BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Jauns mācību gads

«Bauskas Dzīve»

2016. gada 26. augusts 00:00

114
Komentāri: Jauns mācību gads

Kāda ir bērnu sagatavotība skolai, kam jāpievērš lielākā uzmanība?

Tagad ir vienkāršāk
Solvita Jakubenoka, trīs bērnu māmiņa Mežotnes pagastā:
Visi mani bērni iet skolā – 11., 6. un 3. klasē. Vecākā meita mācās ģimnāzijā. Tur jāpērk vestīte, bet tā ir vienīgā formas sastāvdaļa. Abas meitas izglītojas Mežotnes pamatskolā – te formu nevajag, galvenais, lai tīras drēbes. Izvēle apģērbos mūsdienās ir lielāka, tomēr nopirkt nav vienkārši. Pārsvarā braucam uz Rīgu. Bauskā ir grūtības ar vidējiem izmēriem – ir vai nu mazam bērnam, vai lielam. Vajadzīgo izmēru atrast nav viegli.
Pirms vairākiem gadiem bija grūtāk – skolās pieprasīja darba burtnīcas, kuras bieži vien nevarēja dabūt. Sūtīja no Rīgas, kopēja, dalījās ar citiem bērniem. Lielākā pro-blēma jau bija ne tik daudz nauda par darba burtnīcām, cik grūtības tās atrast. Tagad šādu prasību nav, skolas nodrošina ar darba burtnīcām, vecākiem jāapgādā bērni ar kancelejas piederumiem.
Vērtējot pabalstu, ko Bauskas novada dome piešķir daudzbērnu ģimenēm, – 55 eiro vienam skolasbērnam, jāatzīst, ka šī summa aptuveni atbilst tam, cik izmaksā vienu bērnu sagatavot uz skolu, jo bez apģērba un apaviem parasti vajag arī somu, rakstāmpiederumus, klades, burtnīcas. Pat ja pērc atlaižu laikā, summa savācas. Lai arī cenšos visu iegādāties laikus, šāds pašvaldības atbalsts ir noderīgs. Tiem, kas mazāk turīgi, tas ir ļoti svarīgs.

Pirms darba – izgulēties un paēst
EDĪTE LAUNIECE, CODES PAMATSKOLAS 1. KLASES AUDZINĀTĀJA:
Vairākums pirmklasnieku ar skolu, tajā esošo kārtību un noteikumiem jau ir iepazīstināti, jo te mācījušies arī bērnudārza grupiņās. Tomēr skolēna statuss ir kas īpašs. Svarīgi, lai mājās bērniem par skolu stāstītu labu, nevis biedētu. Bērni ir jāuzteic, cik viņi jau ir lieli un gudri, ka varēs iet skolā un daudz ko iemācīties.
Pēc vasaras darba ritmā nav viegli ieiet pedagogiem, kur nu vēl skolēniem. Tādēļ ir svarīgi jau ar pirmajām mācību dienām ievērot pareizu miega režīmu. Tā ir vecāku atbildība – sekot līdzi, lai bērns vakaros aiziet laikus gulēt. Ir jākontrolē pie datora, pie televizora pavadītais laiks. Svarīgi, lai skolēnam mājās būtu sava darba vide. Vislabāk tas būtu rakstāmgalds, pie kura viņš mācītos pareizi izkārtot lietas, sēdēt un strādāt. Ilggadējā darba pieredze liecina, ka diemžēl ne visās mājās bērniem rītos tiek gatavotas brokastis. Rūpīgi jāizvērtē, vai pirmklasniekam, kurš dzīvo līdzās skolai, tiešām nepieciešams ņemt līdzi mobilo telefonu.
Mācības skolā ir darbs, uz kuru jānāk piemēroti saģērbtam. Tā nav bērnu ballīte, kurā var ierasties, cik nu iespējams krāšņā un neparastā tērpā. Apģērbam jābūt ērtam, tīram. Vecākiem jāsaprot, ka neizgulējies, nepaēdis un pienācīgi nesaģērbies mazais cilvēciņš nebūs nekāds strādātājs.

Jālabo stāja
Anna Krieva, ģimenes ārste Iecavā:
Gandrīz visi manā ģimenes ārstes praksē Iecavas novadā reģistrētie pirmklasnieki, kopskaitā 60, izgājuši pārbaudes pirms mācību gada sākuma. Tikai daži aizkavējušies, un tos kopā ar vecākiem gaidām pēdējās dienās pirms 1. septembra.
Visi saņēmuši profilaktiskās potes. Mazajiem bērniem manā praksē ar redzi viss ir kārtībā, ja arī kādam ir nelielas novirzes, tās vēl ir normas robežās. Lielākā daļa bērnu pirmsskolas periodā izgājuši vīrusu saslimšanu adaptācijas posmu. Ir atsevišķi bērni, kas arī skolā biežāk slimo, tomēr kopumā skolēni slimo mazāk nekā bērnudārznieki.
Visvairāk problēmu pirmklasniekiem ir ar stāju. Tās ir sekas nepietiekamām kustībām un ilgajai sēdēšanai pie datoriem, telefonu spaidīšanai. Bērniem vajadzētu vairāk vingrot un peldēt. Iecavā peldbaseins ir liela pro-blēma, jo reti kura ģimene var bērnus izvadāt uz peldēšanu citos novados. Man kā ārstei ļoti patiktu, ja peldēšanas nodarbības notiktu regulāri.
Sporta stundās vajadzētu vairāk pievērsties vingrošanai, taču tas ir pedagogu jautājums. Bērniem patīk izkustēties kopā ar vecākiem, arī tas var palīdzēt. Esmu novērojusi, ka vecākiem Iecavā nav pretenziju pret sportu, drīzāk pašiem bērniem, sasniedzot pusaudžu vecumu, vairs negribas iet uz treniņiem, te varētu palīdzēt ģimenes un skolas sadarbība.