Viens otram vajadzīgi

2016. gada 26. augusts 00:00

1619

Šodien, 26. augustā, Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Sutrās» Viesturs un Maija Sutras atzīmē laulības 55 gadu jubileju.
Pārim ir divi dēli. Abi ir precējušies, šķīrušies, tā iznācis. Mazbērni kopā sanāk deviņi, un vecvecāki nešķiro, vai vedeklu atvasēm ir asinsradniecība vai nav. Visi ir mazbērni. Vēl brīdis – un septembrī sagaidāms, ka pāris kļūs par vecvecākiem.

Ko sastrādāja, to izlaboja
«Mēs bijām pilnīgi dažādi. Viņam prātā vienmēr bija medības, zveja, plinte, makšķere. Viss, kas man neinteresēja,» atceras Maija. Nav bijis domu ko mainīt. «Mans tēvs par laulību teica tā: «Kādu kurpi uzvilksi, tādu valkāsi.»,» atceras «Sutru» saimniece. Un Viesturs vienmēr bijis goda vīrs – ja kādreiz ko arī sastrādājis, tad pats visu izlabojis.

Abi uzauguši atšķirīgās ģimenēs. Maijai paveicies vairāk – saimi padomju represijas neskāra, un viņa uzaugusi ģimenē, kur visiem bijis lemts turēties kopā. 1958. gadā beigusi vidusskolu Limbažos un uzreiz tikusi Medicīnas institūtā Rīgā. «Gadiem ejot, sapratu, ka ir atšķirība, kādā ģimenē cilvēks ir audzis. Es zināju, kas ir mājas, kas ir ģimenes svētki, bet viņš bija Sibīrijas bērns,» pauž «Sutru» saimniece.

Sibīrijas bērns
Sutru ģimeni 1941. gadā aizveda uz Sibīriju, Viesturam toreiz bija tikai 11 gadu. 2006. gadā Viesturs piedzīvoja plaušu infarktu, kas ietekmēja smadzeņu darbību. Daudzas atmiņas par neseno pagātni ir pagaisušas, bet Sibīrija vēl aizvien prātā. Toreiz izdzīvot palīdzējuši labi krievu cilvēki. «Mēs nenomirām, pateicoties īstiem sibīriešiem un viņu palīdzībai,» vēl aizvien pārliecināts Viesturs.

Uz Sibīriju aizveda Elzu un Voldemāru ar pieciem bērniem – Miervaldi, Mirdzu, Viesturu, Ilgu un Modri, jaunākajam nebija vēl gada. 1941. gada 14. jūnijā, kad saimes izšķīra pa vilcieniem, ģimene tēvu redzēja pēdējo reizi. Sutru bērni 1946. gadā atgriezās dzimtenē, diemžēl bez Modra, kura dzīvībiņa izdzisa jau izsūtījuma otrajā gadā.

Pēc atgriešanās Latvijā Viesturu iesauca Sarkanajā armijā. Pārnācis no dienesta, viņš sāka strādāt par taksometra šoferi, nodarbojās ar brīvo cīņu, kļūstot par sporta meistaru.

Konfektes un karbonāde
Mīlestība no pirmā acu skatiena – tāds ir Sutru pāra mīlas stāsts. «Brīvdienās ar vilcienu devos pie vecākiem ciemos, tad svētdien atpakaļ. Reiz atbraucu pirmdienas rītā, un vajadzēja tikt uz kopmītnēm Pārdaugavā. Mums, Medicīnas institūta studentēm, bija formas cepurītes, un taksometru šoferi zināja, kur mums jānokļūst. Naudas bija maz – tēvs toreiz iedeva 50 rubļu, ievārījuma burciņu un speķa gabalu. Piebrauca taksometrs, iekāpa pasažieri, un viena vieta palika brīva. «Jums uz Mārupes ielu?» šoferis paprasīja un piedāvāja brīvo vietu. Brauc, skatās spogulī, beigās aizslēdz durvis un prasa, lai pasaku vārdu un uzvārdu, citādi ārā nelaidīs. Pateicu, kā sauc, un tā pirmā tikšanās beidzās,» tā laika notikumi Maijai vēl aizvien ir dzīvā atmiņā.

Pēc nedēļas Viesturs sameklējis meiteni kopmītnēs, atnesis konfektes. Vēlāk uzlūdzis uz teātri un kafejnīcu. «Toreiz aiziet kaut kur paēst – tas bija kas īpašs. Visu laiku bijām pusbadā. Mācību laikā Stradiņa slimnīcā pusdienās bija tik vien kā ūdeņaina šķeltu zirņu zupa,» atminas «Sutru» saimniece. Vārdadienā Viesturs uzaicinājis pat uz restorānu «Rīga». «Karbonāde bija pa visu šķīvi,» smaidot stāsta Maija.

Piecas paaudzes
Jauniete 1961. gadā pārcēlusies dzīvot pie Viestura, un 26. augustā Limbažos abi nosvinējuši kāzas. Ieradušies vīra paziņas – sportisti, svarcēlāji, lauzēji, un viss pasākums bijis piepildīts ar sportiskiem cīniņiem starp vīra un sievas radiem.

Latvijas neatkarību atgūstot, saņemts atpakaļ Sutru zemes īpašums. Viss uzcelts teju no jauna – pēc dedzināšanas mēģinājuma no ēkas bija palikuši gandrīz tikai pamati. Maija teic, ka šajā vietā dzīvojušas piecas Sutru paaudzes – Viestura vecvecāki un vecāki, tagad arī viņu bērni un mazbērni.

Nama saimnieka saslimšana 2006. gadā daudzus plānus izjauca. «Sākumā viņu nepareizi ārstēja. Visu mūžu bija problēmas ar kāju, un slimnīcā to arī ārstēja. Pēc mēneša konstatēja, ka plaušu infarkts. Domāja, ka neizdzīvos, bet organisms ir tik stiprs, ka jau desmit gadi pagājuši kopš tā laika,» stāsta Maija.

Laulības baznīcā
Pirms pieciem gadiem aizvadītas lielas svinības par godu laulības zelta jubilejai. Savulaik pāris sarakstījies dzimtsarakstu nodaļā, bet Viesturam nācis prātā salaulāties baznīcā. Tā arī noticis. Pats grūtākais gan ticis līgavai, jo, par spīti slimībai, vīrs nolēmis pats aiziet līdz altārim, roku rokā ar sievu. «Tā viņš ar visu svaru man elkonī iegūlās, bet aizgājām un ceremoniju izturējām,» atceras Maija. Toreiz svinības apmeklējuši daudzi dzimtas pārstāvji. Maija priecājusies par katru viesi, uzsverot, ka Sutru ļaudis nav augstprātīgi. «Viesos bija mazmeita Teodora – modele no Īrijas. Palīdzēja, kur vajadzēja, visu laiku rosījās,» atmiņās dalās saimniece.

Īrijā pašlaik ir trīs no mazbērniem, pārējie Latvijā. «Mazbērni mums izstaro vecāku ieaudzinātu mīļumu. Kad atsūta apsveikuma īsziņas, tās taupu un nedzēšu. Tās ir tik mīļas, tāpat kā apsveikuma kartītes,» stāsta Maija.

««Sutrās» pavadītais laiks ir ļoti skaists un jauks. Pati visu laiku darbojos. Nav tādu domu, ka būtu garlaicīgi. Man nāk 76 gadi, vīram jau 86. Un viņš mani motivē celties no rītiem, rūpēties par viņu. Nevaru iedomāties, ka vīra man nebūtu, lai arī viņš palīdzēt man neko nevar. Katrs gads nāk ar savu saprašanu, savu izjušanu, ka esam viens otram vajadzīgi,» nosaka Maija.

Teodora Sutra dzīvo Īrijā un Latvijā ierodas apciemot radiniekus. Sutru mazmeita ir viena no vadošajām Īrijas topmodelēm. Šogad atpazīstamību guvusi kā kāzu tērpu demonstrētāja, fotosesijā piedaloties arī ar draugu Džeimsu Mērfiju. Par šo fotosesiju rakstījuši Īrijas preses izdevumi. Kāzu kleitā tērptā Teodora aprīlī redzama uz vismaz divu žurnālu vāka – «Confetti» un «Social and Personal».

Avots: baltic-ireland.ie

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viens otram vajadzīgi

Kategorijas