Zemniekus mudinās mainīt darbības virzienu

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, lai palīdzētu piena un cūkkopības nozarē grūtībās nonākušajiem zemniekiem pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu.
Pārmaiņas paredz citādu atbalsta piešķiršanas kārtību lauku saimniecību modernizācijai, vēsta ZM. Vecumnieku novada saimnieks un Latvijas Zemnieku federācijas valdes pārstāvis Agris Veide «Bauskas Dzīvei» teic – atbalsts ir laba lieta, taču jāsaprot, kā pārprofilētās saimniecības iegūs sākuma kapitālu ieguldījumiem jaunā biznesā un kur atradīs noieta tirgu.
Īsāks periods
Valdības mainītajos noteikumos pre-cizēts uzraudzības laiks modernizācijas projektiem, kas iesniegti Lauku attīstības programmā 2007. – 2013. gadam piena liellopu un cūkkopības nozarē, skaidro ZM pārstāve Viktorija Kalniņa. Izmaiņas noteic, ka šiem projektiem piecu gadu uzraudzības periods sākas pēc lēmuma par apstiprināšanu, nevis pēdējā maksājuma saņemšanas.
Saimniecībām ir iespēja mainīt projekta mērķus un pārorientēt darbību uz citu nozari, ja Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti projekta grozījumi un precizēts biznesa plāns, kurā apliecina turpmāko ekonomisko dzīvotspēju. «Īpaša uzmanība jāpievērš projektiem, kas ir saņēmuši finansējumu saistībā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plānu piensaimniecības nozares pārstrukturēšanai, jo darbības jomas maiņa var negatīvi ietekmēt mērķu sasniegšanu,» norāda ZM.
Cena krīt
Tirgus uzraugi uzsver, ka līdz ar piena ganāmpulku likvidēšanu fermas pāriet uz gaļas liellopu turēšanu.
A. Veide, kurš vada bioloģisko gaļas liellopu saimniecību, teic: «Pāreja nav viegla, jo, lai uztaisītu gaļas liellopu ganāmpulku, nepieciešamas 100 – 150 labas govju mātes, kuru iegādei vajag ievērojamus līdzekļus vai laiku, lai tās izaudzētu. Tā kā gaļas tirgū jāstrādā ar lielu apjomu, jāatrod, kur lopus ienesīgi pārdot. Pašlaik galvenie noņēmēji ir izsoļu nami vai eksportētāji uz Turciju, taču pēdējā laikā cenas krīt. Turcijā ir uzlikta ievedmuita un par 15% samazināts atbalsta maksājums lopu pirkšanai, tāpēc cena vairs nav tik laba.»
Līdz šim izsoļu namā par 8 – 9 mēnešus vecu bulli dzīvsvara kilogramā varēja saņemt 3,20 eiro, bet tagad cena ir 2,70, un tāda pati tā ir gaļai veikalā, vērtē A. Veide. «Esam neizdevīgā situācijā, jo zemnieki nespēj vienoties par sadarbību eksporta tirgus apguvei, kaut arī par Latvijas liellopu gaļu, īpaši bioloģisko, piemēram, Vācijā uzpircēji būtu gatavi maksāt vairākas reizes augstāku cenu, nekā saņemam tagad.»
Pozitīva zīme
Jūnijā pasaules biržās sākušas pieaugt sviesta, sūkalu pulvera un citu industriālo piena produktu cenas, ziņo Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts. Kā vēstīts laukutikls.lv, EK norāda, ka tā ir pozitīva zīme, taču vēl pāragri spriest, vai sākusies tirgus atveseļošanās, un var paiet vairāki mēneši, kamēr kāpums sāks ietekmēt piena iepirkuma cenas zemniekiem.
Jaunākie EK dati par piena eksportu šī gada četros mēnešos rāda, ka tas pieaudzis par 9%. Eksporta rādītājus ietekmējis pamatā sviesta eksporta pieaugums par 49% un siera – par 14%. Galvenie noieta tirgi šiem produktiem ir Saūda Arābija, Ēģipte un Japāna. Vienlaikus par 8% krities vājpiena pulvera eksports, tā cena pasaules tirgos ir zemāka nekā ES noteiktā intervences cena. Iepirkuma cena gan nokritusi līdz 27 centiem/kg ES vidēji. Šī gada pirmajos četros mēnešos turpinājies piena ražošanas pieaugums – salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn tas bijis par 5,6% lielāks. Piena ražošanas pieauguma līderes ir Nīderlande – plus 668 000 t, Vācija – par 608 000 t vairāk, Itālija – plus 276 000 t, Polija – par 275 000 t vairāk, Īrija – plus 233 000 t.
LZF pārstāvis A. Veide piebilst – ja piena nozare atkopsies, Latvijas zemnieki, kuri bija spiesti likvidēt ganāmpulkus, būs zaudētāji, un te daļa vainas būtu jāuzņemas vietējiem pārstrādātājiem: «Mums iepriekš piens bija jāved uz Lietuvu, jo daudzie pārstrādātāji turēja iepirkuma cenu zemu, lai pelnītu uz lētāku izejvielu, nevis meklētu citus noieta tirgus, jo tas ir grūtāk. Ja cena atkal kāps, ražošanu nav tik viegli atjaunot, jo zaudēti gadu desmitiem izkoptie ganāmpulki.» Arī «Liepas» pirms gada likvidēja bioloģisko piena lopu ganāmpulku, jo zaudējumus vairs nevarēja kompensēt ar peļņu no citiem ražošanas virzieniem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»