Sadzīvo atpūta un ražošana

2016. gada 26. augusts 00:00

411

Iecavnieku domubiedru grupa, kas jau gadiem apmeklē dažādas vietas Eiropā, jūlijā nedēļu pavadīja Austrijas pilsētas Zalcburgas apkaimē.

Kūts aromāts
Ceļotāja Sarmīte Avota saka – spilgtākais iespaids bija atpūtnieku un vietējo mierīgā attieksme pret saimniecībām, kas strādā turpat līdzās mītnes vietām. «Govju kūtīm un ganībām ir neizbēgamais aromāts, pa ciemata ceļiem brauc traktori, kalnu pļavās pastaigājas mājlopi, bet neviens par to neuztraucas, jo saprot – bez ražotājiem nebūs labklājības,» secina iecavniece.

Daudzviet Austrijas laukos redzami vēja ģeneratori, uz ēku jumtiem ir saules baterijas. «Elektroenerģija vajadzīga gan mājām, gan ražotnēm, un austrieši neiebilst pret dzīvošanu līdzās zaļam enerģijas avotam,» vērtē Sarmīte.

Varēja apskatīt apgabala sākotnējo pārticības avotu – sāls raktuves, ar kuru ienākumiem apkaimē uzcelta lielākā daļa piļu un ciematu. «Mēs no austriešiem varam mācīties, kā vienlaikus saglabāt dabas vērtības un izmantot civilizāciju – ceļus, elektrību, nevis pretoties jebkādām pārmaiņām un iebilst pret jauniem ražošanas objektiem,» uzskata S. Avota.

Visur ūdeņi
Katru vakaru ceļotājiem bija iespēja izbaudīt peldi – te kalnu ezerā vai termālajā baseinā, te ūdens atrakciju parkā. Augstākās apskates vietas sasniegtas ar pacēlājiem, kas izvietoti visur, tāpat kā tūristu takas, pa kurām visu var apstaigāt kājām.

Dahšteinas kalnu masīvā, kas iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, Traunas upes ielejā un pie kalnu ūdenskritumiem Sarmīti pārsteigusi dabas varenība. 3000 m augstumā Krimlas ūdenskrituma kaskādes apskatāmas trijās pakāpēs, ko sasniedz pa gājēju celiņu. Gollingas ūdenskritums ar 75 m kaskādi ir vienīgais Austrijā, kuru var redzēt no viena skatpunkta.
«Tur sapratu, ka cilvēks, salīdzinot ar ūdeni, akmeņiem, kalniem, ir nekas. Vari mēģināt ko savaldīt vai mainīt, bet daba nav prognozējama un uzvarēs vienmēr,» secina ceļotāja.

Pāriets Štubnerkogels – augstākais trošu tilts Eiropā. «Kalnos bija migla, tāpēc iespaidīgāko panorāmu neredzējām, taču man pieti-
ka – ja redzētu visu, varbūt nebūtu uz tilta uzkāpusi,» smejas Sarmīte.

Nav perfekti, bet ir skaisti
Garšteinas ielejā vērojuši izcilu piekūnu šovu. «Stiegl» darītavā varēja izpētīt alus tapšanas procesu, bet nebija jāvelk ne čības, ne cepures kā parasti Latvijā. Bīskapa pilī pārsteidzis strūklaku šovs un teātris ar kustīgām figūrām, kas darināts pirms 400 gadiem un joprojām darbojas bez remonta.

Sarmīte kā dārzniece novērojusi, ka dobes Zalcburgā un citur veidotas praktiski – lai mazāk jākopj. «Tur puķes un krūmi, ko šeit lolojam, lekni aug dārzā un brīvā dabā. Ja pa vidu ir kāda nezāle vai mauriņš nav perfekti nopļauts, neviens par to neuztraucas, jo izskatās dabiski skaisti. Mirabellas pils dārza rožu dobes, salīdzinot ar Rundāli, gan izskatās mazāk koptas,» iespaidus atklāj braucēja.

No Hohenzalcburgas cietokšņa pirms mājās braukšanas Zalcburga apskatīta no augšas. «Mājās braucot, autobusā rādīja filmu «Mūzikas skaņas». Tas bija ļoti aizkustinoši, jo pirms tam apskatījām vietas, kur tā uzņemta,» braucēja ir saviļņota.
Kalnos Sarmīte salasījusi tēju – raspodiņus un mārsilu. Jau izmēģināta atvestā ziede – locītavas nesāp!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sadzīvo atpūta un ražošana

Kategorijas