Problēma – ideju trūkums

2016. gada 29. augusts 00:00

787

Septembrī sāks strādāt Bauskas biznesa inkubators, kuru vadīs Iecavas novada uzņēmējs, eksporta konsultāciju speciālists Uldis Maniks. Viņš pirms vairākiem gadiem kopā ar ģimeni sāka atjaunot dzimtas mājas Rosmes pusē, vienlaikus pierādot, ka labam uzņēmējam nav šķērslis dzīvošana ārpus Rīgas lauka vidū.

Kāpēc kandidējāt biznesa inkubatora vadītāja amatam?
– Patiesībā mani pierunāja piedalīties, pats pēc savas iniciatīvas diez vai būtu devies uz kandidāta interviju. Tā kā cilvēki acīmredzot kaut ko manī bija saskatījuši, pieteicos, un man tur ir personiska interese. Tas ir darbs, ko esmu darījis līdz šim, tikai citādā griezumā. Tas ir jauns izaicinājums – vai varu sasniegt kaut ko virs vidējā, kas līdz šim noticis biznesa inkubatoru darbā valstī? Saskatu tur daudzas nepareizas pieejas, un man ir idejas, kā paveikt darbu, lai iznākums būtu labāks un katrs atbalstā ieguldītais eiro pēc iespējas vairāk eiro atnestu atpakaļ.

Vai pats esat izmantojis valsts atbalstu kā jaunais uzņēmējs?
– Nē, nekad, man tas ir apgrūtinoši, jo patīk darīt lietas pēc sava prāta, bet jebkurš atbalsts nozīmē ierobežojumus, un man ierobežojumi nepatīk. Tagad man būs nosacījumi, taču pēc pārrunām secinu, ka man būs dota diezgan liela brīvība, un tur būs manevru iespējas, kā panākt rezultātu. Tas nav tīri administratīvs amats, kur izpildu priekšrakstus, jauno uzņēmumu atbalsts ir radošs lauciņš.

Kurš biznesa inkubators Latvijā jūsu vērtējumā ir ar labiem rezultātiem?
– Precīzi uz šo jautājumu nevaru atbildēt, bet galvenā problēma biznesa inkubatoros visā Latvijā ir labu ideju trūkums. Idejas vairāk ir vietās, kuras ir lielākas un attīstītākas, pilsētās, kur rosās vairāk uzņēmīgu cilvēku, ar kuriem inkubatoram vieglāk strādāt. Taču nav teikts, ka cilvēkiem, kas dodas uz inkubatoru, tā pakalpojumi ir vajadzīgi. Viņš varbūt ir tik spējīgs, ka viņam atbalsts nav vajadzīgs. Tad ir liels jautājums – vai investētais eiro vajadzīgs vietā, kur jau ir spēcīgs uzņēmējs un viņam vēl kādu kriksi iedod, vai arī tāds, kuram tieši pietrūkst neliela atbalsta, un viņš rada kādu jaunu darbavietu?

Vai uzņēmējdarbības attīstība saistīta ar dažādām vecuma grupām?
– Jau desmit gadu Amerikā pēta, kas noteic, vai cilvēks var būt uzņēmējs. Vēl nekas nav simtprocentīgi skaidrs, bet ir priekšstati, pētījums paplašinājies un notiek arī Zviedrijā, kas ir tuvāk mūsu mentalitātei. Galvenais secinājums – jauno uzņēmēju vecums visbiežāk ir 25 – 44 gadi, un svarīgākais nosacījums ir spēja uzņemties risku. Ir papildu nianses – ģimene, apkārtējā vide, mantiskais stāvoklis u. c. Uzņemties risku nozīmē – ja jums ir pēdējie 100 eiro, vai esat gatavi to ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis azartspēlēs vai lēnām tos iztērēt, meklējot algotu darbu, kas būtu drošāks risinājums. Ir cilvēki, kam stabilitāte ir svarīgāka, tāpēc viņi strādā algotu darbu, un tā ir viņu īstā vieta.

Vai mūsu sabiedrības uzņēmējdarbības potenciāls ir izmantots?
– Pašlaik ir «status quo», proti – cilvēki, kas ir gatavi nodarboties ar uzņēmējdarbību, to arī dara, un viņiem nevajag palīdzību. Taču ir tādi, kam ir spējas, bet kaut kā trūkst – iedrošinājuma, papildu zināšanu, neliela atbalsta, un viņi var kļūt par uzņēmējiem. Ar šo grupu jāstrādā ne tikai inkubatoriem, bet visiem, kas ieinteresēti uzņēmējdarbību attīstīt. Procentuālais potenciālo uzņēmēju skaits mūsu sabiedrībā nav liels, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm.

Ko jūs jaunajiem uzņēmējiem varēsit piedāvāt biznesa inkubatorā?
– Inkubatorā man no valsts ir iedalītas lietas, ar kurām operēt. Mans darbs ir sniegt cilvēkiem atbildes uz jautājumiem, kas var būt arī pavisam vienkārši. Cilvēkam ir ideja prātā, un viņš vaicā – ko tu par to domā? Es to novērtēju, ja ideja ir «garām», viņš par to aizmirst un domā nākamo. Ja tā ir laba, mēs to attīstām solīti pa solītim. Katrā brīdī es redzu, kas viņam vajadzīgs, piemēram, pasaku, kā strādāt mazumtirdzniecības tīklā, kā iegūt bankas kredītu vai finansējumu no nepazīstama bagāta cilvēka jeb «biznesa eņģeļa». Biznesa inkubators nenozīmē, ka es sēžu uz naudas maisa, izdalu katram 100 vai 200 eiro, ej un rosies! Biznesa inkubators palīdz iesācējiem samazināt bankrota riskus. Nav noslēpums, ka deviņi no desmit jaunajiem uzņēmumiem nestrādā ilgāk par pāris gadiem. Inkubatora uzdevums ir palīdzēt pēc iespējas vairāk iesācējiem veiksmīgi attīstīties.

Kāda ir izpratne par uzņēmējdarbības atbalstu pašvaldībās?
– Pašvaldības ir dažādas – lielākas un mazākas, un katrai ir savas problēmas. Mazākām uzņēmējdarbības atbalsts neinteresē, un tas ir loģiski – ja nav ne finansējuma, ne cilvēkresursu, ko tur var gaidīt? Tāpēc Bauskas novadā lielāka rosība ir šajā virzienā, bet Iecavas novadā tas faktiski nenotiek. Jautājums – vai to vajadzētu mainīt, jo tirgus agri vai vēlu pats saliek visu pa plauktiņiem. Jāsaprot, vai pašvaldība ar savu darbību var kaut ko uzlabot. Ja, piemēram, Iecavas novadā pie dzelzceļa vajag attīstīt uzņēmējdarbību, tad to var izdarīt. Ja pašvaldībā to nesaprot, to grūti panākt. Bauskā pašvaldībai pozitīvi ir tas, ka te ķeras pie efektīvākā ceļa – visvienkāršāk un ātrāk var uzņēmējdarbību attīstīt, atrodot investorus ar kapitālu un darbības pieredzi, kas var iedot piecas un vairāk darbavietas.

Pašvaldība var piedāvāt zemi, infrastruktūru, kur darboties, tā ir kā novada pārdošana jeb mārketings. Tas prasa nelielu ieguldījumu cilvēkresursos – pārdošanas speciālistos, bet infrastruktūra gan ļoti dārgi maksā, un jārēķina, vai tas jāiegulda no pašvaldības budžeta, vai labāk piesaistīt privāto investoru. Uzņēmējiem iesācējiem patīk biznesa parki – ir telpas, kuras īrēju, ja neizdodas – aizeju. Tad nav pašam jāpērk īpašums un jāriskē ar ieguldījumu, ja neesi drošs, ka lieta aizies.

Kādam reģionam strādās Bauskas inkubators?
– Bijušajam Bauskas rajonam – Bauskas, Rundāles, Vecumnieku, Iecavas novads. Man ir pozitīvs skats uz robežu pastiepšanu, piemēram, Vecumnieku novada norisēs piedalās kaimiņu Neretas novada Mazzalves pagasts. Tas ir izcils piemērs, kā ar uzņēmējdarbību var panākt teritorijas attīstību. Tur var redzēt, kāda bija situācija un kā tā mainījusies ar lopkopības saimniecību attīstību. Tagad vieta ir zināma visā Latvijā un ārpus tās.

Vai uzņēmējdarbībai ir gatava Latvijas sabiedrība?
– Sabiedrība jādala divās daļās – viena ir ar potenciālu, kas gatava kaut ko darīt, un otrai tā pirmā daļa būtu jāatbalsta. Par otro es neesmu īsti pārliecināts, un tieši tāpēc uzņēmējdarbības attīstība ir zema. Daļa sabiedrības ģimenē vai draugu lokā par uzņēmējiem runā tikai sliktu – nemaksā algas, sabojā ceļus, piesmirdina visu Bausku, ko te atkal būvēs, mums te neko nevajag... Ja tu taisi krelles, it kā atbalsta, bet, ja plāno ko lielāku, uzreiz ir protesti. Tajā pašā laikā daudzi žēlojas par algām vai palikšanu bez darba – kāpēc nav rūpnīcu, ko tā valsts domā?! Būtu labi, ja sabiedrība uz uzņēmējdarbību skatītos pozitīvi, saprastu, ka tikai uzņēmumi dod valstij ienākumus un iedzīvotājiem labklājību.

Kāda ir skolas loma?
– Uzņēmējus audzina visur, kur notiek audzināšana, sākot no ģimenes. Skolai ir liela loma, un te varētu vēl ko darīt. Ir mācību uzņēmumi, taču man šķiet, ka lielākā daļa skolēnu biznesa plānu ir par krellēm, kosmētiku, atpūtas pasākumiem – tādiem nieciņiem. Tas jauniešus interesē, taču tad nav jābrīnās, ka neveicas ar eksakto priekšmetu apguvi. Jāsaprot, ka reālā ražošana ir centrs, serviss nepastāv bez ražošanas. Tiklīdz jāražo kaut kas, kur nav tikai roku darbs, bet arī smadzenes klāt, jābūt izpratnei par fiziskiem un tehniskiem procesiem, nepietiek ar pliku sociālo zinātņu bakalauru. Jo tehnoloģiski specifiskāku lietu tu spēj radīt vai nodrošināt īpašu kvalitāti, jo lielāka būs spēja konkurēt. Tāpēc vidusskolā jābūt mācībām par tehniskām lietām, un man grūti saprast, kāpēc ar to neiet. Ar to jāstrādā skolām, ministrijai, pašvaldībām.

Kā cilvēki ar idejām saņems jūsu padomu?
– Es darbu inkubatorā sāku septembrī, un katrs ar ideju man var zvanīt un aprunāties. Telpas ir Bauskas vecpilsētā, tās vēl iekārtos birojam, tur varēs rīkot domubiedru sarunas, tikšanās ar vajadzīgiem cilvēkiem. Izveidošu saziņas grupas sociālajos medijos. Galvenais – lai ikviens ar interesi par uzņēmējdarbību, kas strādā algotu darbu, pārdomā, vai nebūtu vērts apspriesties par savas idejas piepildīšanu. Inkubatora darbu plānoju organizēt elastīgi un radoši, kad cilvēkiem tas ir vajadzīgs – agri no rīta vai vēlu vakarā. Kad uzņēmumi nostabilizēsies, viņi varēs iekārtot savu darbības bāzi.

Uldis Maniks
Dzimis 1977. gada 12. aprīlī, dzīvo Iecavas novada «Lielklāšķinos» Rosmes pusē.

Izglītība: starptautisko ekonomisko attiecību bakalaurs, mārketinga speciālists, studējis eksporta vadību, starptautisko ekonomiku un biznesu.

Darba pieredze: kopš 1995. gada tirgus pētnieks, projektu un uzņēmumu vadītājs, eksperts uzņēmumu stratēģijas izstrādē, mārketingā, investīcijās un eksporta konsultācijās dažādos uzņēmumos; kopš 2013. gada SIA «EarsWorks» valdes loceklis.

Valodas: latviešu, angļu, krievu.

Sabiedriskā un politiskā darbība: «Patrias Filistru» biedrības biedrs, politiskās partijas «Vienotība» biedrs, «Patrias Vēstnesis» redaktors.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Problēma – ideju trūkums

Kategorijas