkošanas braucieni uz attiecīgo rajonu vai objektu, dibinot sakarus ar vietējo komunistu partijas «šūniņu» un citiem. Bija jāinformē par ekspedīcijas mērķi un laiku, jāvienojas par nepieciešamo palīdzību un sadarbību. Izlūkošanas brauciena laikā vai īsi pirms tā vietējā presē bija jāpublicē informācija par ekspedīciju.
 
Izstrādāti arī konkrēti maršruti. 1973. gada brauciens uz Vecsauli bija šāds: Mēmeles labais krasts un Bauskas–Jaunsaules–Skaistkalnes ceļš, Jaunsaule un lielceļš Jaunsaule–Ozolaine. Maršruta sākotnējais garums bija 25 kilometri, ekspedīcijas gaitā Vecsaules ciemā apzinātas 19 mājas. Tajā pašā gadā ekspedīcijā uz Īslīci apzinātas 30 sētas, maršruta garums bija 28,5 kilometri: Bauska–Krievgale–Pograņica–Lībieši–Īslīce.

Konkrēti pienākumi
Katram pētījuma dalībniekam bija konkrēts pienākums. Dažam vajadzēja veidot būvju skices, cits vāca datus par ēku celšanas laiku, iedzīvotājiem un dažādiem notikumiem. Kāds gatavoja ekspedīcijas dienasgrāmatu, fotografēja un fiksēja atmiņas, rakstīja priekšmetu pieņemšanas un nodošanas aktus, inventāra grāmatas un fonotēkas uzskaites žurnālu. Tas bija ļoti rūpīgs darbs, jo katru priekšmetu vajadzēja dokumentēt. Iegūtos materiālus sistematizēja un sagatavoja nodošanai muzeja fondos vai restaurācijai, ja tas bija nepieciešams.

Ekspedīcijas laikā iegūti dažādi priekšmeti, pierakstītas atmiņas par vēsturiskiem notikumiem. Dienasgrāmatas ierakstā par Vecsaules ciema «Zariņiem» lasāms: «Ēkas celtas 1922. gadā. Buržuāziskās Latvijas laikā piederējuši 15 ha zemes, četras govis, divi zirgi. Zemi apstrādājuši paši. Īpašnieks Krampulis Kārlis Jāņa d., Pirmā pasaules kara dalībnieks, I Daugavgrīvas strēlnieku pulka strēlnieks. Iegūtas atmiņas par Pirmo pasaules karu.» Savukārt ieraksts par  Īslīces ciema «Jaunuzbaļiem» vēstī: «Īpašniece Gustiņa Emīlija Jāņa m. Dzīvojamā ēka ar māla dakstiņu jumtu. Muzejs ieguva koka spīļarklu ar metāla lemešiem, divlemešu zirgvilkmes arklu, svarus, sakņu smalcinātāju, pašgatavotu veļas mazgāšanas palīgierīci, atmiņas par kolhoza dibināšanu Īslīces pagastā un bēgļu gaitām Pirmā pasaules kara gados Krievijā.»

Jaunieguvumu izstādes
Dažkārt ekspedīciju noslēgumā rīkotas muzeja jaunieguvumu izstādes. 1983. gadā eksponēti 1982. gada vasaras brauciena uz Rundāli atradumi: sadzīves priekšmeti – mēbeles, lādes, čemodāni, somas, apavi, apģērbi, trauki u. c., kā arī darbarīki – grāmatu sējēja, kurpnieka, galdnieka, kalēja, lopkopja, zemkopja rīki, veļas mazgāšanas un maizes cepšanas piederumi. 1982. gadā Bauskas muzeja fondi papildināti ar 1163 vienībām, 907 no tām iegūtas Rundāles pagastā. Ekspedīcijas mērķis toreiz bija vākt etnogrāfiskus priekšmetus, ziņas par 1905., 1917. – 1919., 1940. – 1941. gadu, apkopot materiālus par kolhozu dibināšanu, to izaugsmi, aplūkot celtniecības objektus, Rundāles vēstures un kultūras pieminekļus.

No Īslīces ciema 1984. gadā atvesti 409 priekšmeti – būvamatnieku darbarīki, gultas, skapji, pūra lādes, tekstilijas un daudz kas cits. Visinteresantākā un vēsturiski vērtīgākā bija zemnieku brīvlaišanas grāmata jeb 1861. gada 19. februārī apstiprinātais likums «Par zemniekiem, kas vairs nav dzimti». To dāvinājusi Otīlija Pūne no Velēnu mājām. Bagātīgs bijis arī 1989. gads – Brunavas ciema Panemunes pagasta ekspedīcijā pamatfondā iegūtas 1015 vienības, palīgfondā – 221.

Dažās mājās ekspedīcijas dalībniekiem durvis netika atvērtas, jo nebija pierasts ļaut svešiniekiem ieskatīties kūtsaugšā, bēniņos, nebija rasts dāvināt noputējušas un nodilušas lietas, sarūsējušu nenosakāmas izcelsmes vai pielietojuma dzelzs gabalu.

Glābt no bojāejas
Bauskas muzeja krājumu joprojām veido dažādu ekspedīciju materiāli. Daudz vērtīgu liecību varētu atrast arī mūsdienās, taču ne visi apzinās, kādas lietas jāglābj no aizmirstības un bojāejas. Ja pamanāt kādu priekšmetu, ko, iespējams, būtu vērts nodot muzejam glabāšanā, esat laipni aicināti sazināties ar Bauskas muzeju.