Pirmais Latvijas audzēknis

2016. gada 24. augusts 00:00

1036

Pēc trīs nedēļu prombūtnes Brazīlijā mājās atgriezies Latvijas Olimpiskās vienības dalībnieks šaušanā apaļajā stendā Dainis Upelnieks. Viņš debijā Olimpiskajās spēlēs ar gūtiem 119 punktiem izcīnīja 14. vietu.

Olimpietis neatsaka tikšanos ne sava novada iedzīvotājiem, ne plašsaziņas līdzekļiem. 20. augustā viņš piedalījās hokeja kluba «Iecava» pasākumā, kur Olimpisko spēļu dalībniekam jautājumus varēja uzdot jebkurš interesents, savukārt 22. augusta vakarā bija skatāms LNT televīzijas sporta apskatā «Owertime».

Atgriezīsimies pie sākuma. Kurā brīdī apzinājies, ka iespējams nokļūt uz Olimpiādi, un pašam radās izpratne, ka to spēsi?
– Jau kopš bērnības gribēju tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Šaušanā šogad aizvadu jau 21. sezonu, bet tikai pirms četriem gadiem mērķtiecīgi gatavojos Olimpiādei. Viss izdevās veiksmīgi, un ieguvu iespēju startēt.

Kopējā šaušanas «virtuve» Latvijā ir zemā līmenī. Mums ir labi jaunieši, bet viņiem grūti pārvarēt slieksni uz pieaugušo sportu. Starptautiskā konkurence ir milzīga. Pagājušajā gadā šaušanā pasaules čempionātā biju vienīgais Latvijas pārstāvis.

Kādas emocijas raisīja Olimpiādes atklāšanas ceremonija?
– Tas ir iespaidīgs pasākums, bet fiziski nav viegls. No sportistu ciema izbraucām pulksten sešos vakarā, atpakaļ bijām trijos naktī. Lielāko daļu pasākuma bija jāstāv kājās. Mūsu karognesējs Māris Štrombergs vienu brīdi aizmiga, jo tikko bija atlidojis uz atklāšanas ceremoniju un visu diennakti nebija normāli gulējis. Ja man būtu jāstartē nākamajās dienās, nebūtu ceremonijā piedalījies. Taču tas bija iespaidīgs notikums, jo stadionā atradās gandrīz visi pasaules labākie sportisti.

Stadions ir tik liels, ka tribīnēs cilvēkus nemaz nevar saskatīt, redzi tikai punktiņus. Patika Latvijas Olimpiskās vienības parādes forma – gan vīriešiem, gan sievietēm bija ļoti skaisti tērpi.

Kā guvi ziņas par notikumiem Olimpiskajās spēlēs, kas nebija saistīti ar tavu sporta veidu?
– Par spēlēm iegūt informāciju nebija grūti – bija pat pieejamas īpašas aplikācijas telefonos, un visam varēja sekot līdzi tikpat viegli kā Latvijā. Ar pirmajiem jaunumiem apmainījāmies arī savā starpā. Izmantojot delegācijai piešķirtās biļetes, biju uz tenisistes Jeļenas Ostapenko spēli, apmeklēju handbolu un skatījos, kā spāņi sagrauj lietuviešus basketbolā. Nebija mērķa sekot līdzi notikumiem. Galvenais bija paša starts.

Tribīnes gan bija patukšas, un to lielā mērā noteica biļešu cena. Ja divas biļetes uz pludmales volejbola spēlēm maksā 500 eiro, tad skaidrs, ka skatītāju daudz nebūs.

Kā iejuties Olimpiskās vienības sastāvā? Ar kuriem sportistiem iznāca biežāk tikties?
– Visi mūsu Olimpiskās vienības pārstāvji bija ļoti pozitīvi. Dzīvoju vienā dzīvoklī ar šķēpmetēju Rolandu Štrobinderu un kārtslēcēju Mareku Ārentu. Reizēm gan savācāmies kopā lielākās grupās. Sastāvu parasti noteica treniņu un sacīkšu grafiki, treneru noteiktie režīmi. Vairākas reizes mēģinājām izstāvēt rindā, lai nokļūtu pie Jēzus Kristus statujas, bet tas neizdevās. Cilvēku bija pārāk daudz. Par to gan neesmu sarūgtināts – bija iespēja apmeklēt šo vietu jau pavasarī.

Kā vērtē Latvijas izlases startu Riodežaneiro Olimpiādē? Tā ir pirmā reize, kad Latvija nav ieguvusi nevienu medaļu.
– Acīmredzot nav veiksmīgs, ja nevienas medaļas nav. Sava loma bija arī iepriekšējai ažiotāžai. Domāju, ka prognozes par A sastāva, pašu spēcīgāko sportistu, panākumiem, bija pārspīlētas. Pat pret pieredzējušiem sportistiem ir jāizturas saudzīgāk, nevis jau pirms sacīkstēm sākt skaitīt, kurš un kādas medaļas izcīnīs. Katrā sporta veidā ir ļoti daudz līdzīgu un spēcīgu sportistu. Kam šoreiz paveicās, tas dabūja medaļas.

Par manu sporta veidu jāteic, ka valstī tā līmenis ir pilnīgi nekāds, ja salīdzina ar citām zemēm. Mums kaut cik ciešami šauj apmēram desmit dalībnieku, Itālijā – 20 tūkstoši, ASV vēl vairāk. Tomēr Latvijas entuziasms bija spēcīgāks par ASV lielo sistēmu. (ASV sportists Frenks Tomsons ar 117 punktiem palika 21. vietā. – Red. piezīme.)

Apaļā stenda šaušanā liela nozīme ir psiholoģiskajai noturībai. Zviedrs Markuss Svensons finālā zaudēja, nesašaujot pēdējo šķīvīti. Cik lielu iespaidu uz sportistu var atstāt pēdējā brīža neveiksme?
– Tam nav nozīmes, kurš ir tas šķīvis – pēdējais vai kāds cits. Nav neviena viegla šāviena, un pēdējais ir sarežģīts. Un zviedru sportists nevienu brīdi jau zeltu nebija izcīnījis. Toties itālietis Gabriele Roseti, kas uzvarēja, otrajā dienā nevienu šāvienu neaizšāva garām. Tā ir jaunā sistēma – vari kvalifikācijā sašaut visus šķīvjus, bet pēc tam pusfinālā un finālā viss sāksies no jauna.

Emocionāls notikums bija kuveitieša Abdulaha Alrašidi izcīnītā bronzas medaļa. Viņš ir četrkārtējs pasaules čempions, bet pirmo olimpisko medaļu izcīnīja tikai tagad, 53 gadu vecumā. Kuveita bija diskvalificēta sacīkstēs, bet viņš individuāli bija kvalificējies un startēja Olimpiskās vienības sastāvā.

Vai jau domā par nākamo Olimpiādi 2020. gadā Tokijā Japānā? Vai dalība spēlēs Riodežaneiro tam var palīdzēt?
– Debija Olimpiādē dod gan atbalstu, gan vairāk stimulu izaugsmei, aug pašpārliecinātība. Starp citu – uz mani varēja labi nopelnīt. Totalizatorā iespējamību, ka tikšu starp labākajiem 25 sportistiem, vērtēja kā viens pret pieci. Man bija otrs zemākais reitings šāvēju vidū.
Pašlaik domas ir tikai par četrgades plānu. Olimpiskajos sporta veidos visam jābūt pakārtotam Olimpiskajām spēlēm. Ir sacīkstes, kurās ir jāpiedalās un jākonkurē ar pasaules līderiem, lai noturētu pašreizējo līmeni. Olimpiskais sapnis ir izsapņots, tagad mērķis ir olimpiskā medaļa.

Cik svarīgi ir saglabāt Īslīces pagastā šautuves pilnvērtīgu darbību, ko daži iedzīvotāji prasa slēgt?
– No sportiskā viedokļa tas, kas notiek, ir slikti. Ceru, ka situācija atrisināsies, jo nespēja trenēties pirms svarīgiem startiem ir ļoti nepatīkama.

Manu treniņu apjoms salīdzinājumā ar pasaules vadošajiem sportistiem ir trīs līdz četras reizes mazāks. Manā disciplīnā Īslīces šautuvei citas alternatīvas Latvijā nav. Esmu visu saregulējis tā, lai var trenēties, lai ir labs rezultāts. Būtu muļķīgi mainīt šo šautuvi pret kaut ko sliktāku. Citas Latvijas šautuves parasti atrodas mežos, kur ir sarežģīts fons. Bauskā daži kociņi jau ir, bet pārsvarā visa šaušana notiek pret debesīm kā liela mēroga sacīkstēs. Arī Riodežaneiro bija atklāts fons. Pat aprīkojumu Bauskā izmanto tādu pašu kā Olimpiādē.

Kādas ir izjūtas pēc Olimpiādes? Vai mainījusies apkārtējo attieksme?
– Saņemu daudz apsveikumu par labu startu, uzslavas, pat televīzijā parādīja vairākas reizes. Tagad esmu atgriezies reālajā dzīvē, jāturpina darboties. Tomēr sasniegtais dod reālu cerību, ka savu dzīvi vairāk varēšu pakārtot šaušanai.

Olimpietis – tas ir jau no vēstures neizdzēšams fakts. Šajā disciplīnā iepriekš bija pazīstams Boriss Timofejevs, bet viņš bija PSRS izlases dalībnieks un padomju skolas audzēknis, kurš pēc neatkarības atgūšanas pārstāvēja Latviju. Esmu pirmais šajā sportā, kurš izaudzis un apguvis šīs prasmes Latvijā. Pateicos ģimenei, treneriem un medniekiem, kas palīdzēja sagatavoties pasaules lielākajām sporta sacīkstēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmais Latvijas audzēknis

Kategorijas